Grāmata ir antropoloģisks vēstījums par cilvēku attiecībām mūsdienu Latvijā. Sadzīvošana vairs nav viennozīmīgi pozitīvs vārds un iezīmē attiecību pārrāvumu, piespiešanos uzturēt attiecības, kur to vairs nav. Grāmatas virsrakstā tas ir palicis kā atgādinājums par savstarpējo attiecību dabas maiņu mūsdienu dzīvē cerībā, ka ar laiku mēs varēsim sadzīvošanu reabilitēt un piešķirt tai sākotnējo vērtību - būt ciešā sadarbībā un labās attiecībās citam ar citu. Pirmā grāmatas daļa ir veltīta bērnu audzināšanas paradumiem un to maiņai. Otrā sadaļa pievēršas pāru attiecībām un ģimenei. Trešā sadaļa aptver kaimiņattiecības un cilvēku sadzīvi kopienā. Pēdējā sadaļa ir veltīta vecumam.