Bakalaura un maģistra darbi (BVEF) / Bachelor's and Master's theses

Permanent URI for this collection

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/5280
IEROBEŽOTAS PIEKĻUVES KOLEKCIJA. PILNTEKSTS PIEEJAMS LU STUDENTIEM U.C. PERSONĀLAM.

Browse

Browsing Bakalaura un maģistra darbi (BVEF) / Bachelor's and Master's theses by Subject "2019"

Now showing 1 - 1 of 1
  • Thumbnail Image
    Item
    Latvijas Republikas vēlētāju aktivitātes 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, asociētie faktori
    (Latvijas Universitāte, 2019) Grigorjevs, Artūrs; Sloka, Biruta; Latvijas Universitāte. Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte
    Tēma: Latvijas republikas vēlētāju aktivitātes 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās asociētie faktori. Mērķis: analizēt vēlētāju aktivitātes sociāli demogrāfisko faktoru determinantu un nebalsošanas iemeslu atšķirības. Aktualitāte: 2019. gada EP vēlēšanās Latvijā piedalījušies 474 390 jeb 33,53% balsstiesīgo. Salīdzinot ar 2014. gada EP vēlēšanām, vēlētāju aktivitāte pieaugusi par 3,3%, kad EP vēlēšanās piedalījās 30,24% vēlētāju. Taču salīdzinot ar 2004. un 2009. gada EP vēlēšanām, vēlētāju aktivitāte samazinājās par 7,81% un 20,17%. Līdz ar to, vēlētāju aktivitātes līmenis 2019.gada EP vēlēšanās ir otrais vēsturiski zemākais LR un septītais zemākais ES valstu vidū. Ar vēlēšanu asociēto faktoru noteikšana palīdzēs noteikt mazāk aktīvas sabiedrības grupas un mērķtiecīgi paaugstināt šo grupu aktivitāti vēlēšanās. Pētījuma metodes: Maģistra darba ietvaros tika veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja par dalību 2019.gada EP vēlēšanās un tā asociētiem faktoriem. Respondentu atlasē tika izmantots izdevīguma princips un sniega bumbas metodes. Tika veikta aptaujas datu šķērsgriezuma kvantitatīvā analīze, kurā tika iekļauti 368 respondenti. Aprakstošai pētījuma daļai tika pielietota frekvenču un šķērstabulu analīze. Analītiskai daļai tika pielietota multinominālā loģistiskā regresija, veicot vienfaktoru un daudzfaktoru analīzi. Rezultāti: Iedzīvotāju vidū, kuri balsoja EP vēlēšanās tika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības vecuma grupās: vēlētāju īpatsvars vecumgrupā no 18 līdz 29 gadiem bija zemāks (34,8%) nekā citās vecuma grupās no 30 līdz 49 gadiem (61,8%) un 50 gadus veci un vecāki (68,1%). Latviešu (59,3%) un citu tautību pārstāvju vidū (40,5%) lielāks īpatsvars balsoja EP vēlēšanās nekā krievu tautības pārstāvji (32,0%). Respondentu vidū, kuri nebalsoja un negribēja balsot, lielāka daļa bija krievu (43,4%) nekā latviešu (21,6%). Respondentu vidū, kuri apmierināti ar savu ienākumu līmeni bija lielāka aktivitāte EP vēlēšanās (55,6%) nekā tiem, kuri nav apmierināti (40,3%). Samērojot daudzfaktoru modeli pēc vecuma un tautības tika konstatēts, ka iedzīvotājiem, kuri apmierināti ar ienākumu līmeni ir 1,84 lielākas izredzes balsot EP vēlēšanās, nekā tiem, kuri nav apmierināti ar savu ienākumu līmeni, rezultāti statistiski nozīmīgi. Secinājumi: Vecums un tautība ir nozīmīgie balsošanas aktivitātes EP vēlēšanās jaucējfaktori, savukārt apmierinātība ar ienākumu līmeni ir nozīmīgs ar balsošanas aktivitāti asociētais faktors. Saturs: 80 lpp., 8 attēli, 24 tabulas, 81 literatūras avots, 2 pielikumi. Valoda: Latviešu