Bakalaura un maģistra darbi (PPMF) / Bachelor's and Master's theses

Permanent URI for this collection

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/4425

IEROBEŽOTAS PIEKĻUVES KOLEKCIJA. PILNTEKSTS PIEEJAMS LU STUDENTIEM U.C. PERSONĀLAM.

Browse

Now showing 1 - 20 of 9066

Dinamisko Web lapu veidošana skolā izmantojot PHP valodu
(Latvijas Universitāte, 2006) Zukulis, Sandis; Gorbāns, Imants; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Teorētiskajā daļa tiek aplūkotas vidusskolēnu vecumposma īpatnības, kuras jāņem vērā sastādot un realizējot mācību programmu. Apskatīts kāds ir vidusskolēns informācijas laikmetā, kāda ir Web lapu veidošanas vieta skolas informātikas kursā. Darbā dotas dažas definīcijas: piemēram, kas ir dinamisks Web. Aplūkota PHP valodas īsa vēsture un PHP valoda pašreiz. Teorētiskajā daļā norādīti dažādi PHP valodas mācību materiāli. Praktiskā daļa sastāv no trīs pamatelementiem. Pirmkārt, tiek analizētas Rīgas pašvaldības skolu Web lapas, kopumā analizēta 41 skolu mājas lapa. Otrkārt, tiek veikta aptauja trīs Rīgas pašvaldības skolās, kurās aptaujāti 90 skolēni. Treškārt, izveidota mācību programma PHP valodas apguvei pulciņos skolās.
Interaktīvo metožu nozīme pedagoģiskajā procesā vācu valodas stundās.
(Latvijas Universitāte, 2006) Galuza, Ieva; Kanča, Kornēlija; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Diplomdarbā “Interaktīvo metožu nozīme pedagoģiskajā procesā vācu valodas stundās pamatskolā” ir aplūkots pedagoģiskā procesa teorētiskais pielietojums, metožu iedalījums; balstoties uz pedagoģijas zinātnieku atziņām, pamatota interaktīvo metožu loma pedagoģiskajā procesā, kā arī sniegti katras metodes organizēšanas pamatprincipi un izstrādāts metodiskais piedāvājums interaktīvo metožu izmantošanai vācu valodas stundās pamatskolā. Ar aptaujas palīdzību apkopotas skolēnu un skolotāju domas šo metožu pielietojumā. Pētījuma rezultāti liecina, ka visplašāk tiek izmantots darbs grupās un spēles, taču vairumam skolēnu nav ne jausmas, kas ir prāta vētra, situāciju analīze, reti izmantotas aptaujas. Skolēni apstiprina teorētisko pamatojumu, ka, izmantojot interaktīvās metodes, mācību process dažādojas, ir vieglāk atcerēties mācību vielu, jo bērni paši iesaistās mācīšanās procesā. Bez tam mainās arī skolotāju loma: viņš kļūst par konsultantu, padomdevēju, novērotāju, virzītāju, partneri, organizatoru, izvērtētāju u.c. Lai arī šo metožu izmantošana paaugstina mācīšanās efektivitāti, lielākie šķēršļi pēc skolotāju domām ir laika trūkums stundā, lielais laika patēriņš sagatavošanās darbā, kā arī mazais skolēnu skaits (vācu valodu kā otro svešvalodu izvēlas salīdzinoši maz skolēnu). Pielietojot interaktīvās metodes, pilnveidojas skolēnu prasme sadarboties. Sadarbība notiek gan skolēnam ar skolēnu, gan skolēniem ar skolotāju. Skolēni kļūst patstāvīgāki, aktīvāki informācijas apguvē.
Video izmantošana runas prasmju attīstīšanai angļu valodas stundās 5.- 7.klasēs.
(Latvijas Universitāte, 2006) Dreiberga, Lolita; Auziņa, Anita; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Mūsdienu sabiedrībā arvien pieaug interese par video, televīziju, datortehniku, kas ietekmē ikvienu kā pozitīvi, tā arī negatīvi, kā arī piedāvā plašas iespējas skolēnu izglītošanai un pilnveidošanai. Mūsu sabiedrībā skolēni lielākās savas dzīves zināšanas un pieredzi iegūst no tehniskajiem līdzekļiem (video, televīzijas, datortehnikas). Diplomdarba „Video izmantošana runas prasmju attīstīšanai angļu valodas stundās 5.-7. klasēs” mērķis ir noskaidrot un izpētīt, kāda ir video loma 5.-7. klases skolēnu runas prasmju attīstīšanā, un kādas metodes labāk pielietot izmantojot video svešvalodas stundās. Diplomdarbu veido ievads, teorētiskā un praktiskā pētījuma daļa, nobeigums, izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts ar 23 vienībām un 11 pielikumi. Teorētiskajā daļā ir aplūkots dažādu autoru, kā arī pašas diplomdarba autores domas par video un tā izmantošanu svešvalodas stundās, tā ietekmi uz uztveri, kā arī metodes un paņēmieni runas prasmju attīstīšanā. Praktiskajā daļā ir aprakstītas izmantotās metodes un pārbaudīta to ietekme uz skolēnu zināšanām. Pētījumā gūtie rezultāti liecina, ka dažādu metožu pielietošana labvēlīgi iespaido skolēnu runas prasmju attīstīšanā.
Gerta Hofstedes kultūras dimensiju rādītāji Latvijā
(Latvijas Universitāte, 2006) Dubska, Oksana; Reņģe, Viesturs; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Maģistra darba nosaukums ir „Gerta Hofstedes kultūras dimensiju rādītāji Latvijā". Pētījuma jautājums: „Kādi ir Latvijas izlases Hofstedes aptaujas rādītāji, salīdzinājumā ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas rādītājiem?”. Pētījuma procesā tika izvirzīti vēl trīs pētījuma papildjautājumi: Kādi ir Hofstedes četru kultūras dimensiju rādītāji Latvijas izlasēs? Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības kultūras dimensijās dažādu fakultāšu maģistrantiem? Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības kultūras dimensijās atkarībā no demogrāfiskajiem rādītājiem? Pētījumā tika izmantota G. Hofstedes izstrādātā aptauja „VSM94”. Pētījumā piedalījās 10 Latvijas augstskolās ekonomikas, psiholoģijas un biznesa vadības fakultāšu 229 maģistranti. Par Latvijas dimensiju rādītājiem tika izvirzīti pieņēmumi: Pieņēmums 1: Mūsu valstī prevalē individuālisms. Pieņēmums 2: Dimensijas „varas distances” rādītājs ir augsts. Pieņēmums 3: Mūsu valstī prevalē maskulīnisms. Pieņēmums 4: Dimensijas „izvairīšanās no nenoteiktības” rādītājs ir augsts. Attiecībā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas izlasēm mūsu valsī ir sekojoši rādītāji: „varas distances” dimensijas rādītājs relatīvi zems; mūsu valstī prevalē individuālisms un feminisms; „izvairīšanas no nenoteiktības” dimensijas rādītājs relatīvi augsts. Mūsu valsts rādītāju salīdzinājuma analīzes rezultāti liecina to, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības „varas distances” dimensiju rādītājos dažādu fakultāšu, dzimumu, nodarbinātības sfēru maģistrantiem. „Individuālisma/kolektīvisma” dimensiju rādītājos - dažādu fakultāšu maģistrantiem. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, tiks izstrādāts Latvijas kultūras dimensiju noteikšanas pētījuma plāns nākotnē, lai būtu iespēja salīdzināt Latvijas dimensiju rādītājus ar jebkuras valsts dimensiju rādītājiem.
Pirmsskolas skolotāja izmantotā psiholoģiskās ietekmēšanas veida saistība ar 6-7 gadus vecu bērnu mācību motivāciju.
(Latvijas Universitāte, 2006) Vanaga, Daniela; Upmale, Anda; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Veiktā teorētiskā un praktiskā pētījuma mērķis bija noskaidrot skolotāja izmantotā psiholoģiskās ietekmēšanas veida saistību ar 6 – 7 gadus vecu bērnu mācību motivāciju pirmsskolas izglītības iestādē. Pozitīvas mācību motivācijas sekmēšana un psiholoģiskās ietekmēšanas veidu pielietojums kā viens no tās komponentiem ir aktualitāte jebkurā vecumā. Pētījums tika veikts pirmsskolas izglītības iestādē. Tajā piedalījās četru vecāko grupu 32 audzēkņi un 8 pirmsskolas skolotāji. Informācijas iegūšanai tika izveidota anketa pirmsskolas skolotājiem un tika veikta 6 – 7 gadus vecu bērnu intervija. Pētījumā iegūtie rezultāti atklāja, ka pirmsskolas skolotāji apzinās savu lomu pozitīvas mācību motivācijas sekmēšanā un darbā ar 6 – 7 gadus veciem bērniem pārsvarā izmanto ieinteresēšanu kā psiholoģiskās ietekmēšanas veidu. Taču 6 – 7 gadus veci bērni tikpat labi pieņem arī piespiešanas elementus, it īpaši, ja tie pielietoti labvēlīgā emocionālā gaisotnē. Tomēr, attīstoties bērna personībai, ieinteresēšanas pārsvaram mācību procesā vajadzētu tikai pieaugt. Bakalaura darbs sastāv no ievada, 2 daļām, 6 nodaļām, secinājumiem, literatūras saraksta, anotācijām latviešu un angļu valodā, 11 pielikumiem. Pētījumā iegūtie dati atspoguļoti 4 tabulās un 13 diagrammās. Darba apjoms – 51 lpp.
Izglītojamo vispusīgas attīstības veicinošie faktori sākumskolā.
(Latvijas Universitāte, 2006) Valtere, Natālija; Upenieks, Agris; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Maģistra darbā teorētiski pētnieciskajā daļā tiek pētītas, raksturotas un analizētas teorētiskās nostādnes, kurās atzīmēts, ka noritot straujam pārmaiņu un attīstības procesam pasaulē, izglītībai tiek piešķirta nozīmīga loma šo procesu vadīšanā. Aplūkojot laikmeta iezīmes izglītībā pasaulē un Latvijā, tiek noskaidrota pārmaiņu būtība, nozīme un attīstības virzieni izglītībā, kā arī šo pārmaiņu rezultātā izveidotā vērtību skala Eiropā. Izzinot efektīvas skolas būtību un noteicošos faktorus, ir aplūkota skolas organizatoriskā struktūra un tās kopējie mērķi izglītojamo vispusīgas personības attīstībā. Zīmīga ir jēdziena „efektīva skola” attīstība, tās pazīmes, ko raksturo kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji. Skolu efektivitātes kritēriju skaidrojumā, aplūkots UNESCO starptautiskās komisijas ziņojums „Izglītība divdesmit pirmajam gadsimtam”, kas sniedz atbildi uz efektīvu skolu pazīmēm. Tāpat skatoties skolas lomas un efektīvas darbības pazīmju skaidrojumā, ir izvirzīti kritēriji, ar kuru palīdzību iespējams radīt apstākļus personības vispusīgai attīstībai. Ne mazāk nozīmīga ir skolas ētosa jeb skolas atmosfēras kopumā radītā iedarbība uz izglītojamo attīstību. Skolas darba pamatā ir mērķtiecīgas pārmaiņas, kas arī raksturo skolas darbības efektivitāti un ilgtspēju. Skolotāja būtība un loma pārmaiņu norisē, raksturota no skolotāja vecā izpratnē uz mūsdienu skolotāju. Tāpat tiek pievērsta uzmanība skolas direktoram – kāda ir tā būtība un loma pārmaiņu norisē un vadīšanā. Skolas darbības pamatā tiek izmantotas dažādas novitātes pedagoģiskajā procesā sākumskolā, un viena no tām ir skolēnu iesaistīšana projektu darbos, kas ir efektīva metode skolēnu vispusīgas personības attīstībā. Praktiski pētnieciskajā daļā iekļauts pētījuma metodoloģiskais un organizatoriskais apraksts, kā arī pētījuma respondentu raksturojums. Intervējot Rīgas Ziepniekkalna sākumskolas izglītības iestādes vadītāja vietnieci izglītības jomā, tiek noskaidroti skolotāju profesionalitātes rādītāji, skolas un vecāku efektīvs sadarbības veids un tā nozīme bērna personības attīstībā, kā arī skolas darbības novitātes mācību un audzināšanas procesa organizēšanā. Noskaidrotas skolas pedagoģiskā personāla domas par projektu darbu efektivitāti mācību un audzināšanas procesā, kā arī skolotāju aktivitāti projektu darbu realizēšanā. Skolas darbības izvērtēšanā, skolas un vecāku sadarbības izvērtēšanā un vecāku aktivitātes noskaidrošanā mācību un audzināšanas procesā, apkopoti dati, kas ļauj saskatīt skolas darbības pozitīvās puses un sfēras, kuras jāpilnveido. Maģistra darba nobeigumā izdarīti secinājumi par praktiski pētnieciskā darbā iegūtajiem, apkopotajiem un analizētajiem datiem, kas raksturo Rīgas Ziepniekkalna sākumskolas efektīvu darbību un attīstību veicinošo faktoru ietekmi uz izglītojamo vispusīgu attīstību.
Emocionālā inteleģence un piesaistes stils saistībā ar pāru apmierinātību ar partnerattiecībām.
(Latvijas Universitāte, 2006) Avotiņa, Zane; Raščevska, Malgožata; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Mana maģistra darba mērķis ir noskaidrot, kas labāk prognozē apmierinātību ar attiecībām precētos pāros - emocionālā inteliģence vai piesaistes stils, bet otrs pētījuma jautājums ir par to vai indivīdiem ar dažādiem piesaistes stiliem ir atšķirīga emocionālā inteliģence un apmierinātība ar attiecībām. Pētījumā piedalījās 40 precēti pāri vecumā no 25-35 gadiem. Mērījumu veikšanai tika izmantotas: Diādiskā pielāgošanās skala (Spanier,1976), Attiecību aptauja (Bartholomew, Horowiz ,1991) un Bar-Ona emocionālās inteliģences aptauja (Bar-On, 1999). Pētījuma rezultāti rāda, ka emocionālās inteliģences faktors stresa vadīšana un apakšfaktori noturība pret stresu, laimes sajūta un optimisms labāk prognozē apmierinātību ar partnerattiecībām, kā piesaistes stili. Indivīdiem ar dažādiem piesaistes stiliem ir statistiski nozīmīgas atšķirības apmierinātībā ar attiecībām un tādiem emocionālās inteliģences faktoriem, kā interpersonālās spējas, adaptācijas spējas, stresa vadīšanas spējas un kopējā emocionālās inteliģences koeficentā. Atslēgas vārdi: emocionālā inteliģence , piesaistes stili, apmierinātība ar attiecībām
Sociālpedagoģiskā darbība ar ģimenēm aprūpes tiesību atņemšanas gadījumā.
(Latvijas Universitāte, 2006) Pildika, Ludmila; Berķe, Anita; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Diplomdarbā tiek analizēta sociālpedagoģiskā darbība ar ģimenēm bērna aprūpes tiesību atņemšanas gadījumos. Analizēti literatūras avoti, normatīvie dokumenti un Latvijas statistika par aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem. Pētīta reālā situācija Daugavpilī par ģimenēm, kurās vecākiem atņemtas aprūpes tiesības pār bērniem. Teorētiskajā daļā tika analizēta aprūpes tiesību atņemšana Latvijas likumdošanā. Noskaidrotas ģimeņu sociālas problēmas, kas veicina aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem. Analizēti psihologu un pedagogu uzskati par ģimenes lomu sabiedrībā, par ģimenes funkcijām. Analizētas ārpusģimenes aprūpes iestāžu audzēkņu rakstura īpašības, kas negatīvi ietekmē viņu adaptāciju un dzīvi sabiedrībā. Izskatīti un analizēti dažādu autoru sociālpedagoģiskās darbības modeļi ar ģimenēm aprūpes tiesību atņemšanas gadījumos. Analītiskajā daļā tika analizēta reālā aprūpēs tiesību atņemšanas problēma Daugavpilī. Tika veikta bāriņtiesas lēmumu par aprūpes tiesību atņemšanu analīze. Veikta 10 vecāku, kuriem atņemtas aprūpes tiesības, un 8 speciālistu anketēšanas rezultātu analīze. Analizēts sociālpedagoģiskais darbs ar ģimenēm aprūpes tiesību atņemšanas gadījumos Daugavpils pašvaldībā. Diplomdarba noslēguma daļā izstrādāta sociālpedagoģiskā darba programma ar ģimenēm, kurās vecākiem atņemtas aprūpes tiesības. Šī programma var tikts izmantota kā resurss darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm aprūpes tiesību atņemšanas gadījumos. Diplomdarba gaitā tika izmantotas šādas metodes: literatūras analīze, dokumentu analīze, statistikas analīze, anketēšana, modelēšana.
Kritiskās domāšanas stratēģijas latviešu valodas pamatprasmju attīstīšanai.
(Latvijas Universitāte, 2006) Stepanova, Ināra; Anspoka, Zenta; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Pētījuma „Kritiskās domāšanas stratēģijas latviešu valodas pamatprasmju attīstīšanai 1.- 4. klasē” mērķis ir pētīt un analizēt kritiskās domāšanas stratēģiju ietekmi uz 1.- 4. klašu skolēnu latviešu valodas pamatprasmju attīstīšanu. Diplomdarbā autore analizē teorētisko literatūru par kritisko domāšanu pedagoģiskajā procesā, pēta un analizē jaunākā skolas vecuma bērnu valodas pamatprasmju attīstīšanas pedagoģiski psiholoģiskos līdzekļus, veic pedagoģisko eksperimentu par kritiskās domāšanas stratēģiju izmantošanu latviešu valodas stundās 1.- 4. klasē, apkopo un analizē tā rezultātus. Pētījuma rezultāti liecina, ka kritiskās domāšanas stratēģiju izmantošana veicina latviešu valodas pamatprasmju veiksmīgāku apgūšanu, nodrošinot skolēniem daudzveidīgu lasīšanas pieredzi atbilstoši atšķirīgiem spēju līmeņiem, attīstot valodu un spēju vērtēt valodu un literatūru, attīstot spēju klausīties skolotājā un klasesbiedros, cienot grupas biedru domas un viedokļus, mācoties modulēt balss intonācijas, lai akcentētu teiktā jēgu, ar pārliecību izsakot savas domas, daloties ar citiem personīgajā pieredzē, paplašinot vārdu krājumu, veidojot skolēniem sapratni par to, ka rakstīšana ir veids, ar kuru var sazināties, izsakot savas idejas, domas, emocijas.
10- 12 gadus vecu bērnu ar atkārtotu nesekmību iemācītās bezpalīdzības saistība ar vecāku iemācīto bezpalīdzību
(Latvijas Universitāte, 2006) Lamstere, Jolanta; Bite, Ieva; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Darbā tika pētīta iemācītās bezpalīdzības saistība bērniem ar vecāku iemācīto bezpalīdzību. Pētījuma gaitā tika izvirzīti pētījuma jautājumi: vai pastāv statistiski nozīmīgas sakarības starp iemācītās bezpalīdzības rādītājiem 10- 12 gadus veciem bērniem ar atkārtotu nesekmību un viņu vecāku iemācītās bezpalīdzības rādītājiem; vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp iemācītās bezpalīdzības rādītājiem bērniem ar atkārtotu nesekmību un sekmīgiem bērniem; vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp iemācītās bezpalīdzības rādītājiem sekmīgo un nesekmīgo bērnu vecākiem. Pētījumā izmantotas šādas metodes: tests notikumu izskaidrojošā stila noteikšanai (Explanatory Style Questionnaire 1990) un tests notikumu izskaidrojošā stila noteikšanai, bērnu variants. (Explanatory Style Questionnaire for children’s 1990), tika pielāgota arī bērnu metode aizpildīšanai vecākiem, lai noskaidrotu vecāku iemācīto bezpalīdzību attieksmē pret bērnu. Izlasē tika iekļauti 63 skolēni vecumā no 10 līdz 12 gadiem. No tiem 36 skolēni, kuriem vienā vai vairākos priekšmetos vairāk kā vienā semestrī bijis nesekmīgs vērtējums un 27 skolēni ar atbilstoši sekmīgiem vērtējumiem semestrī. Pētījumā tika iekļauti skolēnu vecāki - 47 mātes un 25 tēvi. Galvenie secinājumi: Sakarības starp bezpalīdzības rādītājiem vecākiem un bērniem: pastāv statistiski nozīmīga pozitīva sakarība starp negatīvo notikumu cēloņu personalizāciju mātei un negatīvu notikumu gaidām bērnam sekmīgiem skolēniem; pastāv statistiski nozīmīga pozitīva sakarība starp negatīvo notikumu gaidām tēvam attieksmē pret bērnu un negatīvo notikumu cēloņu personalizāciju sekmīgiem bērniem; pastāv statistiski nozīmīga negatīva sakarība starp negatīvo notikumu cēloņu personalizāciju tēvam un negatīvu notikumu gaidām nesekmīgiem skolēniem. Pastāv statistiski nozīmīga pozitīva sakarība starp negatīvo notikumu gaidām tēvam un negatīvu notikumu cēloņu personalizāciju bērnam un pastāv pozitīva, statistiski nozīmīga sakarība starp negatīvo notikumu gaidām tēvam attiecībā pret bērnu un negatīvu notikumu cēloņu personalizāciju nesekmīgiem bērniem. Pastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp sekmīgo un nesekmīgo bērnu iemācītās bezpalīdzības rādītājiem. Pastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp sekmīgo un nesekmīgo bērnu mātes bezpalīdzības rādītājiem attieksmē pret bērnu. Atslēgas vārdi: iemācītā bezpalīdzība, atkārtota nesekmība, atribūcijas stils, izskaidrojošais stils.
Skolēnu mācīšanās motivācijas rosināšana latviešu valodas stundās 4.klasē.
(Latvijas Universitāte, 2006) Spēka, Vita; Berķe, Anita; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Diplomdarba mērķis bija izpētīt skolēnu mācīšanās motivācijas veidošanās apstākļus un noskaidrot mācīšanās motivācijas rosināšanas veidus latviešu valodas stundās 4.klasē. Tika izvirzīti uzdevumi: 1.Analizēt pedagoģisko, psiholoģisko un metodisko literatūru par pētāmo problēmu. 2.Iepazīties ar latviešu valodas mācību saturu, mērķiem, mācību metodēm un paņēmieniem. 3.Izpētīt sākumskolas un pamatskolas vecuma bērnu mācību motivāciju un izziņas intereses mācīšanās procesā. 4.Izstrādāt ieteikumus mācīšanās motivācijas rosināšanai latviešu valodas stundās 4.klasē, sadarbojoties skolēniem, vecākiem, mācību priekšmetu skolotājiem un klašu audzinātājiem. Diplomdarbs sastāv no divām daļām. Teorētiskajā daļā ir motivācijas un mācīšanās apskats pedagoģiskajā un psiholoģiskajā literatūrā un latviešu valodas mācību satura, mērķu, mācību metožu un paņēmienu apskats. Praktiskajā daļā ir pētījums par 4.klases skolēnu mācīšanās motivāciju un interesēm latviešu valodas stundās, kā arī ieteikumi mācību motivācijas veidošanai, sadarbojoties skolēniem, vecākiem, mācību priekšmetu skolotājiem un klašu audzinātājiem.
Problēmuzdevumu risināšana R.Blaumaņa novelēm veltītajās literatūras stundās vakara (maiņu) vidusskolā.
(Latvijas Universitāte, 2006) Spūle, Zane; Rudzītis, Jānis; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Diplomdarba saturiskais pamats ir R. Blaumaņa meistarnoveles, kas skatītas pedagoģiskā kontekstā – to apguve vidusskolā. Iesākumā autore apkopojusi vairāku avotu sniegto informāciju un atziņas par R. Blaumaņa biogrāfiju un daiļradi, īpaši izdalot ieguldījumu novelistiskā. Turpinājumā diplomdarba autore raksta par gatavošanos darbam klasē. Tiek izklāstītas 10. klasei atbilstošā jauniešu vecumposma īpatnības. Pamatojoties uz Ē. H. Ēriksona Ego attīstības teorijas pamatelementu – krīzi – un novērojumiem, tiek veidots klases raksturojums. Vadoties pēc humānpedagoģijas atziņām, veidots mācību plānojums un izmēģinājumu iecere, kā arī sagatavoti mācību materiāli. Diplomdarba praktiskajā daļā izveidota uzdevumu sērija, kuru idejiskais pamats ir problēmjautājumu un problēmuzdevumu risināšana. Minēto uzdevumu izmēģināšana praksē rosināja dialoģisku skolēnu un daiļdarba saduru. Tika aktualizēts jautājums par jauniešu dzīves un mākslas vērtībām. Diplomdarbā 51 lappuse un 2 attēli, izmantoti 40 literatūras avoti.
Web bāzēta lietotāja interfeisa izveide MYSQL datu bāzu vadības sistēmai
(Latvijas Universitāte, 2006) Daugerts, Pauls; Germovs, Arvīds; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Lielākajai daļai datu bāžu ir interfeiss, kas ļauj aplūkot datubāzes datus - izfiltrējot tos pēc dotajiem parametriem, vai arī izveidojot kaut kādu statistiku par tiem. Šajā darbā tiek apskatīta iespēja veidot datubāzes interfeisu izmantojot vairākas programmēšanas valodas, tehnikas: XHTML, PHP, JavaScript, AJAX. Darba sākumā tiek apskatīta teorija par programmēšanas valodām, tehnikām, kuras tiks izmantotas šajā darbā. Praktiskajā daļā ir aprakstīts programmas veidošanas gaita no prasību definēšanas līdz reālai programmai.
Spēļu pielietošana dabaszinībās 2.klasē.
(Latvijas Universitāte, 2006) Mežāka, Dzintra; Vociša, Rūta; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Diplomdarba mērķis: izzināt pedagoģiskos, psiholoģiskos nosacījumus jaunākās skolas vecuma skolēnu attīstībā izmantojot spēli kā mācību metodi dabaszinībās. Diplomdarba uzdevumi: 1.Analizēt pedagogu un psihologu pētījumus par spēles ietekmi uz bērnu. 2.Izpētīt spēļu saturu, struktūru un izveidot spēļu kopu dabaszinībās 2.klasē. 3.Veikt pedagoģisko izmēģinājuma darbību un izvērtēt tās rezultātu. Diplomdarbā tiek izpētīts, ka mācību procesu iespaido spēle, un tiek izsecināts, ka: •pieaugusi skolēnu aktivitāte un iniciatīva dabaszinības stundās; •skolēni izrāda lielāku interesi tajās stundās, kurās tiek izmantotas spēles; •pilnveidojas saskarsmes prasmes starp skolēns- skolotājs un skolēns- skolēns; •spēle veic audzināšanas funkcijas; •spēle dod iespēju nostiprināt apgūtās zināšanas; •spēles gaitā iegūst jaunas zināšanas un prasmes; •spēle veicina interesi par izziņas procesu un spēle kā mācību metode rosina interesi par dabaszinībām. Diplomdarbam ir 2 daļas ( teorētiskā un praktiskā ), 4 diagrammas un 5 tabulas.
Tēmas „Darbs ar tekstilmateriāliem” mācību satura izveide 1.-4.klasei mājturībā (rokdarbi).
(Latvijas Universitāte, 2006) Zitmane, Ilona; Urdziņa-Deruma, Māra; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Diplomdarba mērķis : izpētīt mācību tēmas ,, Darbs ar tekstilmateriāliem” mācību satura izveides teorētiskos aspektus, izveidot to un aprobēt praksē Lai šo mērķi sasniegtu, tika izpētīts 1.-4.klases skolēnu vecumposma īpatnības, mācību procesa teorētiskās nostēdnes, raksturotas mācību satura apguves metodes un organizācijas formas. Tika izveidots un aprobēts praksē tematiskais plānojums rokdarbos darbā ar tekstilmateriāliem 1.- 4.klasei. Tika veikta anketēšana skolotāju un skolēnu vidū. Veicot to tika izpētīta tekstilmateriālu izmantošana rokdarbu stundās 1.- 4.klasēs. Apkopojot tās, secināju, ka rokdarbos skolotāji izmanto dažādus tekstilmateriālus un tekstiltehnikas, izvēlas saistošas un interesantas stundu tēmas. Pedagogi uzskata, ka rokdarbi rosina skolēnu iztēli, attīsta nepieciešamās prasmes un iemaņas. Apkopojot skolēnu anketas secināju, ka skolēniem patīk strādāt rokdarbus, patīk apgūt visu jauno, ko piedāvā skolotājs. Skolēni ir centīgi, radoši un darboties griboši. Uzskatu, ka pētījuma mērķis ir sasniegts un uzdevumi izpildīti.
Banku personāla tālākizglītības sistēma.
(Latvijas Universitāte, 2006) Vaivode, Daiga; Broks, Andris; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Resumé The Paper researches the solutions for issues and problems in securing effective personnel continuing education and training in a modern organisation (a chosen bank X). The theoretical part of this Paper highlights the most important aspects of an effective structure of an organisation’s continuing training system by pointing the need to maintain and develop the personnel’s competences constantly, as well as creating conditions for continuous advancement and perfection of the staff’s professional abilities and skills. The Paper’s practical part focuses on the analysis of continuing education and training in a chosen bank X, and proposals have been worked out to achieve progress of its effectiveness. As a result of the research proposals have been elaborated for the establishment of a training system for new employees, the advancement of a computerised employee training system, as well as the assessment and enhancement of training efficiency. The research can be applied as a modern instructive material for employees of organisations’ training centres who deal with issues related to raising the improvement of the personnel’s performance quality and the raising of human resources value in these organisations.
.Lasītintereses rosināšana 1.klasē
(Latvijas Universitāte, 2006) Dubra, Ināra; Sūniņa, Valentīna; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Diplomdarba „ Lasīšanas intereses veicināšana 1. klasē” mērķis: Izstrādāt eksperimentālu programmu lasīšanas intereses rosināšanā. Diplomdarba uzdevumi: •Analizēt pedagoģisko un psiholoģisko literatūru; •Rast interesantas darba formas un metodes lasīšanas pilnveidošanai. •Iepazīties ar ārzemju pieredzi. Sākumskolas skolēnu vecumposms ietver sevī strauju psihisko procesu intensīvu attīstību. Tādēļ nepieciešams meklēt tādas darba formas, kas sekmētu izvirzīto uzdevumu īstenošanu. Eksperimentālajā programmā, kas balstīta uz iegūtām teorētiskām atziņām, piedāvāju dažādas ārpusklases lasīšanas veidus. Šo veidu veiksmīga pielietošana dod vēlamos rezultātus. Pētnieciskais darbs veikts Babītes vidusskolas 1.c klasē. Piedāvātās darba metodes skolotāji var izmantot savā darbā, lai dažādotu lasīšanas intereses rosināšanu.
Mācību procesa dalībnieku vērtīborientējoša sadarbība J.Jaunsudrabiņa daiļrades apguves stundās vidusskolā.
(Latvijas Universitāte, 2006) Rumpētere, Ineta; Rudzītis, Jānis; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Diplomdarba metodoloģiskais pamats ir kultūrfilozofiskas, pedagoģiskas un metodiskas atziņas par garīgo vērtību nozīmi personības veidošanās procesā. Šādā skatījumā arī literatūras mācības uzskatāmas kā estētiskās kultūras aprites process. Diplomdarba autore, veicot mācību izmēģinājumus klasē, noskaidroja, ka skolotāja un skolēnu vērtīborientējošas sadarbības rezultātā audzēkņi varēja apgūt J.Jaunsudrabiņa daiļdarbus atbilstoši savām spējām un interesēm. Tas ļauj cerēt, ka šīs sadarbības procesā skolēni bija ieguvēji, jo, vērtējot J.Jaunsudrabiņa personību un daiļradi, katram lasītājam var būt savs ieguvums, savas vērtības, sava attieksme, domas un izpratne. Mācību procesā diplomdarba autore pievērsusies mūsdienīgām idejām humānistiskās psiholoģijas atziņām un palīdzības attiecībām klasē, kā arī centusies izmantot šīs atziņas praktiskajā darbībā, veicot mācību izmēģinājumus klasē.
Literārie darbi kā bērna radošās aktivitātes veicinātāji sākumskolā.
(Latvijas Universitāte, 2006) Brante, Ilze; Stikāne, Ilze; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Bakalaura darbsa mērķis – izanalizēt teorētisko literatūru un praktiski izvērtēt vizuālās mākslas priekšmeta iespējas 9.klašu skolēnu sociālo prasmju veicināšanā. Pētījuma bāze – Nītaures vidusskolas 9.klases 20 audzēkņi. Pedagoģiskais izmēģinājums tika veikts no 2004. – 2005. gadam. Tika veikta vecāku anketēšana, skolēnu anketēšana un novērošana. Pētījums parādīja, ka mērķtiecīgi izstrādāta programma palīdz attīstīt skolēnu sociālās prasmes. Bakalaura darbs sastāv no ievada, 8 nodaļām, nobeiguma, literatūras saraksta un pielikumiem.
Rotaļnodarbības kā 5-6 gadus vecu bērnu pašvērtējuma veidošanās līdzeklis
(Latvijas Universitāte, 2006) Ančevska, Marina; Černova, Emīlija; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Darba nosaukums: Rotaļnodarbības, kā 5-6 gadus vecu bērnu pašvērtējuma veido-šanās līdzeklis Darba autors: Marina Ančevska Darba zinātniskais vadītājs: dr. paed. Prof. Emīlija Černova Darba saturs: 70. lpp., 7 attēli, 12 tabulas, analizēti 50 literatūras avoti. Pētījuma mērķis: Pētīt 5-6 gadīgu bērnu pašvērtējuma veidošanās sekmējošus nosacījumus. Šajā darbā tika pētīta problēma, kas skar 5 – 6 gadīgo bērnu pašvērtējuma veidošanos rotaļnodarbību laikā. Šīs problēmas teorētiskā analīze norāda uz pašvērtējuma nozīmi aktīvas un radošas personības veidošanos, kas spēj arī novērtēt un realizēt personīgās iespējas. Rotaļnodarbībās pedagogi un bērni ir iesaistīti savstarpējā darbībā, kas ir nepieciešama gan bērniem, gan pedagogam. Tādēļ, pedagogam ir jābūt zinošam, lai spētu piedalīties vērtēšanā, kura norāda uz pedagoga un bērna vērtēšanas vienotību. Šī pētījuma mērķis – noskaidrot apstākļus pašvērtējuma veidošanā rotaļnodarbību laikā, bērniem vecumā no 5 – 6 gadi. Pētījums rāda, ka pašvērtējuma veidošanā 5 – 6 gadīgiem bērniem rotaļnodarbībās ir bērnu iesaiste sava vērtēšanas procesā it īpaši, ja rotaļnodarbībās izmanto savstarpēju vērtējumu. Rezultātā tika noskaidrots 5 – 6 gadīgo bērnu savstarpējs vērtējums uz pedagoga un citu bērnu vērtēšanas viedokļa bāzes.

Browse

Browsing Bakalaura un maģistra darbi (PPMF) / Bachelor's and Master's theses by Issue Date

Results Per Page

Sort Options