Bakalaura darba “Ādas vazomotorā aksonrefleksa novērtējums, izmantojot bezkontakta fotopletizmogrāfijas metodi” mērķis ir izvērtēt bezkontakta fotopletizmogrāfijas iespējas matainās ādas vietējās sildīšanas izraisīto vazomotoro reakciju kvantitatīvajā novērtēšanā. Pētījumā piedalījās 13 brīvprātīgie, kas bija klīniski veseli un bez kaitīgiem ieradumiem. Mērījums noritēja, sildot uz plaukstas virspuses novietotu sildelementu, kas atradās starp kontroles un EMLA krēma anestezēto zonu. Video ieraksts notika 20 minūtes – pirmajā minūtē sildot ādu 32°C temperatūrā, bet pārējās 19 minūtes 42°C temperatūrā. Video fotopletizmogrāfiskais signāls no kontroles un EMLA zonas tika analizēts custom-made MATLAB programmā, atdalot ātro un lēno komponenti un iegūstot perfūzijas indeksu katrā sirdsdarbības ciklā. Tādējādi tika iegūti divi grafiki katrai personai, kuros tika analizēti bazālā līmeņa, pīķa, nadīra un plato fāzes parametri. Rezultāti liecina, ka pastāv statistiski būtiska atšķirība starp perfūzijas indeksa amplitūdu kontroles un anestezētajā zonā pīķa un nadīra fāzē. Bet nav vērojamas statistiski būtiskas atšķirības bazālā līmeņa un plato fāzē. Tika konstatētas atšķirības arī aksonrefleksa jeb pīķa fāzes ilgumā. Kontroles zonā aksonreflekss norit ilgāk nekā EMLA anestezētajā zonā. Tomēr grupas ietvaros bija vērojamas salīdzinoši lielas standartnovirzes kontroles zonas pīķa fāzē un EMLA zonas plato fāzē. Ir nepieciešama turpmāka metodes un protokolu standartizācija. Tomēr bezkontakta fotopletizmogrāfija var tikt pielietota kā alternatīva līdz šim izmantotajai lāzera Doplera attēlveidei.