Pieaugot preču zīmju nozīmei, aktualizējas arī dažnedažādi problēmjautājumi, kas saistīti ar to reģistrāciju, tāpēc ir ļoti būtiski rast risinājumus un izprast, kad un kā reģistrējama preču zīme un kādi ir ierobežojumi. Autors darbā analizē absolūtos reģistrācijas atteikuma pamatus, kas atbild par preču zīmes funkciju un aizsargā sabiedrības intereses. Lai arī sākotnēji varētu domāt, ka tie ir skaidri noformulēti, tomēr, piemērojot tos praksē, rodas neskaidrības un atšķirīga interpretācija starp Patentu valdi un Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma biroju. Tādējādi autors darbā centīsies aktualizēt būtiskākās nianses, sniedzot arī savus secinājumus un ieteikumus, lai uzlabotu absolūto pamatu piemērošanu.