Darbā aplūkotas 20. gs. tiesību pozitīvisma atziņas un to izmantošana Satversmes tiesas spriedumu argumentācijā. Izvirzītas šādas tēzes: 1. 20. gs. tiesību pozitīvisma izpratne uzskata tiesības par fenomenu, kura eksistences pamatā ir sociāli fakti. Tiesību spēkā esamības kritēriji ir konvencionāli. Tiesības ir nošķiramas no morāles. 2. 20. gs. tiesību pozitīvisma uzskati ir piemēroti Latvijas tiesību sistēmas izpratnei un izskaidrošanai. To izpēte var dot ieguldījumu tiesību zinātnes attīstībā Latvijā, pārvērtējot vēsturiski izveidojušos attieksmi pret tiem. 3. Doktrināru argumentu iekļaušanu Satversmes tiesas spriedumos apgrūtina nepieciešamība panākt tiesnešu vairākuma piekrišanu argumentācijai, bet apsvērumu izskaidrošana radītu skaidrāku priekšstatu par Satversmes tiesas doktrināro nostāju, veicinot vienotu izpratni par tiesībām.