Bakalaura un maģistra darbi (BF) / Bachelor's and Master's theses

Permanent URI for this collection

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/5278

IEROBEŽOTAS PIEKĻUVES KOLEKCIJA. PILNTEKSTS PIEEJAMS LU STUDENTIEM U.C. PERSONĀLAM.

Browse

Now showing 1 - 20 of 1013

Latvijas tirgū pieejamo augļu un ogu sulu ķīmiskā sastāva izvērtēšana
(Latvijas Universitāte, 2009) Dembovska, Ega; Jākobsone, Ida; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
KOPSAVILKUMS Latvijas tirgū pieejamo augļu un ogu sulu ķīmiskā sastāva izvērtēšana. E. Dembovska, zinātniskā vadītāja Dr.ķīm.,asoc.prof. I. Jākobsone, Maģistra darbs, 52 lappuses, 13 attēli, 14 tabulas, 36 literatūras avoti. Latviešu valodā. AUGĻI UN OGAS, SULAS, C VITAMĪNS, PEKTĪNS, FENOLA SAVIENOJUMI, ANTIRADIKĀLĀ AKTIVITĀTE, SPEKTROFOTOMETRIJA, HROMATOGRĀFIJA. Maģistra darbā izvērtēta literatūra par augļiem un ogām, to sulām, ķīmisko sastāvu un labumiem veselībai. Apkopotas un aprobētas metodes C vitamīna, pektīna un fenola savienojumu noteikšanai augļu un ogu sulās, kā arī antiradikālās aktivitātes noteikšanai sulās. Ar aprobētajām metodēm iegūti rezultāti par dažādu Latvijas tirgū pieejamo augļu un ogu sulu ķīmisko sastāvu, eksperimentāli noteikts C vitamīna, pektīna, fenola savienojumu saturs 13 augļu un ogu sulās, kā arī pārbaudīta sulu antiradikālā aktivitāte.
Amerikas ūdeles Mustela vison Schreber 1777 morfoloģisko parametru salīdzinājums starp savvaļas un nebrīves populācijām
(Latvijas Universitāte, 2009) Ciekure, Elīna; Ozoliņš, ānis; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Amerikas ūdele ir invazīva suga Latvijas teritorijā un ir drauds vietējai faunai. Tā apdzīvo ūdenstilpju krastus, barojas ar zivīm, putniem, abiniekiem, sīkiem zīdītājiem. Amerikas ūdele tiek audzēta arī kažokzvēru audzētavās, kur tā ir pielāgojusies dzīvei nebrīvē. Šī darba mērķis ir salīdzināt Amerikas ūdeles ķermeņa izmēru, svaru, iekšējo orgānu svaru un kraniometriskos parametrus starp savvaļas un nebrīves populācijām. Darba hipotēze – savvaļas īpatņi ir mazāki par nebrīves īpatņiem. Tika noteikts savvaļas populācijas īpatņu vecums, skaitot gadu līnijas ilkņu cementā. Vidējais vecums ir divi gadi. Pētīta arī savvaļas ūdeļu barošanās, pārbaudot kuņģu saturu. Pētījumā atklāts, ka savvaļas populācijas īpatņu morfometriskie parametri būtiski no nebrīves populācijas īpatņu parametriem. Būtiski starp populācijām atšķiras daži kraniometriskie parametri, tomēr neņemot vērā atšķirības būtiskumu var redzēt, ka lielākā daļa parametru savvaļas populācijas īpatņiem ir mazāki.
Organisma kopējā enerģētiskā metabolisma īpatnības hipoksiskos apstākļos
(Latvijas Universitāte, 2009) Paparde, Artūrs; Plakane, Līga; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Pētījuma mērķis bija noskaidrot īslaicīgas akūtas normobāriskas hipoksijas ietekmi uz organisma enerģētiskā metabolisma izmaiņām miera apstākļos un submaksimālas fiziskas slodzes laikā netrenētiem jauniem cilvēkiem. Tika izvirzīta hipotēze, ka īslaicīga akūta normobāriska hipoksija izraisa organisma enerģētiskā substrāta proporciju maiņu un pastiprinātu enerģijas substrātu uzņemšanu. Pētījumā piedalījās pieci 21,4 ± 0,8 gadus jauni vīrieši. Vidēja ķermeņa masa 75,4 ± 7,3 kg un augums 1,80 ± 0,10 m. Izmeklējamās personas bija ar labu fiziskās attīstības un darbaspēju līmeni, bet ne trenētas. Laboratorijas apstākļos simulēja normobāriskas hipoksijas apstākļus. Pētījumā tika izmantots kāpjošas dinamiskas slodzes tests ar 50W, 100W un 150W jaudu ar 50 apgriezieniem minūtē lielu intensitāti normoksijā (21% O2), bet 50W, 75W un 100W jaudu ar 50 apgriezieniem minūtē lielu intensitāti hipoksijā (15% O2). Analīzei izmantoja reģistrētos miera apstākļu pierakstus, kā arī 50W un 100W slodzēs. Enerģiju fiziskas slodzes veikšanai normoksijā un hipoksijā netrenētu indivīdu organisms iegūst no aerobām un anaerobām metaboliskajām sistēmām. Taču pētījumā veiktās slodzes nepārsniedza personu aerobās spējas, jo anaerobais jeb laktāta slieksnis netika sasniegs slodzes gaitā vai tas tika sasniegts pēdējā slodzē. Iegūtie rezultāti apstiprināja īslaicīgas akūtas normobāriskas hipoksijas izraisīto pamatsubstrāta maiņas efektu. Normoksijā par pamatsubstrātu organisms izmanto jauktu substrātu ar lielāku ogļhidrātu pārsvaru, bet īslaicīgā akūtā hipoksijā organismam vielmaiņa novirzās uz tauku metabolisma pusi. Glikozes līmenis plazmā īslaicīgas akūtas hipoksijas ietekmē samazinās, jo palielinās insulīna receptoru jutība un glikozes transports šūnās. Darbs izstrādāts laika periodā no 20. februāra līdz 22.aprīlim Latvijas Universitātes Bioloģijas Fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedrā. Atslēgas vārdi: glikoze, laktāts, insulīna rezistence, akūta normobāriska hipoksija, veloergometriskas slodzes tests.
Retīnskābes ietekme uz TGF-beta2 proteīna sekrēciju un gēna ekspresiju cilvēka un cāļasirds mezenhimālo cilmes šūnu kultūrās.
(Latvijas Universitāte, 2009) Kungs, Jānis; Čakstiņa, Inese; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Retīnskābe (RA) ir A vitamīna aktīvā forma, kas regulē vairākus dzīvības procesus embrioģenēzes un arī organisma dzīves laikā. Šī darba mērķis bija salīdzināt retīnskābes iedarbību divu dažādu sugu līdzīga tipa šūnās. Pētījuma gaitā tika noteiktas TGFβ2 proteīna sekrēcijas un gēna ekspresijas izmaiņas trīs cilvēka sirds mezenhimālas cilmes šūnu līnijās un divās cāļu sirds meznehimālas šūnu līnijās, kuras kultivētas barotnēs ar divām dažādām RA koncentrācijām.. TGFβ2 ir citokīns un viens no TGFβ signālceļa ligandiem, kam ir plašs iedarbības spektrs, ieskaitot arī sirds attīstību. Iegūtie dati norāda uz RA dažādo mijiedarbību ar TGFβ2 divu dažādu sugu līdzīga tipa šūnās. Darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Bioanalītisko metožu laboratorijā no 2008. gada jūlija līdz 2009. gada maijam.
Ķermeņa kompozīcijas izvērtējums bērniem ar paaugstinātu fizisku slodzi
(Latvijas Universitāte, 2009) Grūbe, Nadežda; Sauka, Melita; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
KOPSAVILKUM Mūsdienās sabiedrības uzturā un veselības jautājumos lielu uzmanību pievērš bērnu liekās masas un aptaukošanās problēmām. Otra – ne mazāk svarīga problēma - bērnu nepietiekoša tauku masa bieži paliek ēnā. Ir aizmirsts par tauku svarīgo nozīmi organismā, kā piemēram, enerģijas uzkrāšana, hormonu un metaboliski aktīvo vielu veidošana, reproduktīvās sistēmas darbība un daudz citu. Ķermeņa kompozīcijas analizēšana dod iespēju noteikt ne tikai ķermeņa masu, bet arī tauku un muskuļu masas sadalījumu organismā, kas ļauj prognozēt dažādu slimību attīstību. Pētījuma mērķis bija ķermeņa kompozīcijas izvērtējums bērniem ar paaugstinātu fizisku slodzi, izmantojot Sporta medicīnas valsts aģentūras (SMVA) profilaktiskās medicīnas pārbaužu datus. Materiāli un metodes. Šķērsgriezuma pētījums. Darbā tika analizēti dati par 2563 bērniem ar paaugstinātu fizisku slodzi, no 9 līdz 17 gadu vecuma. Bija izvērtēti antropometriskie un ķermeņa kompozīcijas dati. Ķermeņa kompozīcījas dati bija noteikti ar bioimpedances metodes palīdzību. Darbā analizēti beztauku ķermeņa masa (kg), kopējais tauku daudzums (kg, % un procentiļos), kopējais ķermeņa ūdens daudzums (kg), muskuļu masu (kg). Secinājumi. Izmantojot ķermeņa masas indeksu, tika konstatēta visai respondentu grupai pietiekoša ķermeņa masa. Bet tai pašā laikā ar ķermeņa masas analizatoru tika konstatēts ievērojama tauku masas nepietiekamība. Normāla ķermeņa masa bija nodrošināta lielas muskuļu masas dēļ, to nevar konstatēt izmantojot standarta rādītājus tādus kā svars un ĶMI. Zema tauku masa norāda uz nepietiekošu, nesabalansētu uzturu bērniem ar paaugstinātu fizisku slodzi. Izmantojot bioimpedances metodi konstatēju bērnu fizioloģiskās izmaiņas organismā, kā piemēram, tauku masas palielināšanu meitenēm un muskuļu masas palielināšanu zēniem. Sakarā ar lielāku taukaudu daudzumu meitenēm organismā bija mazāk ūdeni nekā zēniem. Tādējādi bērniem sportistiem ir svarīgi noteikt ne tikai masu, bet kā kvantitatīvi sadalās ķermeņa svars tauku un beztauku komponentos, lai izvērtētu uztura atbilstību fiziskai slodzei. Ķermeņa kompozīcijas izvērtēšanai veiksmīgi var izmantot bioimpedances metodi, kura ir neinvazīva, viegli pielietojama, lēta un praktiska metode.
Paisuma/bēguma ciklu ietekme uz mangrovju kanālu pelaģiskās ihtiofaunas barošanās dinamiku Trang provincē, Taizemē
(Latvijas Universitāte, 2009) Grīnvalds, Kalvis; Žagars, Matīss; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Mangrovju meži aizņem 60-75% no kopējās pasaules tropu un subtropu piekrastes joslas teritorijas, un tiek uzskatīts par nozīmīgu biotopu priekš daudzu tropisko zivju barošanās un mazuļu attīstības (Cocheret de la Moriniere et al. 2004, Nybakken un Bertness 2005). Šajā pētījumā raksturota Taizemes, Sikao mangrovēs sastopamo zivju barošanās dinamika un atšķirības atkarībā no dažādiem biotiskajiem un abiotiskajiem faktoriem ar uzsvaru uz mēness izraisīto plūdmaiņu ietekmi. 2008. gada lietus sezonas sākuma no maija līdz jūnijam kopā ievāktas 14 438 pelaģiskās zivis no 47 sugām un 1 367 zivīm, ieskaitot bentiskās, veikta kuņģa satura analīze. Visas zivis tika sadalītas trīs grupās: mērķsuga Ambassis vachellii, visas pelaģiskās un visas bentiskās zivis, kuru kuņģu saturi tika salīdzināti ar zooplanktonu, kas ievākts vienā laikā ar zivju paraugiem mangrovju meža iekļautā sālsūdens kanālā. Vidējās kuņģa piepildījuma relatīvās vērtības visām zivju klasēm svārstījās no 5.7- 47.0 %. Konstatēta būtiska dažādu mēness fāžu plūdmaiņu ietekme uz A.vachellii un visu pelaģisko zivju grupu kuņģu piepildījumu. Šīm zivīm novērota aktīvāka barošanās maksimālajās plūdmaiņās, kad arī ūdenī sastopamas lielākas zooplanktona koncentrācijas. Tika konstatēta arī nozīmīga nakts un dienas ietekme uz A.vachellii barības izvēli, kur garneles šīs zivs diētā dominēja naktīs. Pētījuma novērojumi apliecina uzskatu, ka augstās plūdmaiņas mangrovju kanālos palielina barības pieejamību un daudzveidību, uz ko akatīvi reaģē mangrovēs sastopamās zivis. Atslēgvārdi: mangroves, zivju barošanās, plūdmaiņas, Taizeme.
Dižskābarža Fagus sylvatica (L.) izplatība Šķēdes mežu novadā.
(Latvijas Universitāte, 2009) Sabule, Liene; Brūmelis, Guntis; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica (L.) ir saimnieciski vērtīga lapu koku suga. Tas ir plaši sastopams Centrāleiropā un ir dominējošā koku suga mežu biotopos. Latvijā dižskābardis kā introducēta suga sastopams Kurzemē zinātniskās izpētes mežos. Šī darba mērķis ir noskaidrot dižskābarža izplatīšanās un augšanas tendences Latvijā. Darbā izvirzīta hipotēze, ka dižskābardis Latvijā, Šķēdes mežu novadā, spēj izplatīties ārpus stādītās teritorijas. Pētījumā apsekoti 30 parauglaukumi, nosakot tajos dižskābaržu vecumu un diametru katrā augstuma klasē. Lai noskaidrotu vainagu gaismas caurlaidības ietekmi uz paaugā esošo dižskābaržu attīstību, izmantota WinSCANOPY sistēma. Noteikts vidējais dižskābaržu izplatīšanās ātrums. Dižskābaržu skaits paaugā ir saistīts ar vainagu gaismas caurlaidību. Pieejamais apgaismojums ietekmē arī dižskābaržu radiālo pieaugumu, jo pastāv liela mainība starp koku vecumu, augstumu un diametru. Neskatoties uz mainīgumu, ir saskatāma tendence, ka, pieaugot koka vecumam, pieaug arī augstums. Pētītajā teritorijā dižskābaržu izplatīšanās ātrums varētu būt vidēji 3,4 metri gadā. Darbs izstrādāts 2009. gadā Rīgā, LU Bioloģijas fakultātes Botānikas un Ekoloģijas katedrā. Atslēgas vārdi: Eiropas dižskābardis, izplatīšanās ātrums, WinSCANOPY, Šķēdes mežu novads.
Trupējusi koksne kā Heterobasidion annosum s.l. izplatību veicinošs faktors.
(Latvijas Universitāte, 2009) Stivriņa, Barbara; Gaitnieks, Tālis; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Sakņu trupe ir viena no izplatītākajām un postošākajām skujkoku slimībām pasaulē un arī Latvijā. Pamatā sakņu trupi izraisa sakņu piepe Heterobasidion annosum s.l., kas rada nopietnu koksnes kvalitātes samazināšanos un koku bojāeju. H.annosum infekcijas neskartās audzēs sēne izplatās ar bazīdijsporām, tāpēc trupējusi koksne (izgāzti koki, celmi, ciršanas atliekas), uz kuras veidojas augļķermeņi, ir šī patogēna izplatību veicinošs faktors. Darba mērķis ir novērtēt H.annosum augļķermeņu sastopamību un attīstību uz Picea abies (L.)Karst. lielu dimensiju ciršanas atliekām. Laika posmā no 2007.-2009.gadam tika analizētas ar H.annosum inficētas ciršanas atliekas 18 parauglaukumos Madonas, Bauskas, Ogres, Talsu, Tukuma un Rīgas rajonos. Parauglaukumus raksturoja 8 dažādi meža tipi: platlapju kūdrenis (Kp), šaurlapju kūdrenis (Ks), šaurlapju ārenis (As), platlapju ārenis (Ap), gārša (Gr), vēris (Vr), damaksnis (Dm) un slapjais damaksnis (Dms). Kopumā tika analizētas 274 ciršanas atliekas, uz kurām fiksēti 4793 H.annosum augļķermeņi, kuru virsmas laukums svārstījās no 0,01-1083cm2. Rezultāti tika iegūti katrai ciršanas atliekai izmērot dimensijas, nosakot H. annosum augļķermeņu skaitu uz tās un aprēķinot sēnes virsmas laukumu. Šos datus apstrādājot, tika iegūta informācija par sēnes augļķermeņu vidējo virsmas laukumu uz 1 kubikmetru trupējušas koksnes. Atsevišķi tika uzmērīti gan jauno, gan veco augļķermeņu laukumi. Augļķermeņu virsmas laukuma mērīšani izmantots planimetrs (PLANIX S10 „Marble”). Papildus tika analizēta arī augļķermeņu attīstības dinamika. Darba rezultātā secināts, ka As, Ap, Ks, Vr, Gr un Kp meža tipos 4 gadu laikā pēc mežizstrādes uz 1m3 trupējušas koksnes izveidojušos H.annosum augļķermeņu kopējais laukums ir 1672-7018cm2 (vidēji 4072 cm2). Nosusinātajos meža tipos As un Ap uz minerālaugsnēm H.annosum augļķermeņu laukums uz 1m3 ciršanas atlieku koksnes ir 2,5 reizes mazāks, salīdzinot ar Vr un Gr. Noskaidrots, ka uz 1m3 4 gadus vecām mežizstrādes atliekām Vr meža tipā H.annosum augļķermeņu laukums ir 4 reizes lielāks, nekā uz 3 gadīgām atliekām, savukārt Kp meža tipā kopējais augļķermeņu laukums ir 1,5 reizes lielāks, nekā uz 3gadīgām atliekām.Tajā pašā laikā Kp tipā uz ciršanas atliekām augļķermeņi visintensīvāk veidojas tieši otrajā gadā pēc mežizstrādes. Novērtējot augļķermeņu virsmas laukuma pieauguma dinamiku, secināts, ka ciršanas atlieku pārvietošana būtiski neietekmē H.annosum augļķermeņu attīstību. Lai ierobežotu sakņu trupes izplatību, nav pieļaujama svaigas ar H.annosum inficētas egles koksnes atstāšana mežā. Atslēgas vārdi: Heterobasidion annosum, Picea abies, ciršanas atliekas, augļķermeņi, meža tipi.
Jauna pieeja audzēju antigēnu mikročipu izgatavošanā
(Latvijas Universitāte, 2009) Endzeliņš, Edgars; Linē, Aija; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Ļaundabīgo audzēju antigēnu mikročipu tehnoloģija paver jaunas iespējas izstrādāt uz autoantivielu noteikšanu balstītus neinvazīvus vēža skrīninga un/vai diagnostikas testus. Līdz šim mūsu laboratorijā projekta "Seroloģiska ļaundabīgo audzēju diagnostikas testa izstrādāšana" ietvaros tika izstrādāti un testēti T7 fāgu displeja audzēju antigēnu mikročipi, kuru galvenos trūkumus raksturo tas, ka rekombinanto proteīnu skaits T7 fāga kapsīdā ir ļoti variabls, kā arī T7 fāga proteīnu klātbūtne var dot viltus pozitīvus signālus, ja testējamais serums satur augsta titra antivielas pret T7 fāgu vai E. coli antigēniem. Bakalaura darba mērķis bija izstrādāt jaunu pieeju antigēnu mikročipu konstruēšanā, kas ļautu uz čipa printēt no T7 displeja vektora nošķeltus tīrus antigēnus ar Strep-II-Tag iezīmi C galā, kam vajadzētu padarīt šos antigēnus viegli attīrāmus un kvantitējamus. Bakalaura darba ietvaros uz Strep-II-Tag iezīmi saturoša T7 vektora bāzes tika konstruēts T7 displeja vektors ar 3C proteāzes šķelšanas saita insertu. Šajā vektorā klonējot 12 dažādu audzēju antigēnu kDNS fragmentus, tika izveidots rekombinato fāgu panelis, kas tālāk tika izmantots gan rekombinato proteīnu šķelšanas metodikas izstrādāšanai, gan rekombinato fāgu – antigēnu mikročipu izgatavošanai. Imunoblota un mikročipu analīzes parādīja, ka fāgi uz savas virsmas ekspresē attiecīgos audzēju antigēnus ar Strep-II-Tag iezīmi, 3C proteāze ar augstu efektivitāti atšķeļ rekombinantos proteīnus, tomēr atšķeltie antigēni nebija detektējami ar StrepMAB antivielām pret C gala Strep-II-Tag iezīmi. Mikročipu testi liecināja, ka 3C proteāze degradē vai modificē Strep-II-Tag iezīmi, kā rezultātā antigēni nevar tikt attīrīti ar Strep-Taktīna kolonnu vai atpazīti ar antivielām pret Strep-II-Tag. Bakalaura darbs tika izstrādāts Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā vēža molekulārās ģenētikas darba grupā, grupas vadītājas Dr. biol. Aijas Linē vadībā laikā no 2008. līdz 2009. gadam, 5. un 6. studiju semestrī. Atslēgvārdi: 3C proteāze, audzēju antigēni, ļaundabīgie audzēji, proteīnu mikročipi, T7 vektors
PNNS asociācijas aktivitāte amonija biodegradācijas procesā, izmantojot dažādas modeļu sistēmas
(Latvijas Universitāte, 2009) Mihailova, Alīna; Mutere, Olga; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Amonjaks ir toksiska un reaktīva gāze, kas izdalās organisko atkritumu pārstrādes vietās un daudzos rūpnieciskos uzņēmumos. Noteikumi par amonjaka emisijām kļūst aizvien stingrāki, un tas dod stimulu atrast efektīvākas un rentablas kontroles tehnoloģijas. Biofiltrācija ir salīdzinoši jauna tehnoloģija, kas jau ir atzīta par efektīvu un piemērotu amonjaka piesārņojuma likvidēšanai. Biofiltrācijas gaitā amonjaks iziet cauri nesējmateriālam, uz kura ir imobilizēta mikroorganismu biomasa. Amonjaks labi šķīst ūdenī, un biofiltrā tā lielākā daļa pāriet amonija formā. Bioloģiskā amonija degradācija norit nitrifikācijas procesā, kur amonijs oksidējas līdz nitrītiem un nitrātiem, kas savukārt var tālāk reducēties līdz brīvajam slāpeklim denitrifikācijas procesā. Amonija biofiltrācijas procesā galvenā lomā ir autotrofām nitrificējošām baktērijām. Mūsu pētījumā ir izmantota amonjaku degradējoša baktēriju asociācija PNNS, kas iepriekš ir izolēta no zivju pārstrādes rūpnīcas notekūdeņu dūņām. Darba gaitā ir izstrādātas kombinētā dziļuma-cietfāzes fermentācijas un cietfāzes triklinga modeļu sistēmas, lai pārbaudītu PNNS asociācijas augšanu un amonija degradācijas aktivitāti. Pārbaudīta un salīdzināta dažādu oglekļa avotu ietekme uz PNNS asociācijas augšanu un I fāzes nitrifikācijas procesu, novērtēti dažādi substrāti kā potenciālie nesējmateriāli PNNS asociācijas imobilizēšanai, kā arī noskaidrota izvēlētā nesējmateriāla pirmsapstrādes ietekme uz PNNS asociācijas imobilizācijas procesu. Organiskās piedevas tādas, kā: melase, KLE un fruktoze atstāj stimulējošu efektu uz PNNS asociācijas augšanu un I fāzes nitrifikācijas procesu eksperimentālajās modeļu sistēmās. 0,45% fruktozes pievienošana barības videi būtiski palielina amonija degradāciju diapazonā no 0,53-1,59 g/l N-NH4+. Vispiemērotākais nesējmateriāls amonjaka biofiltrācijai no pārbaudītajiem materiāliem ir keramzīta granulas. Uz tām imobilizētās biomasas enzīmātiskā (FDA hidrolīzes) aktivitāte, pārrēķinot uz nesējmateriāla svara vienību un salīdzinot ar citiem nesējmateriāliem, ir būtiski augstāka (p<0,001). Keramzīta granulu pirmsapstrāde ar dažādām organiskām vielām būtiski neietekmē PNNS asociācijas imobilizēšanas procesu, taču imobilizētās biomasas amonija degradācijas aktivitāte (kombinētajā dziļuma-cietfāzes fernmentācijas sistēmā) vidē bez fruktozes ir būtiski augstāka (p<0,05) tajos variantos, kur keramzīta granulu pirmsapstrādē tās apstrādātas ar melasi. Iegūtos rezultātus plānots izmantot turpmākajos lielāka mēroga biofiltrācijas sistēmas eksperimentos. Atslēgvārdi: amonjaks, amonijs, biofiltrācija, nitrifikācija, PNNS asociācija.
Listeria monocytogenes riska novērtējums lietošanai gatavos jauktajos pārtikas produktos.
(Latvijas Universitāte, 2009) Skaliņa, Lolita; Nikolajeva, Vizma; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Maģistra darbā tika pētīta baktērijas Listeria monocytogenes attīstība jauktos, lietošanai gatavos pārtikas produktos. Lai izvērtētu risku, kāds varētu rasties lietojot šos produktus, noteikts L. monocytogenes skaits (KVV/g) un aprēķināts augšanas potenciāls. Ja augšanas potenciāls δ> 0,5 log10 KVV/g, pārtikas produkts var veicināt mikroorganisma augšanu un potenciāli apdraudēt cilvēka veselību. Katrs salātu veids (kopskaitā trīs) tika atsevišķi kontaminēts ar trīs L. monocytogenes celmu suspensiju. Pirmais celms izolēts no saidas loiniem, otrais - no delikateses desas, trešais– references celms. Kontaminētie paraugi uzglabāti 3°C, 7°C un 20°C temperatūrās. Lai konstatētu L. monocytogenes ietekmi uz citu baktēriju augšanu, tika noteikts arī baktēriju kopskaits, Enterobacteriaceae un koagulāzes pozitīvo stafilokoku skaits. Pētījumā iegūtie rezultāti parādīja, ka pēc 48 h uzglabāšanas Enterobacteriaceae skaits samazinājās - 3°C temperatūrā līdz <10 KVV/g. L. monocytogenes saglabājas pārtikas produktos ilgstoši, un šis rādītājs ir precīzāks mikrobioloģiskā piesārņojuma indikators. Baktēriju kopskaita pieaugums tika novērots visās salātu uzglabāšanas temperatūrās un visiem salātu veidiem. Starp baktēriju kopskaita un pH izmaiņām tika novērota vidēji cieša līdz cieša korelācija. Trīs L. monocytogenes celmi salātos neattīstījās vienādi. Pirmajam celmam tika novērots vislielākais augšanas potenciāls, visos trijos pētītajos salātu veidos. Arī otrā celma augšanas potenciāls ir lielāks nekā references celmam. Viena paša references celma izmantošana pārtikas produktu nekaitīguma modelēšanā var novest pie bīstami ilga derīguma termiņa noteikšanas produktiem. Lai nepieļautu mikrobioloģisku risku rašanos, pētīto salātu veidus nedrīkst uzglabāt ilgāk par 24 h. Siera salātus ar ķiplokiem un salātus ar žāvētu šķiņķi ieteicams uzglabāt 3-7°C temperatūrā, bet garneļu-tomātu salātus – 3-20°C temperatūrā. Darbs izstrādāts Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālajā diagnostikas centrā Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijā Mikrobioloģijas daļā. Maģistra darbā iegūtos rezultātus varētu izmantot derīguma termiņa noteikšanā, kas šobrīd ir viens no svarīgākajiem jautājumiem pārtikas nekaitīguma novērtēšanā. Darbs satur 5 tab., 11 att ., 17 bibl. nosauk., 1 pielik . Atslēgvārdi: L. monocytogenes, augšanas potenciāls, lietošanai gatavi jaukti pārtikas produkti
Mikrobiotopu un plūdmaiņu ietekme uz zooplanktona sastāvu mangrovjukanālos Andamanu jūras piekrastē Trangas provincē, Taizemē
(Latvijas Universitāte, 2009) Rubane, Inta; Žagars, Matīss; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Bakalaura darba pētījums veikts mangrovju kanālos Andamanu jūras piekrastē, Taizemē. Ievāktie zooplanktona paraugi reprezentē dažādus mikrobiotopus un plūdmaiņu fāzes viena pilna mēness cikla laikā. Datu analīze izvērtē šo faktoru ietekmi uz zooplanktona kvaliatīvo un kvantitatīvo sastāvu. Atslēgas vārdi: mangrovju kanāls, zooplanktons, plūdmaiņas, mikrobiotops.
Mitro pļavu floristiskā daudzveidība Latvijā
(Latvijas Universitāte, 2009) Breidaka, Ilze; Laime, Brigita; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Kopsavilkums Mitro pļavu floristiskā daudzveidība Latvijā Ilze Breidaka Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, zālāju platības aizvien sarūk. Taču tie ir nozīmīgi ne tikai kā augu sugām bagāti un daudzveidīgi biotopi, bet arī kā barošanās vietas putniem un dzīvniekiem, pulcēšanās un atpūtas vietas caurceļojošiem putniem, bieži vien vienīgā dzīvotne daudzām retām un aizsargājamām augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugām. Tieši šo iemeslu dēļ Latvijā ir aktualizējusies arī mitro un slapjo zālāju izpēte, aizsardzība un apsaimniekošana. Bakalaura darba mērķis ir raksturot mitro zālāju floristisko daudzveidību. Bakalaura darbā, mitro zālāju raksturošanai, izmantoti Latvijas Dabas fonda datu bāzes 688 apraksti no pļavu inventarizācijas projekta, kas uzsākts 2000.gadā. Literatūras aprakstā dots īss ieskats par Latvijas zālāju izplatību, apsaimniekošanu, aizsardzību un klasifikāciju. Darbā izveidotas vairākas zālāju izplatības un sastopamības kartes, dots īss raksturojums, katram mitro zālāju tipam – raksturīgākās augu sugas, kā arī sastādīts pilns mitro zālāju augu sugu saraksts. Veicot datu apstrādi, mitrajos zālājos konstatētas 31 aizsargājama augu suga, kas iekļautas arī Latvijas Sarkanajā grāmatā. Apskatīta apsaimniekošanas ietekme uz mitro zālāju floristisko daudzveidību. Bakalaura darbs izstrādāts no 2008.gada septembra līdz 2009.gada maijam LU Bioloģijas fakultātē Botānikas un ekoloģijas katedrā. Atslēgas vārdi: mitrie zālāji, floristiskā daudzveidība, pļavu izplatība, zālāju apsaimniekošana
Zymomonas mobilis elpošanas ķēdes citohroma bc1 negatīvā mutanta konstruēšana un tā elektronu transporta ķēdes un fizioloģijas analīze.
(Latvijas Universitāte, 2009) Ļaša, Zane; Kalnenieks, Uldis; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Lai izprastu fakultatīvi anaerobās, Gram-negatīvās, etanolu producējošās baktērijas Zymomonas mobilis elpošanas ķēdes struktūru, pētījām tās bc1 atzara funkcijas, konstruējot b citohromus saturošās subvienības „knock-out” mutantu. Tika pētīta aerācijas ietekme uz mutanta un izejas celma membrānas elektronu transporta oksidāzēm. Citohroma b subvienības gēna inaktivēšanas rezultātā Zymomonas mobilis celma vezikulās, kuras iegūtas no mikroaerofīli audzētām mutanta šūnām, novērojām NADH un NADPH dehidrogenāžu aktivitāšu samazināšanos tuvu nullei. Arī ūdeņraža peroksīda ģenerēšanas mērījumi mikroaerofīli audzētām šūnām parādīja, ka, mutanta celmam, salīdzinājumā ar izejas celmu Zm6, ir pastiprināta H2O2 veidošanās uz pazeminātas katalāzes aktivitātes fona. Salīdzinot izejas un mutanta celma aerobi audzēto šūnu periodiskās kultūras, elpošanas cianīdrezistenci, aerobo ATF sintēzi, kā arī aerobi audzētu šūnu elpošanu, konstatējām, ka mutanta celmam nebija būtisku atšķirību no izejas celma. Uz līdzšinējo zināšanu bāzes par Zymomonas mobilis elpošanas ķēdes uzbūvi, var pieņemt, ka aerobas vides apstākļos abiem celmiem dominē elektronu transports uz elpošanas ķēdēs bd atzaru.
Koronārās sirds slimības pacientu uztura paradumu raksturojums un to atbilstība starptautisko vadlīniju rekomendācijām
(Latvijas Universitāte, 2009) Erdmane, Daina; Latkovskis, Gustavs; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Pētījuma mērķis bija iegūt datus par KSS (koronārās sirds slimības) pacientu uztura paradumiem un salīdzināt tos ar KSS ārstnieciskā uztura vadlīnijām. Rezultāti uzskatāmi parādīja, ka pētījumā iesaistītie pacienti lieto aterogēnu uzturu, kas veicina dislipidēmiju un aterosklerotiskas izmaiņas asinsvadu sieniņās. Īpašs akcents pētījumā tika likts uz taukus saturošu produktu lietošanu, kam ir būtiska loma KSS attīstībā. Tika noskaidroti arī pētījumā iesaistīto pacientu uzskati par dažādām pārtikas produktu grupām. Tie arī tika salīdzināti ar antiaterogēna uztura vadlīnijām un atklāja būtiskus jautājumus, kas lielākajai pacientu daļai bija neskaidri. Pētījums rada labu pamatu turpmākam darbam ar KSS pacientiem viņu uztura paradumu kļūdu novēršanai. Atslēgvārdi: aterogēns uzturs, holesterīns, lipīdi.
Fotosintēzi raksturojošo rādītāju izmaiņas vasaras rapša lapās atkarībā no slāpekļa un sēra mēslojuma
(Latvijas Universitāte, 2009) Mintāle, Zane; Vikmane, Māra; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Sakarā ar plašajām rapša izmantošanas iespējām, strauji pieaug pieprasījums pēc kvalitatīvākas sēklu ražas. Lai iegūtu augstus ražas rādītājus, nepieciešams augus papildus mēslot. No makroelementiem rapsim ir pastiprināta vajadzība pēc slāpekļa un sēra. Augu jaunās lapas, kas tikko beigušas attīstību, vislabāk parāda barības elementu apgādes līmeni. Darba mērķis – skaidrot hlorofila satura un hlorofila a fluorescences rādītāju izmaiņas vasaras rapša ‘Senator’ un ‘Stratos’ lapās atkarībā no sēra un slāpekļa minerālelementu piegādes. Darba veikšanai izmantoja hlorofilmetru Minolta SPAD-502, Handy PEA iekārtu un Camspec M501 Single Beam UV/Visible spektrofotometru. Noskaidrojām, ka pastāv tieša korelācija starp absolūto hlorofila daudzumu un SPAD vienībām vasaras rapša lapās. Pēc fluorescences rādītājiem nekonstatējām būtisku atšķirību starp kontroles un izmēģinājuma variantu augiem minerālelementu ietekmē. Bakalaura darbs izstrādāts LU BF 2009. gadā. Atslēgas vārdi: Brassica napus, sēra mēslojums, slāpekļa mēslojums, hlorofils, fluorescences rādītāji.
Latvijā cirkulējošo HIV-1 ģenētisko variantu izplatība un filoģenētiskā analīze.
(Latvijas Universitāte, 2009) Vrubļevska-Ludiņa, Jolanta; Kolupajeva, Tatjana; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Latvijā cirkulējošo HIV-1 genētisko variantu izplatība un filogenētiskā analīze. Pamatojums: HIV-1 rezistence ir viens no galvenajiem faktoriem, kas limitē HIV/AIDS terapijas efektivitāti indivīda un populācijas līmenī. Mērķis: Noskaidrot Latvijā cirkulējošo HIV -1 ģenētisko variantu izplatību un dinamiku dažādās iedzīvotāju riska grupās un veikt to filoģenētisko analīzi. Metodes: HIV genotipēšana ar Trugene HIV-1 genotipēšanas komplektu (BayerHealthCare-diagnostics) 127 pacientiem pirms HAART uzsākšanas un 115 pacientiem, sakarā ar terapijas neefektivitāti. HIV-1 subtipi noteikti ar Rega 2.0, filoģēnetiskajai analīzei-Mega 4.0. Ar HIV-1 rezistenci asociēto mutāciju un to kombināciju izplatība Latvijā analizēta saskaņā ar IAS - USA mutāciju paneli (2008.g.), un W. Shafer mutāciju sarakstu primāras rezistences pētīšanai (2007.g.). Rezultāti: Neārstēto pacientu grupā primārās zāļu rezistences prevalence-6,3%, atklāta rezistence pret NRTI-lamivudīnu (3TC), pret NNRTI-nevirapīnu (NVP) un efavirencu (EFV), pret PI-sakinaviru (SQV), indinaviru (IND), nelfinaviru (NFV). Ārstēto pacientu grupā zāļu rezistence 50%: pret NRTI-43%, pret NNRTI-22% un PI-15%. Populācijā dominē HIV-1 A subtips-79% un B subtips-19%. Secinājums: Genotipēšanas rezultāti ir pielietojami HIV-1 molekulārās epidemioloģijas raksturošanai. Atslēgas vārdi: HIV, zāļu rezistence, HIV subtips, HAART, NRTI, NNRTI, PI
Sēklu organiskā miera perioda veidi un tā pārtraukšana dažām Latvijas piekrastes augu sugām
(Latvijas Universitāte, 2009) Bodniece, Karīna; Ņečajeva, Jevgenija; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Organiskais miera periods (OMP) ir sēklām raksturīga īpatnība, kas ļauj tām ilgstoši saglabāt dzīvotspēju un uzdīgt dīgšanai piemērotākajā brīdi, kurā noteiktu vides faktoru kombinācija nodrošina dīgstu izdzīvošanu. Šī pētījuma mērķis bija pārbaudīt OMP esamību piecu Latvijas piekrastes augu sugu sēklām un noteikt tā piederību kādam organiskā miera perioda veidam. Pētījumā apskatītās sugas bija jūrmalas meldrs, ezera meldrs, smiltāja grīslis, biezlapainā sālsvirza un smiltāja neļķe. Apskatītajām sugām novēroja atšķirīgu stratifikācijas un giberelskābes ietekmi uz sēklu dīgšanu, kā arī iespējamu sekundārā organiskā miera perioda iestāšanos dīgšanai nelabvēlīgu apstākļu ietekmē pēc tam, kad daļēji vai pilnībā tika pārtraukts primārais OMP. Vislielākais efekts abiem apstrādes paņēmieniem konstatēts smiltāja neļķei un kā OMP veids noteikts – fizioloģiskais. Arī smiltāja grīšļa un biezlapainās sālsvirzas dīgtspēja bija augsta. Mazāk efektīvas pētījumā izmantotās OMP pārtraukšanas metodes izrādījās jūrmalas un ezera meldra sēklām, kas neļāva skaidri noteikt OMP veidu un tā konkretizēšanai nepieciešami turpmāki pētījumi. No iegūtajiem rezultātiem ir skaidrs, ka sēklu stratifikācija un uzbriedināšana nelielas koncentrācijas giberelskābes šķīdumos būtiski spēj palielināt sēklu dīgšanas ātrumu.
Melnā tēja-pozitīva vai negatīva ietekme uz veselību
(Latvijas Universitāte, 2009) Jaunzema, Oksana; Puķītis, Aldis; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
Maģistra darbs „Melnās tējas lietošanas paradumi un iespējamā ietekme uz veselību” tika izstrādāts, pamatojoties uz tējas kā dzēriena lielo popularitāti un līdz šim pretrunīgo informāciju par tējas lietošanas iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību, kā arī, lai rastu priekšstatu par tējas lietošanas paradumiem. Darba kopējais mērķis novērtēt melnās tējas lietošanas paradumu ietekmi uz veselību. Darba mērķi: 1) novērtēt melnās tējas lietošanas paradumu saistību ar kuņģa zarnu trakta veselību; 2) novērtēt tējas lietošanas paradumu saistību ar sirds asinsvadu sistēmas veselību; 3) novērtēt tējas lietošanas paradumu saistību ar mutes dobuma veselību; 4) novērtēt tējas lietošanas paradumu saistību ar kaulu-locītavas sistēmas veselību; 5) novērtēt tējas lietošanas paradumu saistību ar šķidruma vielmaiņu organismā. Darba uzdevumi: 1) veikt literatūras apskatu un analīzi; 2) izstrādāt aptaujas anketu; 3) veikt anketēšanu; 4) rezultātu apkopošana, apstrāde un statistiskā analīze. Darba metodika: Tika izstrādāta aptaujas anketa un aptaujāti 258 cilvēki vecumā no 18 līdz 80 gadiem, dzīvojoši Rīgā un tuvējos rajonos. No iegūtajiem datiem izveidota datu bāze un veikta datu analīze ar datorprogrammu SPSS for Windows, izmantojot aprakstošās statistikas metodes (biežuma rādītāji, biežumu atšķirības), statistiskā ticamība noteikta ar p (statistiski ticamas atšķirības, ja p<0.05). Analizēti melnās tējas lietošanas paradumu saistība gan ar sociāli demogrāfiskajiem faktoriem, gan ar sūdzībām uz veselību. Rezultāti: Darbā iegūtie rezultāti pamato, ka sūdzības par dedzināšanas sajūtu biežāk novērota tējas nelietotājiem; sūdzības par biežu zobu bojāšanos biežāk ir respondentiem, kas tējai pievieno cukuru; sūdzībām par kaulu-locītavu sistēmas problēmām ir apgriezti proporcionāla saistība ar tējas patēriņu; uzņemtais šķidruma daudzums ir saistībā ar tējas lietošanas biežumu. Secinājumi: Melnās tējas lietošanas paradumi neietekmē ne gremošanas sistēmas, ne sirds asinsvadu sistēmas funkciju traucējumus. Melnās tējas lietošana ietekme mutes dobuma un kaulu-locītavu sistēmas veselības problēmas. Izdzertā šķidruma daudzumam ir saistība ar melnās tējas lietošanas biežumu. Atslēgas vārdi: melnā tēja, ietekme uz veselību, gremošanas sistēma, sirds asinsvadu sistēma, mutes dobuma sistēma, kaulu-locītavu sistēma, pašsajūta.
Ozolu mūķenes Lymantria dispar (Linnaeus, 1758)tēviņu dispersijas kapacitātes un mātīšu auglības novērtējums masu savairošanās reģionā
(Latvijas Universitāte, 2009) Siliņš, Ingars; Šmits, Agnis; Latvijas Universitāte. Bioloģijas fakultāte
KOPSAVILKUMS Ozolu mūķene rada būtiskus zaudējumus saimniecībā un degradē bioloģisko daudzveidību mežu ekosistēmās. 2008. gada vasarā pirmo reizi Latvijas vēsturē notikusi ozolu mūķenes masveida savairošanās Liepājā. 2008. gadā Liepājā tika veikts pētījums ar mērķi noskaidrot tauriņa mātīšu auglības rādītājus un tēviņu lidošanas kapacitāti. Lai noskaidrotu mātīšu auglību, uzskaitīja dējumus, novērtēja izšķīlušos, neizšķīlušos olu skaitu tajos, kā rezultātā tika novērtētas to šķilšanās sekmes. Tika pētīta parazītu ietekme. Tēviņu lidošana tika noskaidrota ar marķēšanas – palaišanas, atkārtotas ķeršanas metodi un feromonu slazdiem. Tēviņiem tika konstatēta sekojoša lidošanas kapacitāte – 400 m dienā. Savairošanās reģionā tika konstatēts augsts mātīšu blīvums (33,8 ± 2,5 mātīšu uz vienu koku) ar vidējo auglību – 436 ± 66 olas uz vienu mātīti. No tā izrietēja, ka uz vienu koku vidēji izšķiļas 14 231 kāpuri. Rezultāti parādīja, ka olu šķilšanas sekmes ir 96 %. Netika atrasti olu parazīti. Atslēgas vārdi: Lymantria dispar, ķeršana, dējumi, auglība, dispersijas kapacitāte

Browse

Browsing Bakalaura un maģistra darbi (BF) / Bachelor's and Master's theses by Issue Date

Results Per Page

Sort Options