Brīvības atņemšanas soda būtība paredz personas tiesību ierobežojumus, taču tie nedrīkst pārsniegt soda izpildei nepieciešamo minimumu. Tomēr Latvija regulāri saskaras ar ieslodzīto sūdzībām par pamattiesību un pamatvajadzību nenodrošināšanu ieslodzījuma vietās. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt, kāpēc un kādu tiesību aizskārumu dēļ, Latvija maksājusi kompensācijas ar brīvības atņemšanas sodu notiesātām personām.
Atkārtoti aizrādījumi no starptautiskām un nacionālām cilvēktiesību sargājošām institūcijām, kā arī tiesu prakse norāda uz nopietnām problēmām cilvēktiesībām atbilstošu uzturēšanās apstākļu nodrošināšanā Latvijas cietumos.
Nemainot situāciju ieslodzījuma vietās, Latvijai arī turpmāk nāksies maksāt kompensācijas ieslodzītajiem un negatīvi tiks iespaidota resocializācija. Lai to nepieļautu, ir nepieciešama nopietna esošo problēmu analīze un cilvēktiesībām pakārtota valsts budžeta līdzekļu sadale.