(Latvijas Universitāte, 2022) Ābele, Ingvilda; Vorobjovs, Aleksandrs; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Mūsdienās, palielinoties valodu konkurencei daudzvalodīgā sabiedrībā, arvien lielāka ievērība tiek piešķirta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nostiprināšanai un apguves sekmēšanai. Šobrīd aktuālie Izglītības likuma grozījumi, kas paredz pakāpenisku pāreju uz izglītības ieguvi valsts valodā mazākumtautību skolās, aktualizē mazākumtautību skolēnu latviešu valodas apguves grūtības visos izglītības līmeņos. Maģistra darba mērķis ir izzināt latviešu valodas kā otrās valodas apguves veicināšanas iespējas 10. klasē, izmantojot mācību satura un valodas integrēto pieeju. Lai sasniegtu mērķi, maģistra darba teorētiskajā daļā tika pētīta teorētiskā literatūra par latviešu valodas kā otrās valodas vispārīgajām mācību pieejām, kā arī mācību satura un valodas integrētās pieejas jēdzienisko nozīmi un īstenošanas paņēmieniem. Pētījumā tika iekļautas aptaujas ar vidusskolas latviešu valodas skolotājiem un 10. klašu skolēniem, intervijas ar jomas speciālistiem, kā arī testi 10. klases skolēniem. Pētījuma rezultāti uzskatāmi parāda, ka 10. klases skolēni labprāt piedalās mācību satura un valodas integrētās apguves pieejā balstītās mācību stundās, kā arī šīs mācību stundas var pilnveidot skolēnu lingvistisko kompetenci. Atslēgvārdi: valodas kompetence; latviešu valoda kā otrā valoda; 10. klase; mazākumtautību skolēni; mācību satura un valodas integrēta apguve; CLIL.