Bakalaura un maģistra darbi (SZF) / Bachelor's and Master's theses

Permanent URI for this collection

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/5286
IEROBEŽOTAS PIEKĻUVES KOLEKCIJA. PILNTEKSTS PIEEJAMS LU STUDENTIEM U.C. PERSONĀLAM.

Browse

Browsing Bakalaura un maģistra darbi (SZF) / Bachelor's and Master's theses by Author "Ābele, Aiga"

Now showing 1 - 1 of 1
  • Thumbnail Image
    Item
    Labējā populisma ietekme uz demokrātijas kvalitāti: Ungārijas un ASV gadījums
    (Latvijas Universitāte, 2019) Ābele, Aiga; Ijabs, Ivars; Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte
    Pētījuma tēma ir “Labējā populisma ietekme uz demokrātijas kvalitāti: Ungārijas un ASV gadījums”. Tā mērķis ir noteikt kā labējais populisms ietekmē demokrātijas kvalitāti abās valstīs. Pētījumā izvirzītā hipotēze ir- labējā populisma ietekme uz demokrātijas kvalitāti izvēlētajās valstīs ir negatīva. Pētījuma sākumā tiek analizēts populisma jēdziens, tā skaidrošanas pieejas un galvenie elementi, populisma vēsturiskā attīstība Ziemeļamerikā un Eiropā, populisma cēloņi un dalījums, kā arī teorijas par labējā populisma ietekmi uz demokrātijas kvalitāti. Tālākajā pētījuma daļā tiek veikta valstu analīze balstoties uz organizācijas “Freedom House” ziņojuma “Freedom in the World” politisko tiesību un pilsonisko brīvību rādītājiem abās valstīs.. Pētījumā izvēlēta ir Kasa Mudes populisma definīcija, un pēc tās raksturojošajām pazīmēm, kā arī pēc atbilstības labējai ideoloģijai, tiek izvēlēti un pamatoti abi valstu gadījumi darba empīriskajai daļai. Darba empīriskā daļa sastāv no valstu gadījumu analīzes, kurās tiek analizēts katrs no politisko tiesību un pilsonisko brīvību apakškategorijas reitingiem, ar mērķi noteikt kāda ir labējā populisma ietekme uz katru no tiem. Ungārijas analīzē tiek izmantoti “Freedom in the World” ziņojumi no 2011. līdz 2019. gadam, kad pie varas atrodas partija “Fidesz” un tas līderis Viktors Orbāns, bet ASV gadījumā 2018. un 2019. gadā veiktie ziņojumi, kad valsts prezidenta amatā atrodas Donalds Tramps. Pētījumā tiek secināts, ka gan Ungārijas, gan ASV gadījumā labējā populisma ietekme uz demokrātijas kvalitāti ir vērtējama kā negatīva, jo politisko tiesību un pilsonisko brīvību reitingi, esot pie varas iepriekš minētajām labēji populistikajām partijām un līderiem, ir pasliktinājušies. Tādejādi pētījuma rezultātā hipotēze tiek pierādīta, labējā populisma ietekme uz demokrātijas kvalitāti izvēlētajās valstīs ir negatīva.