Vēstures un filozofijas fakultāte / Faculty of History and Philosophy

Permanent URI for this community

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/84

Browse

Browsing Vēstures un filozofijas fakultāte / Faculty of History and Philosophy by Author "Ābola, Elīna"

Now showing 1 - 1 of 1
  • No Thumbnail Available
    Item
    Brīvības jēdziens Fr. Šellinga filosofijā: griba, ļaunums, nepieciešamība
    (Latvijas Universitāte, 2006) Ābola, Elīna; Bičevskis, Raivis; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte
    Vācu klasiskā ideālisma filosofiju, kuras viens no spilgtākajiem pārstāvjiem ir F.V.J Šellings, visvairāk uztrauca metafiziskās problēmas. Savukārt jautājums par brīvību, tās būtību un vietu pasaulē, kā arī priekšmetiem, kas saistīti ar brīvības jēdzienu, ir uzskatāms par vienu no filosofijas pamatproblēmām vispār, jo par šo tēmu ir spriedusi jau sengrieķu filosofija. Arī Šellings, kura darbs "Filosofiskās pārdomas par cilvēka brīvības būtību" aplūko šo sarežģīto jautājumu, nepaiet garām brīvības jēdziena tēmai, īpašu uzmanību pievēršot brīvības attiecībām ar gribu, ļaunumu un nepieciešamību. Savā bakalaura darbā "Brīvības jēdziens Šellinga filosofijā: griba, ļaunums, nepieciešamība" galvenokārt balstījos uz augstāk minēto filosofa darbu un centos parādīt tā vietu Šellinga uzskatu evolūcijā, kā arī noskaidrot viņa brīvības jēdziena skaidrojumu.. Interese par šo priekšmetu radās Šellingam jau bērnībā, tolaik saistībā ar reliģiju. Vēlāk viņu ietekmēja tādi domātāji kā Kants, Spinoza, Leibnics, Fihte, kā arī antīkā filosofija. Darba "Filosofiskās pārdomas par cilvēka brīvības būtību" lielākā daļa tomēr ir veltīta ļaunuma problemātikai. Šelingu uztrauc jautājums, par to, kādā veidā ļaunums ir pieļauts Dieva radītajā pasaulē, kā arī par ļaunuma būtību, proti, kas nosaka tā pastāvēšanu. Sistēmai, kuru meklē Šellings, ir jābūt dinamiskai, dzīvai. Tai jāsatur sevī gan reālisms, gan ideālisms. Vienpusīga sistēma nav spējīga aplūkot jautājumu par brīvību, nenonākot pretrunās un nepārvarāmās grūtībās. Par tādām viņš, piemēram, uzskata Spinozas reālismu un Leibnica ideālismu. Tomēr arī natūrfilosofija, kura apvieno ideālismu un reālismu, Šellingam nav pietiekama. Viņš nonāk pie secinājuma, ka šada sistēma, kurā atrastos brīvības jēdziens, ir prāta sistēma un kā tāda var pastāvēt vienīgi dievišķajā prātā.