(Latvijas Universitāte, 2019) Karlsbergs, Gusts; Bičevskis, Raivis; Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte
Šī darba mērķis ir, kritiski analizējot Teodora Adorno Estētikas teoriju, atklāt un detalizēti izklāstīt potenciāli fundamentālu paradoksu, un rast tam risinājumu. Adorno raksturo moderno mākslu kā autonomu un "melnu" entitāti, kas ir neierobežota un bezmērķīga, bet viņš to arī raksturo kā racionālu entitāti, kas mērķtiecīgi īsteno "skaistā" nosacījumus. Tas nozīmē, ka modernā māksla ir ierobežota nepārkāpt tos nosacījumus, kas to padara "skaistu". Beigās nākas secināt, ka tieši šī paradoksalitāte ļauj modernajai mākslai realizēt "skaistā" nosacījumus. Modernajai mākslai ir jābūt absolūti neierobežotai un bezmērķīgai, lai tā būtu "skaista". Modernās mākslas vienīgais ierobežojums ir tās vēlme pēc "skaistā", bet šī vēlme nav absolūts ierobežojums.