Pētnieciskais darbs rakstīts par universālās jurisdikcijas principa komplicēto piemērošanu pār kiberagresijas noziegumiem. Ņemot vērā, ka nepastāv vienotas izpratnes un definīcijas par kiberagresijas būtību, autore piedāvā savu definīciju un variantus, kā noregulēt kiberagresijas noziegumus, apskatot arī potenciālās problēmsituācijas. Darbs ir teorētiska rakstura, jo šajā jautājumā nav pieejama tiesu prakse. Pētījuma mērķis bija noskaidrot kiberagresijas komplicēto raksturu un uzstrukturēt hipotētisku ietvaru universālās jurisdikcijas principa piemērošanai pār kiberagresijas noziegumu. Lai sasniegtu mērķi tika izvirzīti tādi uzdevumi kā teorijas izpēte un regulējuma salīdzināšana. Tika secināts, ka, lai gan universālās jurisdikcijas principa piemērošana kiberagresijas gadījumā būtu veiksmīgāka par citiem jurisdikcijas principiem, tomēr pastāv vairāki šķēršļi, lai personu sauktu pie kriminālatbildības par kiberagresijas nodarījuma veikšanu, kuriem autore ir piedāvājusi iespējamos risinājumus. Atslēgvārdi: kibertelpa, kiberagresija, agresija, Starptautiskā krimināltiesa, Kampalas grozījumi, universālā jurisdikcija.