Valsts drošības garants ir tās pilsoņu atbildīga attieksme pret ieguldījumu, kuru tie var sniegt brīvprātīgi, izvēloties dienēt valsts bruņotajos spēkos. Šī darba mērķis ir identificēt tos pamudinājumus, kas karavīram liek atbildēt iekšējam aicinājumam dienēt, teoloģijas antropoloģijas anonīmā kristieša un sociālās psiholoģijas anomijas kontekstā. Darba praktiskajā daļā intervijās identificētās karavīru norādes pamudinājumam doties dienēt, norāda uz tiekšanos attīstīt sevi, darīt labu savai sabiedrībai, un stiprināt savu piederības izjūtu līdzīgi domājošajiem un sabiedrībai kopumā..