Šī darba tēma ir ticības un atkarības (konkrētāk alkoholisma) savstarpējās attiecības un kopīgie jautājumi. Mērķis ir noskaidrot vai ticībai, tās klātbūtnei un attīstībai indivīdā ir kāda nozīme atkarību uzveikšanā. Vai ticība pati par sevi var kalpot kā atkarību ietekmējošs faktors. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīta tēze, ka tikai garīgums, kas ir darbībā balstīta ticība Dievam, var palīdzēt “atveseļoties” no alkoholisma. Tēzes pierādīšanai vai atspēkošanai tika definēti trīs argumenti: ticība ir identitāte (1), alkoholisms (atkarība) ir deformēta identitāte (2) un (uz)ticība Dievam atjauno identitāti un “atveseļo” no alkoholisma (3). Darbs sīkāk ir strukturēts 3 nodaļās. Tā pirmajā daļā ir apskatīti dažādi viedokļi un teorijas par ticību un atkarību (alkoholismu). Otrajā daļā ir alkoholiķu kvantitatīvā pētījuma aptaujas rezultātu apkopojums. Trešajā daļā ir papildus kvalitatīvais pētījums - intervijas. Atslēgvārdi: atkarība, alkoholisms, Anonīmie Alkoholiķi, ticība, garīgums, kvantitatīvais un kvalitatīvais pētījums.