Bakalaura un maģistra darbi (ĢZZF) / Bachelor's and Master's theses
Permanent URI for this collection
IEROBEŽOTAS PIEKĻUVES KOLEKCIJA. PILNTEKSTS PIEEJAMS LU STUDENTIEM U.C. PERSONĀLAM.
Browse
Browsing Bakalaura un maģistra darbi (ĢZZF) / Bachelor's and Master's theses by Author "Ābele, Sandra"
Now showing 1 - 2 of 2
Results Per Page
Sort Options
- ItemAlternatīvie– atjaunojamie enerģijas avoti, to izmantošana un ietekme uz vidi Latvijā(Latvijas Universitāte, 2010) Ābele, Sandra; Lapinskis, Jānis; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteLatvijā ar katru gadu strauji pieaug elektroenerģijas patēriņš, un nākotnē tiek prognozēts enerģijas jaudu deficīts. Pētījuma mērķis ir noskaidrot alternatīvo-atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas potenciālu un ietekmi uz vidi Latvijā. Atjaunojamajiem enerģijas avotiem Latvijā ir ievērojams potenciāls, kura izmantošana ļautu būtiski samazināt vides piesārņojumu un importētās enerģijas daudzumu. Kopumā sabiedrības attieksme pret atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu arī ir pozitīva. Vēja enerģijas izmantošanas potenciāls ir samērā liels gan uz sauszemes, gan jūrā. Tomēr, izmantojot Leopolda matrici ietekmes uz vidi novērtēšanā, tika konstatētas vairākas būtiskas vēja parku ietekmes uz putnu, sikspārņu, bentosa organismu populācijām, kā arī cilvēku veselību un sadzīves komforta līmeni. Atslēgvārdi: enerģētika, atjaunojamā enerģija, vēja enerģija, dabas aizsardzība, Leopolda matrice, Latvija.
- ItemLihenoindikācijas metodes izmantošana gaisa kvalitātes novērtējumam Smiltenes pilsētā(Latvijas Universitāte, 2013) Ābele, Sandra; Melecis, Viesturs; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteMaģistra darbs pēta ķērpju kā bioindikātoru izmantošanas iespējas mazpilsētas gaisa kvalitātes novērtēšanā. Lihenoindikācijas pētījums Smiltenes pilsētā tika veikts, izmantojot standartizētu metodiku – Eiropas vadlīniju ķērpju daudzveidības kā vides stresa indikātora kartēšanai. Darba mērķis bija novērtēt pilsētas gaisa piesārņojumu pēc ķērpju sugu sastāva un sastopamības. Galvenie rezultāti parāda augstu un ļoti augstu ķērpju bioloģisko daudzveidību un līdz ar to zemu vides stresa pakāpi lielākajā daļā pilsētas teritorijas. Pētījumā ir novērtēta arī dažādu vides faktoru ietekme uz lihenocenožu izplatību. Tika noteiktas izmaiņas ķērpju sugu sastāvā un sastopamībā pilsētā un ārpus tās. Šis pētījums atzīst metodes pielietojamību lihenoindikācijas pētījumu veikšanā gan lapu, gan skuju koku teritorijās mazpilsētās.