B3 – LU departamenti / Administrative units of the UL

Permanent URI for this community

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/17

Browse

Browsing B3 – LU departamenti / Administrative units of the UL by Author "Dedze, Indra"

Now showing 1 - 3 of 3
  • Thumbnail Image
    Item
    Social and Economic Conditions of Student Life in Europe. National Profile of Latvia. eurostudent IV. 2008 - 2011
    (University of Latvia; Marketing and Public Opinion Research Centre SKDS, 2011-05-05) Dedze, Indra; Strode, Ieva; Rutkovska, Zanda; Kovaleva, Natalja
    In Latvia the Eurostudent survey was carried out according to the requirements of the Ministry of Education and Science and was carried out by the Marketing and public opinion research centre SKDS. In Latvia the sample size was 2000 including students from public and private universities in full time study programs. The quota sampling method was applied and only one private higher education institution declined to participate. The survey included 11.9% of respondents from ISCED 5B level and 2.6% from ISCED 6 level students. These groups of respondents were excluded from the international report, thus the sample for the international analysis is 1709 respondents. The sample is representative as it corresponds to the general statistical trends (report of the Higher Education, Ministry of Education and Science, 2009) of the student body in Latvia - 39 % male, 61% female students; 77% - public and 23% private university students.
  • Thumbnail Image
    Item
    Universitāšu ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā
    (Latvijas Universitāšu Associācija, 2012-12-11) Cunska, Zane; Aleksejeva (Paņina), Ludmila; Štefenhagena, Dita; Priednieks, Andulis; Kukliča, Irīna; Bikse, Veronika; Skribāns, Valērijs; Dedze, Indra; Egliņš-Eglītis, Atis; Avots, Krists; Dedze, Indra; Zeps, Artūrs
    Veiktajā pētījumā atklāti būtiski fakti par augstākās izglītības attīstību un tiek salīdzinātas Latvijas augstākās izglītības attīstības tendences ar pasaules un Eiropas valstu augstākās izglītības sistēmām un universitāšu darbu. Tajā padziļināti skartas tādas tēmas kā augstākās izglītības eksports, speciālistu ar augstāko izglītību pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšana darba tirgū, universitāti regulējošais tiesiskais ietvars, reģionālo universitāšu ietekme tautsaimniecībā u.c. Būtiskākie pētījuma secinājumi: •jāveicina augstākās izglītības ieguvušo skaita pieaugums, jo tā tiek veicināta valsts ekonomiskā un sociālā atdeve. Mērķis – augstākā izglītība visiem; •jāizveido uz rezultatīviem rādītājiem balstīts augstākās izglītības finansēšanas modelis, par pamatu atstājot prioritāro virzienu finansēšanu; •būtiski jāpaplašina partnerība starp universitāti un biznesa vidi. Tas efektīvāk integrē universitātes tautsaimniecības attīstības procesā, veidojot arī ciešāku sasaisti ar reālo darba tirgus pieprasījumu; •jāturpina darbs pie universitātes augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanas, attīstot sadarbību ar sociālajiem partneriem un ņemot vērā tautsaimniecības intereses.
  • Thumbnail Image
    Item
    Universitāšu ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā. Kopsavilkums
    (Latvijas Universitāšu Associācija, 2012-12-11) Latvijas Universitāšu Associācija; Dedze, Indra; Zeps, Artūrs
    Zinātniskā darbība un augstākā izglītība ieņem arvien nozīmīgāku vietu attīstīto valstu ekonomiskās attīstības stratēģijās. Jau vairāk nekā desmitgadi tradicionālajām universitātes funkcijām – studijām un zinātniskajai darbībai – pievienojušās vēl vismaz divas būtiskas funkcijas: inovācijas un citi pakalpojumi sabiedrībai. Mūsdienu teorijās universitātes analizē no dažādiem aspektiem. Apvienojot šīs atziņas, varam teikt, ka universitātes ir kompleksas sistēmas, kurām jārada, jāinterpretē, jāapstrādā, jāizplata un jāuzkrāj zināšanas, kā arī jānodrošina citi pakalpojumi sabiedrībai. Līdz šim tika uzskatīts, ka universitāšu galvenā ietekme uz tautsaimniecību ir izglītotu un augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana darba tirgum un jaunu zināšanu komercializācija. Taču šobrīd universitāšu ieguldījums tautsaimniecībā tiek skatīts daudz plašākā nozīmē. Šī pētījuma izklāstam tiks izmantots Kembridžas universitātes piedāvātais modelis. Rakstā minēti tikai daži piemēri, kas ilustrē Latvijas universitāšu ietekmi uz tautsaimniecību. Investīciju izglītībā un zinātnē ienesīguma rādītāju aprēķini un analīze ir ļoti nepieciešami, lai valdība varētu izvērtēt, kur veiksmīgāk investēt valsts līdzekļus un kur sekmēt to ieguldīšanu no privātajiem resursiem. Tāpat šie rezultāti ir ļoti būtiski stratēģijas plānošanā, nosakot politisko dienas kārtību. Ekonomiskais pieaugums ir saistīts ar darbaspēka izmantošanas apjomu, tā efektivitāti un produktivitāti. Speciālistiem ar augstāko izglītību produktivitāte un ieguldījums tautsaimniecības attīstībā ir būtiski lielāks nekā pārējiem speciālistiem. Lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības turpmāku attīstību, nepieciešams palielināt speciālistu ar augstāko izglītību īpatsvaru nodarbināto sastāvā.