Bakalaurā darbā ir pētīts juridiskas personas jēdziens un būtība, kam saskaņā ar Krimināllikuma 70.1 pantu var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. Tiek analizēta personālsabiedrības saikne ar fizisko personu, kas ir tās dibinātājs vai biedrs, rezultāta nosakot “non bis in idem” principa iespējamo pārkāpumu, piemērojot piespiedu ietekmēšanas līdzekļi un kriminālsodu, gadījumā ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs un pilnsabiedrības dibinātājs vai biedrs ir viena un tā pati fiziska persona. Darbā tiek apskatīta arī valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībai piemērojama piespiedu ietekmēšanas līdzekļa attiecināmība uz valsts (pašvaldību), ar to nosakot vai piespiedu ietekmēšanas līdzeklis skat pašu valsts jeb pašvaldību, kā juridisku personu, kas ļauj noteikt situāciju, ka valsts piemērojot līdzekļi ietekmē pati sevi. Darbā tiek analizēta juridiskās personas subjektīvas puses pazīmes, t.i. vainas noteikšanas problēma saistībā ar juridiskās personas būtību. Tiek apskatītas juridiskai personai piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, to veidi kā arī piemērošanas nosacījumi. Tiek analizēta piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas problemātika saistībā ar nevainīguma prezumpcijas tiesību garantēšanu kriminālprocesā iesaistītam personām, kur darba autore piedāvā savu problēmas risinājumu.