B1 – LU bibliotēkas / Libraries of the UL

Permanent URI for this community

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/1

Browse

Browsing B1 – LU bibliotēkas / Libraries of the UL by Subject "17. gadsimts"

Now showing 1 - 2 of 2
  • Thumbnail Image
    Item
    Antīkās reminiscences latīņu okazionālajā dzejā Rīgā
    (LiePA, 2019) Strode, Anna
    Līdz ar protestantu reformāciju 16. gadsimta pirmajā pusē arī Livonijā sāka ienākt Eiropas humānisma strāvojumi, kas mijiedarbībā ar vēsturiskiem un reliģiskiem notikumiem aktivizēja intelektuālo dzīvi un radīja labvēlīgu vidi literatūras attīstībai: dzejnieki humānisti Rīgā sāka sacerēt dzejas darbus latīņu valodā, kuru vidū ievērojama vieta ir 17. gadsimtā radītajai okazionālajai dzejai. Rakstā „Antīkās reminiscences latīņu okazionālajā dzejā Rīgā” aplūkota 17. gadsimtā Rīgā sacerētā kāzu (epithalamium, hymenaeus, carmen nuptialis, u. c.) un piemiņas dzeja (epicedium, epitaphium, carmen funebris, carmen lugubris) pievēršot uzmanību tajā ietverto antīko sižetu un tēlu poētikai. Rakstā īsi raksturoti okazionālās dzejas sacerēšanas pamatprincipi pēc itāliešu humānista Jūlija Cēzara Skaligera (Julius Caesar Scaliger, 1484-1558) darba „Septiņas poētikas grāmatas” (Poetices libri septem, 1561). Vispirms analizēta kāzu dzeja un tajā biežāk pieminēto antīko dievu un dievību tēli, to nozīme, kā arī novērotās izmaiņas salīdzinājumā ar antīkajiem oriģināliem. Pēc tam analogā veidā analizēta arī piemiņas dzeja. Raksta mērķis ir iepazīstināt ar okazionālās dzejas specifiku un rosināt lasītāju un pētnieku interesi par līdz šim neapzināto un neapgūto kultūrvēsturisko mantojumu, piedāvājot autores veiktus daudzveidīgus dzejas rindu pirmtulkojumus (parindeņus).
  • Thumbnail Image
    Item
    Tipogrāfs Gerhards Šrēders un latīņu okazionālā dzeja
    (Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2019) Strode, Anna
    Rakstā atainota Rīgas pilsētas otrā tipogrāfa Gerharda Šrēdera (Gerhard Schröder, ?-1657) darbības vide un dzīvesgājums. Vispirms iezīmēti grāmatiespiešanas pirmsākumi Rīgā, tipogrāfa pienākumi, pasūtījumu klāsts, atlīdzība par darbu un iegūstamās privilēģijas. Tad aplūkoti priekšnoteikumi, kas Gerhardam Šrēderam bija jāizpilda, lai iegūtu Rātes atļauju pārņemt darbu Nikolaja Mollīna (Niclaes Mollijns, ap 1550/1555-1625) spiestuvē. Tipogrāfijas kvalitātes un iespieddarbu specifikas raksturošanai pētīti okazionālās dzejas iespieddarbi: apskatīts poligrāfiskais izpildījums (vienā iespieddarbā izmantoto dažādo izmēru un veidu burtu komplektu skaits, dekoratīvo elementu, kokgrebumu un gravīru pielietojums), norādītas drukas kļūdas un neveiksmes; skaidrota dzejoļu secība. Raksta noslēgumā pieminēti tipogrāfa centieni saglabāt monopoltiesības un no tā izrietošie konflikti ar Rīgas grāmatsējējiem; atklāti Gerharda Šrēdera dzīves apstākļi, darbība pēdējos dzīves gados, kā arī atstātais mantojums.