Šī darba nosaukums ir “Viltus pravieši Didahē grāmatā un tās kultūrvēsturiskā kontekstā”. Šajā darbā uzmanība ir veltīta viltus praviešu fenomenam Didahē grāmatā. Tajā tiek izvirzīta tēze: iepretī kultūrvēsturiskajam kontekstam Didahē radikalizē viltus praviešu kritērijus par galveno izvirzot ne tikai pravieša mācību bet visu viņa dzīvi. Darbā galvenokārt tiek izmantota vēsturiski kritiskā metode. Darbs sastāv no trim daļām. Pirmajā daļā Didahē grāmata tiek aplūkota kā kristīgās literatūras mantojums. Otrajā daļā tiek pētīts jēdziens "viltus pravietis". Tāpat otrajā daļā tiek analizēti viltus praviešu atpazīšanas kritēriji grāmatas Didahē kultūrvēsturiskā konteksta literatūrā, t.i., jūdu, grieķu-romiešu un kristiešu literatūrā. Trešā daļa izskata viltus praviešu atpazīšanas kritērijus grāmatā Didahē, un tās beigās tiek izdarīti secinājumi. Tiek izdarīts secinājums, ka viltus praviešu atpazīšana Didahē notiek, balstoties uz viņu dzīvesveidu, nevis mācību, un ka tas atbilda agrīnās draudzes kultūrvēsturiskajai situācijai un bija ievērojams solis tās ētisko standartu attīstībā.