Bakalaura un maģistra darbi (ĢZZF) / Bachelor's and Master's theses
Permanent URI for this collection
IEROBEŽOTAS PIEKĻUVES KOLEKCIJA. PILNTEKSTS PIEEJAMS LU STUDENTIEM U.C. PERSONĀLAM.
Browse
Browsing Bakalaura un maģistra darbi (ĢZZF) / Bachelor's and Master's theses by Author "Aigars, Juris"
Now showing 1 - 20 of 21
Results Per Page
Sort Options
- ItemArsēna piesārņojuma vēsturiskā dinamika Gotlandes ķīmisko ieroču izgāztuves riska zonas sedimentos(Latvijas Universitāte, 2014) Hartmane, Aija; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātePēc Otrā pasaules kara Gotlandes baseinā tika izgāzts liels daudzums ķīmiskās munīcijas, izveidojot Gotlandes ķīmisko ieroču izgāztuvi. Vienas no sastopamākajām vielām izgāztajā munīcijā ir dažādi arsēna savienojumi. Maģistra darbā tika pētītas tieši arsēna koncentrācijas izmaiņas sedimentos gadu gaitā. Pētījuma mērķis ir noteikt arsēna „vēsturiskos ierakstus” Gotlandes ķīmisko ieroču riska zonas sedimentu slāņos, meklējot liecības par ķīmisko ieroču izgāšanu, un noskaidrot arsēna izcelsmi pētījuma vietā. Pētījuma ietvaros tika paņemta centrālā sedimentu serde arsēna vēsturiskās dinamikas noteikšanai un tai apkārt esoši septiņi perimetra paraugi, lai iegūtu plašāku informāciju par piesārņoto teritoriju. Atslēgas vārdi: ķīmiskie ieroči, Baltijas jūra, arsēns, sedimenti, vēsturiskā dinamika.
- ItemArsēna sastopamības novērtējums Baltijas jūras sedimentos ķīmisko ieroču izgāšanas vietā(Latvijas Universitāte, 2012) Hartmane, Aija; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBaltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Pēc Otrā pasaules kara jūrā tika izgāzti ķīmiskie ieroči, izveidojot vairākas šo ieroču izgāztuves. Arī netālu no Latvijas krastiem ir šādas izgāztuves, un viena no tādām tika pētīta bakalaura darbā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai atrastā munīcijas izgāztuves vietā vispār tikuši izgāzti ķīmiskie ieroči, kas tika pārbaudīts, nosakot sedimentos arsēna koncentrāciju un salīdzinot to ar references teritoriju. Pētījumā tika iegūti arhīva dati par munīcijas izgāztuves vietu netālu no Liepājas, kur tika paņemti sedimentu paraugi arsēna un arī citu metālu koncentrāciju noteikšanai. Tika iegūti rezultāti, kas ļauj spriest par arsēna rašanās cēloni pētījuma vietā. Atslēgas vārdi: ķīmiskie ieroči, Baltijas jūra, arsēns, sedimenti.
- ItemBaltijas jūru piesārņojošo atkritumu monitoringa programmas izvērtējums Latvijā(Latvijas Universitāte, 2016) Cepurītis, Edmunds; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātePētījumā analizēta jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa sistēma Latvijā un sniegti ieteikumi tās uzlabošanai, lai pēc iespējas efektīvāk sniegtu nepieciešamo informāciju jūras piesārņojošo atkritumu problēmas samazināšanai Baltijas jūras Latvijas piekrastē. Kopš 2012. gada īstenotā nodibinājuma “Vides izglītības fonds” pludmaļu monitoringa programma analizēta saistībā ar izvēlēto monitoringa vietu skaitu un novietojumu, monitoringa veikšanas biežumu un laiku, atkritumu vienību klasifikāciju un uzskaites metodiku, programmas koordinēšanu, kā arī iegūtās informācijas uzglabāšanu un izmantošanu komunikācijā. Analīzes rezultātā sniegti ieteikumi, kas salāgo nepieciešamību izpildīt Eiropas Savienības Jūras stratēģijas pamatdirektīvas prasības, vienlaicīgi sniedzot nepieciešamo informāciju Latvijas nacionālās un pašvaldību politikas plānošanai.
- ItemBiogēno elementu akumulācija Baltijas jūras un Rīgas līča sedimentos(Latvijas Universitāte, 2022) Arāja, Ieva Anna; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteKatru gadu Baltijas jūrā un Rīgas līcī ieplūst liels apjoms fosfora, slāpekļa un oglekļa. Šīs vielas ne tikai veicina eitrofikāciju un mirušo zonu izveidi, bet arī negatīvi ietekmē Baltijas jūras un Rīgas līča ekosistēmu. Ņemot vērā biogēno elementu slodžu apjomu ir būtiski sekot līdzi to akumulācijas tendencēm sedimentos, jo tas ir ļoti būtisks process elementu izņemšanai no ekosistēmas. Bakalaura darba izstrādes laikā iepriekš ievāktajiem Baltijas jūras un Rīgas līča sedimentu paraugiem tiek veiktas ķīmiskās analīzes un noteikts tajos esošais fosfora un slāpekļa daudzums. Sedimentu paraugi kopā tika ievākti no 19 stacijām, taču šajā darbā tiks analizēti un pētīti četru staciju paraugi. Divas no šīm stacijām atrodas Rīgas līcī un divas Baltijas jūrā. Kopā tiks analizēti 87 sedimentu paraugi. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot biogēno vielu koncentrācijas un to ilglaicīgas akumulācijas tendences Rīgas līča un Baltijas jūras sedimentos, izpētot vairākas sedimentu serdes.
- ItemBiotisko un abiotisko faktoru ietekme uz makroaļģu izplatību Rīgas līča piekrastē(Latvijas Universitāte, 2015) Borisova, Viktorija; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteDarbs ir veltīts tādai sugu grupai, kā makroaļģes, kas ir gan biotopu veidojošas sugas, kas nodrošina ekosistēmai svarīgas funkcijas un raksturo attiecīgās ūdens ekosistēmas stāvokli un struktūru, kā arī veido vērtīgus biotopus. Tā kā nav iespējams apsekot plašas teritorijas, lielu izmaksu dēļ, vairāku pētījumu ietvaros tikuši pētīti makroaļģu izplatībai piemērotie apstākļi, balstoties uz kuriem būtu iespējams modelēt konkrētu makroaļģu izplatību. Pētījuma mērķis bija noskaidrot faktorus, kas ietekmē makroaļģu izplatību tieši Rīgas līča piekrastē, par pamatu ņemot literatūrā izdalītos faktorus. Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka abās Rīgas līča piekrastēs būtiska ietekme uz makroaļģu pārklājumu ir mērījuma punkta dziļumam, Seki dziļumam un rupjgraudainās sedimentu frakcijas pārklājumam. Savukārt tādi abiotiski parametri kā suspendētais materiāls un kopējā oglekļa koncentrācija, un biotiskais faktors – hlorofila a koncentrācija, neietekmē makroaļģu pārklājumu pētītās teritorijās.
- ItemBīstamās vielas Gaujas sateces baseina ezeru sedimentos(Latvijas Universitāte, 2013) Kazāka, Maija; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteViens no izplatītākajiem antropogēnās darbības rezultātā izraisītajiem piesārņojumiem ir ar smagajiem metāliem. Kaut arī pēdējā laikā tiek īstenota stingrāka bīstamo vielu kontrole, bet tik un tā, smago metālu koncentrācijas sedimentos būtiski pārsniedz to pirmsindustriālā laika līmeņu atzīmes. Pētījuma mērķi bija noskaidrot - Gaujas sateces baseina ezeru sedimentu kvalitāti, novērtējot tos pēc noteiktajām metālu un alvas organisko savienojumu koncentrācijām. Darba ietvaros tika iegūta informācija par pētāmajiem ezeriem un tajos nosakāmo bīstamo vielu īpašībām un ietekmi uz vidi. Tika apsekoti Gaujas sateces baseina ezeri, kur tika ņemti sedimentu paraugi. Paraugos tika noteiktas smago metālu: Zn, Cd, Hg, Pb, Ni un alvas organisko savienojumu koncentrācijas. Pēc iegūtajiem rezultātiem tika secināts par ezeru piesārņotību ar bīstamajām vielām. Atslēgas vārdi: Gaujas sateces baseins, ezera sedimenti, smagie metāli.
- ItemCianobaktēriju attīstību ietekmējošie faktori Rīgas līča austrumu piekrastes ūdeņos(Latvijas Universitāte, 2022) Kozlova, Vendija; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darbā tika noskaidroti Rīgas līča austrumu piekrastes raksturīgo cianobaktēriju attīstībai būtiskie faktori, analizējot mainīgo fizikāli – ķīmisko faktoru ietekmi uz cianobaktērijas biomasas dinamiku. Pētījuma dati tika iegūti Rīgas līča austrumu piekrastē monitoringa stacijā 162B, veicot apsekojumus no 2021. gada aprīļa līdz novembrim. Apsekojuma laikā tika veikta ķīmisko parametru analīze, cianobaktēriju sugu biomasas noteikšana un fizikālo parametru iegūšana. Dati tika apstrādāti izmantojot korelācijas analīzi. Rezultāti liecina, ka cianobaktērijas sastopamas visā novērojumu periodā, taču to būtiskākais biomasas pieaugums konstatēts virsējos slāņos maijā un septembrī, tādējādi netika noteikta izteikta sezonalitāte mērījumu vietā. Tika konstatēts, ka būtiskākais parametrs cianobaktēriju attīstībai bija viļņu augstums. Atšķirības starp pētījumu un zinātnisko literatūru nosaka Rīgas līča dinamiskā vide, kas ietekmē mainīgos parametrus.
- ItemCieto grunšu makroaļģu izplatība un ekoloģiskā nozīme Akmeņraga piekrastē(Latvijas Universitāte, 2011) Stendzeniece, Diāna; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteMaģistra darbā ‘’Cieto grunšu makroaļģu izplatība un ekoloģiskā nozīme Akmeņraga piekrastē’’ ir apkopota informācija par Eiropā un Latvijā veiktajiem pētījumiem par jūru cieto grunšu bentisko makroaļģu nozīmi, vērtējot teritorijas vides stāvokli. Darbs sastāv no 4 nodaļām. Pirmā ir teorētiskā nodaļa, kurā tiek apskatīti normatīvie akti, kuri nosaka nepieciešamību veikt dabisko ūdeņu monitoringu un novērtēt to ekoloģisko kvalitāti, kā arī publicētā zinātniskā literatūra par to, kā šādu monitoringu veikt, par parametru izmantojot bentisko aļģu sabiedrības. Šajā nodaļā tiek apskatīta Eiropas valstu pieredze makroaļģu izmantošanā ūdens ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai. Nodaļā ‘’Materiāli un metodes’’ tiek apskatīts autores pētījums par Latvijā veikto bentisko makroaļģu monitoringu Aizasrgājamās Jūras teritorijas ‘’Akmeņrags- Pāvilosta’’ piekrastē. Nodaļā ‘’Pētījuma rezultāti’’ tiek apskatīti pētījumā iegūtie dati par makroaļģu sabiedrību izplatību un sugu sastāvu, kā arī par makroaļģēm pieejamo substrātu Akmeņraga piekrastē. Iegūtie rezultāti ir attēloti ar attēlu un grafiku palīdzību. Nodaļā ‘’Diskusija’’ autores veiktais pētījums Akmeņraga piekrastē tiek salīdzināts ar līdzīgi veiktu pētījumu Papes piekrastē, kā arī tiek meklētas likumsakarības, kas izskaidrotu makroaļģu sabiedrību sastāvu un izplatību atkarībā no dažādiem šai teritorijai raksturīgajiem vides parametriem. Darbs sastāv no 60 lapaspusēm, tajā ir iekļauti 26 attēli un 5 tabulas. Atslēgas vārdi: bentiskās makroaļģes, ekoloģiskā kvalitāte, Baltijas jūra, Akmeņrags.
- ItemDzīvsudraba akumulācija asara Perca fluviatilis audos Rīgas līča piekrastē(Latvijas Universitāte, 2019) Fedorovska, Anete; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteDzīvsudraba akumulācija asara Perca fluviatilis audos Rīgas līča piekrastē. Darbā tika kvantitatīvi noteikts Hg saturs asara audos noskaidrojot Hg atkarību no asaru izmēra, masas, vecuma un sezonas, kā arī izpētīta barības bāzes ietekme uz Hg saturu asaros. Hg izpēte ir aktuāla, jo ūdens ekosistēmās Hg biomagnificējas augstāko koncentrāciju sasniedzot zivīs, pēc to veselības ir iespējams spriest par ūdens vides ekoloģisko stāvokli. Samazinot Hg slodzes, tā saturs jūras ūdenī ir zems, bieži zem noteikšanas robežas, tomēr atsevišķām zivju sugām novērota augsta Hg bioakumulācija. Eksperimentālajā daļā tika ievākti 642 asari 8-30 cm. Tika konstatēts, ka visi paraugi bija piesārņoti ar Hg diapazonā 23-278µg/kg slapja svara, novērota neliela sezonāla Hg mainība un būtiska korelācija starp Hg saturu un bioloģiskajiem parametriem un barības bāzi.
- ItemEzera sateces baseina tipa ietekme uz dzīvsudraba saturu asaros(Latvijas Universitāte, 2018) Čilipāns, Raitis; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteRaita Čilipāna maģistra darbs “Ezera sateces baseina tipa ietekme uz dzīvsudraba saturu asaros”. Maģistra darba mērķis ir izvērtēt ezera sateces baseina ietekmi uz dzīvsudraba saturu asaros. Maģistra darbā tika kvantitatīvi noteikts dzīvsudraba saturs Liepājas ezera, Ķīšezera, Burtnieka un Alūksnes ezerā mītošajos asaru muskuļaudos, izmantojot atomu absorbcijas spektrometrijas metodes. Literatūras apskatā ir apkopota informācija par dzīvsudraba ietekmi uz cilvēka organismu, galvenajiem dzīvsudraba dabiskās emisijas un antropogēnās emisijas avotiem. Veikta pētījumā apskatīto ezeru aprakstu izveide, aprakstot to sateces baseinā esošos potenciālos piesārņotājus un tā struktūru. Atslēgas vārdi: Dzīvsudrabs, asaris, Ķīšezers, Burtnieks, Alūksnes ezers, Liepājas ezers, ezera sateces baseins
- ItemMikroplastmasas daļiņu noteikšama un raksturojums ūdens virsējā slānī Daugavā un Lielupē(Latvijas Universitāte, 2022) Vecmane, Elīna; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteMaģistra darba “Mikroplastmasas daļiņu noteikšana un raksturojums ūdens virsējā slānī Daugavā un Lielupē” mērķis ir novērtēt mikroplastmasas daudzumu, sastāvu un izplatību ūdens virsējā slānī Daugavā un Lielupē, izmantojot divas paraugu ievākšanas metodes. Mikroplastmasa ir visur esošs piesārņotājs, kas ir atrodams gaisā, augsnē, dzīvajos organismos un ūdenī. Viena no galvenajām mikroplastmasas akumulācijas vidēm ir okeāni un jūras, bet nozīmīgākais piesārņojuma vektors no sauszemes uz tiem ir upes. Līdz šim Latvijā veiktie pētījumi par cieto atkritumu un mikroplastmasas piesārņojumu ūdens vidē ir vērsti uz teriotoriālajiem ūdeņiem Baltijas jūrā un Rīgas līcī, bet pētījumi par mikroplastmasas piesārņojumu saldūdeņos ir maz. Maģistra darba ietvaros ievākti astoņi paraugi Daugavā un desmit paraugi Lielupē, pielietojot divas mikroplastmasas paraugu ievākšanas metodes – Manta tīkls un ūdens filtrēšana caur filtrēšanas iekārtu. Iegūtie rezultāti, izmantojot Manta tīklu ir Daugavā 16,7 daļiņas/m3 un Lielupē 7,5 daļiņas/m3, izmantojot filtrēšanas iekārtu Daugavā 7448,6 daļiņas/m3 un Lielupē 6482,3 daļiņas/m3.
- ItemMikroplastmasas izplatība Baltijas jūras Austrumgotlandes un Rīgas līča Latvijas jurisdikcijas ūdeņu sedimentu virsējā slānī(Latvijas Universitāte, 2021) Svipsta, Sanda; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darba veikšanai tika ievākti 13 mikroplastmasas paraugi no Baltijas jūras Austrumgotlandes un Rīgas līča Latvijas jurisdikcijas ūdeņu sedimentu virsējā slāņa. Tie secīgi tika apstrādāti izmantojot blīvumseparāciju un organiskā materiāla ķīmiskās sadalīšanas metodi. Tika veikta paraugu vizuālā analīze un noteikts plastmasas daļiņu veidojošais polimērs, izmantojot Mikro Furjē transformācijas infrasarkanās gaismas spektroskopijas metodi. Tika izstrādāta un attīstīta sedimentu mikroplastmasas paraugu apstrādes metode, nosakot piemērotāko apakšējā izmēra robežu, šķirpiltuves tilpumu, blīvumseparācijas atkārtošanas skaitu, kā arī enzimātisko reakciju piemērošanu paraugu apstrādei. Mikroplastmasa bija sastopama visos paraugos. Izplatītākais daļiņu veids bija šķiedras (83,03%), savukārt dominējošais polimēru veids polipropilēns (11,11%). Visvairāk daļiņas sastopamas izmēru grupā no 50 līdz 1000 µm.
- ItemMikroplastmasas sastāva un telpiskās izplatības raksturojums Latvijas jurisdikcijā esošo jūras ūdeņu virskārtā - Austrumgotlandes baseinā un Rīgas līcī(Latvijas Universitāte, 2021) Barone, Marta; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteLatvijas jūras ūdeņos tika ievākti 46 ūdens virskārtas plastmasas paraugi, izmantojot Manta tīklu. Organiskā materiāla sadalīšanai secīgi tika izmantots nātrija hidroksīds, ūdeņraža peroksīds un enzīmi. Plastmasas daļiņas tika identificētas un raksturotas vizuāli, un noteikts to veidojošais polimērs. Plastmasas daļiņas bija sastopamas visās paraugu ņemšanas vietās koncentrācijā no 0,09 līdz 4,43 daļiņām/m3. Izplatītākais daļiņu veids bija šķiedras (54,92%) un plastmasas fragmenti (40,18%). Dominējošie polimēri bija polietilēns (80,18%) un polipropilēns (11,81%), tomēr relatīvā proporcija starp polimēru veidiem katrā stacijā ievērojami atšķīrās. Precīzākai plastmasas piesārņojuma novērtēšanai ieteicams veikt sezonālu un ikgadēju monitoringu, kā arī izveidot starptautiskā mērogā standartizētu paraugu ievākšanas, apstrādes un analīzes metodiku.
- ItemPerfluoroktānsulfoskābes (PFOS) un tās atvasinājumu bioakumulācija Latvijas upju baseinu apgabalos(Latvijas Universitāte, 2020) Ozoliņa, Baiba; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darbs ,,Perfluoroktānsulfoskābes (PFOS) un tās atvasinājumu bioakumulācija Latvijas upju baseinu apgabalos’’ ar mērķi noteikt PFOS koncentrācijas Baltijas jūras piekrastes asaros Perca fluviatilis, un noskaidrot iespējamo upju pienesi kā PFOS avotu Baltijas jūrā, salīdzinot ar sateces baseinu biotas koncentrācijām. Darbā ir apkopota informācija par PFOS un tās atvasinājumu īpašībām, pārneses iespējām dabā, akumulēšanos dzīvajos organismos un veikts pasaules pētījumu apskats. Pētnieciskajā daļā tika iegūtas piekrastes asaru aknu PFOS koncentrācijas, veikta iekšzemes ūdeņu analīze pa upju baseinu apgabaliem un rezultātu salīdzināšana. PFOS un tās atvasinājumi konstatēti visos biotas paraugos – asara aknās jūras piekrastē no 19 līdz 67 ng/g slapjas masas un iekšzemes ūdeņos asara muskulī no 0,15 līdz 1,8 ng/g. Balstoties tikai uz biotas koncentrācijām gan piekrastē, gan saldūdeņos, upju pienese kā PFOS avots nav uzskatāms par noteicošo.
- ItemPiekrastes integrētās pārvaldības attīstība Salacgrīvas novadā: piekrastes vērtību un interešu noteikšana(Latvijas Universitāte, 2017) Pommere, Ieva; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteMaģistra darba “Integrētās piekrastes pārvaldības attīstība Salacgrīvas novadā: piekrastes vērtību un interešu noteikšana” ietvaros pētītas piekrastes vērtības un to iespējamie noteikšanas un raksturošanas veidi. Pētījuma ietvaros Salacgrīvas piekrastē ievākti dati par pludmales un kāpu ainavu raksturojošiem elementiem, kā arī invazīvo augu sugu, jūras izskaloto aļģu un augu un cilvēku radīto atkritumu izplatību piekrastē. Dati tālāk apkopoti un aprakstīti, lai, apvienojot ar visā Latvijas piekrastē veikto interviju secinājumiem un dokumentu analīzē iegūto informāciju, veiktu piekrastes vērtību prioritizēšanas rīka izstrādāšanu. Vērtību prioritizēšanas rīka izstrāde ietver vērtēšanas skalas izveidi, pēc kuras nosaka piekrastes mono-funkcionālās vērtības. Tās tālāk apkopo pēc noteiktām parametru vērtībām, izsakot galvenās kategorijas piekrastes pārvaldības mērķu izvirzīšanai. No tām izriet piekrastes apsaimniekošanas prioritāšu veidošanu, kas pašvaldībām nosakāmas kā priekšlikumi integrētas piekrastes pārvaldības attīstībai.
- ItemPiesārņojuma ar cietajiem atkritumiem sastāvs un izplatība Rīgas līča ūdens virsējā slānī(Latvijas Universitāte, 2019) Barone, Marta; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteDarbā apskatīts viens no Jūras stratēģijas pamatdirektīvā noteiktajiem laba jūras vides stāvokļa raksturlielumiem – piesārņojums ar cietajiem atkritumiem. Līdz šim veiktie pētījumi par cieto atkritumu piesārņojumu jūras ūdens vidē Latvijā fokusējās uz Baltijas jūras pludmales zonu un salīdzinoši liela izmēra daļiņām. Par mikroskopiskām cieto atkritumu daļiņām pētījumi Latvijas ūdeņos līdz šim nav veikti un arī Baltijas jūrā šādi pētījumi ir veikti relatīvi maz. Pētījuma mērķis ir novērtēt Rīgas līcī esošo cieto atkritumu piesārņojuma sastāvu un izplatību ūdens virskārtā, izmantojot organiskā materiāla ķīmiskās sadalīšanas un filtrēšanas metodi, kā arī Furjē transformācijas infrasarkanās gaismas spektroskopijas metodi. Cieto atkritumu koncentrācijas ūdens virskārtas paraugos variēja no 0,4 līdz 6,24 daļiņām/m^3. Lielākā daļa analizēto cieto atkritumu sastāvēja no sintētiskiem polimēriem.
- ItemRīgas līča piekrastes zonas ūdens caurspīdību ietekmējošo faktoru analīze(Latvijas Universitāte, 2013) Borisova, Viktorija; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteDarbā ir apskatīts viens no HELCOM izvirzītiem Baltijas jūras ekoloģiskās kvalitātes kritērijiem – ūdens caurspīdība. Ir veikti salīdzinoši maz pētījumu, kas attiecas tieši uz šo kritēriju un to ietekmējošiem faktoriem. Vēl mazāk pētījumi ir viekti Baltijas jūras piekrastes zonā, kaut arī tieši šī jūras daļa ir visvairāk pakļauta slodzei. Pētījuma mērķis bija izpētīt faktorus, kas ietekmē caurspīdību Rīgas līča piekrastes zonā. Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka caurspīdību dažādos dziļumos atšķirīgi ietekmē katrs no parametriem. Mazākos dziļumos vienlīdz liela ietekme ir gan hlorofila a koncentrācijai, gan suspendētā materiāla, bet palielinoties dziļumam saglabājas tikai hlorofila a noteicošā ietekme. Suspendētais materiāla un kopējā oglekļa daudzums, attālinoties no krasta samazinās, līdz ar to samazinās arī to ietekme uz Seki dziļumu. Atslēgas vārdi: Baltijas jūra, Rīgas līcis, ūdens caurspīdība, hlorofila „a”, suspendētais materiāls, kopējais ogleklis.
- ItemSāļuma bilanci ietekmējošie faktori Rīgas līcī(Latvijas Universitāte, 2011) Skudra, Māris; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteRīgas līcim kā daļai no Baltijas jūras, kas ir otrs lielākais iesāļūdens baseins pasaulē, ir nozīmīga loma vietējās ūdens ekosistēmas veidošanā, tādēļ jebkādas pārmaiņas, kas skar Rīgas līci, var atstāt lielu ietekmi uz visu ekosistēmu kopumā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot sāļuma bilanci ietekmējošo faktoru lomu un nozīmi, kā arī šo faktoru ietekmi uz Rīgas līča sāļuma sadalījuma īpatnībām. Svarīgākie faktori, kas ietekmē Rīgas līča sāļuma bilanci, ir ūdens apmaiņa starp Baltijas jūru un Rīgas līci, kā arī upju notece Rīgas līcī. Pētījuma ietvaros tika apkopoti un analizēti visi no 1991. gada pieejamie dati (no Latvijas Hidroekoloģijas institūta) par Rīgas līci raksturojošiem parametriem, kā arī esošās datu rindas tika papildinātas ar jauniem mērījumiem. Izmantojot Knudsena formulu, tika aprēķināti ūdens apmaiņas apjomi starp Rīgas līci un Baltijas jūru, ņemot vērā datus par sāļumu, Latvijas lielāko upju vidējiem mēneša caurplūdumiem, kā arī par ūdens līmeņa svārstībām starp Rīgas līci un Baltijas jūru. Rezultāti parāda, ka gada vidējā ūdens ieplūde Rīgas līcī no Baltijas jūras, laika posmā no 1991. – 2007. gadam, ir 112,2 km3, bet izplūde no līča ir 139 km3. Atslēgas vārdi: Rīgas līcis, sāļuma dinamika, ūdens apmaiņa, Knudsena formula, upju notece, sāls budžets.
- ItemSāļuma un izšķīdušā skābekļa koncentrācijas izmaiņas Rīgas līča ūdenī klimata mainības iespaidā(Latvijas Universitāte, 2009) Skudra, Māris; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteRīgas līcim un Baltijas jūrai ir liela nozīme Latvijas klimata un ekosistēmas veidošanā, taču klimata mainība ietekmē arī Rīgas līci un Baltijas jūru. Tādēļ ir svarīgi pēc iespējas vairāk izzināt par šo klimata mainības ietekmi uz Rīgas līcī un Baltijas jūrā notiekošajiem procesiem. Pēdējos gados (no 1973. gada) ir vērojama ūdens sāļuma samazināšanās tendence, kas, protams, rada izmaiņas arī Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Pētījuma mērķis ir noskaidrot šīs sāļuma samazināšanās tendences cēloņus un sekas, noskaidrot šībrīža situāciju un prognozēt tālāko sāļuma izmaiņu gaitu. Svarīgākie procesi, kas nosaka šo sāļuma samazināšanās tendenci, ir nepietiekamā ūdens apmaiņa starp Ziemeļjūru un Baltijas jūru (arī Rīgas līci), kā arī upju notece Rīgas līcī. Pētījuma ietvaros tika apkopoti iepriekšējos 30 gados iegūtie rezultāti, kā arī, papildus tam, ievākti ūdens paraugi no visām Rīgas līča stacijām, kā arī no Baltijas jūras stacijām, un tika iegūti dati par šo ūdens paraugu raksturojošajiem parametriem/rādītājiem. Iegūtie ūdens paraugi tika apstrādāti un tika iegūti rezultāti, kuri ļauj izprast ūdens sāļuma dinamiku Rīgas līcī, prognozēt iespējamās sāļuma izmaiņas tuvākajā nākotnē, kā arī tam sekojošās izšķīdušā skābekļa koncentrācijas izmaiņas Rīgas līcī. Darbs sastāv no 58 lapaspusēm, 19 attēliem un 3 tabulām. Atslēgas vārdi: Rīgas līcis, Baltijas jūra, sāļuma dinamika, ūdens slāņi, upju notece, stratifikācija, trendi.
- ItemSlāpekļa un fosfora plūsmu modelēšana Rīgas līča sedimentos(Latvijas Universitāte, 2012) Lavrinovičs, Aigars; Aigars, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteMaģistra darbā „Slāpekļa un fosfora plūsmu modelēšana Rīgas līča sedimentos” apskatīta slāpekļa un fosfora aprite Baltijas jūrā un Rīgas līcī, kā arī šo elementu plūsmu modelēšanā izmantojamie bioģeoķīmiskie modeļi. Darba izstrādes gaitā modelētas fosfātu, amonija un nitrātu plūsmas, transformācija un zudums Rīgas līča dziļūdens slānī. Minēto procesu modelēšanā izmantotas fosfātu, amonija, nitrātu un skābekļa koncentrācijas, kā arī sāļuma un temperatūras dati, kas iegūti 1993. 1994., 2000., 2001., 2003., 2007. un 2008. gada termālās stratifikācijas periodā Rīgas līča 119. novērojumu stacijā, dziļumā, sākot no 35 m. Aprēķinātās fosfātu, amonija un nitrātu vidējās plūsmas no sedimentiem ūdens slānī sastāda attiecīgi 122.5, 220.4 un 1081.2 Āmol m-2 d-1. Savukārt biogēno vielu transformācija sastāda -359.6 Āmol m-2 d-1 denitrifikācijas veidā un 52.9 Āmol m-2 d-1 fosfora adsorbcijas veidā. Atslēgas vārdi: Rīgas līcis, bioģeoķīmiskā modelēšana, biogēno vielu plūsma, sedimenti, dziļūdens slānis.