Maģistra darbā “COVID-19 krīzes apstākļi kā katalizators garīgai izaugsmei” tiek pētīts, kā sastapšanās ar eksistenciālajiem dotumiem (dzīve / nāve, kopība / izolācija, brīvība / determinisms un jēga / absurds), var palīdzēt cilvēkam garīgi augt esošās COVID-19 krīzes laikā. Darba pirmajā daļā tiek apskatītas eksistenciālisma filosofijas, teoloģijas un psihoterapijas centrālās idejas un vēsture. Eksistenciālie dotumi tiek apskatīti teorētiski, kā arī veikts ieskats esošās COVID-19 krīzes apstākļos. Darba praktiskajā daļā tiek veikts pētījums, izmantojot Interpretatīvi fenomenoloģisko analīzi (IFA), pētot faktisko cilvēku pieredzi, sastopoties ar katru no eksistenciālajiem dotumiem un iespējamo izeju no krīzes. Secinājumu daļā tiek apskatīts, kā eksistenciālisma teorētiskās nostādnes atbilst tam, kā cilvēki faktiski piedzīvo un pārvar konkrēto COVID-19 krīzi.