Šajā darbā tika apskatīta JD tekstos sastopamās frāzes kaine ktisis saistība ar jūdaisma Radīšanas konceptiem. Darba tēze “Jaunās Radīšanas (καινὴ κτίσις) jēdziens nav tikai Jaunās Derības tekstos balstīta teoloģiska aktualitāte, bet tā nozīme un saturs pirmkristietībā ir aizgūts no jūdaisma rakstiskās un mutvārdu tradīcijas” Darba četrās nodaļās tika analizēta ar Radīšanas tematiku saistītā, ivrita oriģināltekstā sastopamā, vārdu nozīme un to vēlākā izteiksme LXX teoloģiskajos konceptos. Tika apskatīta jūdaisma Toras noslēpumu piesegšanas agadot žanra hermeneitisko metožu izmantošana JD tekstos, īpaši Pāvila vēstulēs. Tāpat tika aprakstīta cilvēka dvēseles piecu līmeņu antropoloģiskā perspektīva un to saistība ar VD un JD tekstiem, kā arī tās koncepta paralēles ar helēnismā lietoto trīsdaļīgo dvēseles modeli. Ekseģēzes nodaļā, pamatojoties uz darba sākumā iegūtajām atziņām, tika analizēta apustuļa Pāvila teoloģijas saistība ar jūdaisma Radīšanas konceptiem, analizējot perikopes 2Kor 5:14-21 tekstu.