"Cīņa par varu Krievijas postimpērijas Rietumu perifērijā (1917–1920): teorētiskās un historiogrāfiskās problēmas” ir pētīts, kā mūsdienu vēstures literatūrā ir problematizēta cīņa par varu reģionā starp Baltijas jūru un Melno jūru (Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, Ukrainas teritorijās) periodā no carisma krišanas 1917. gada pavasarī līdz Polijas un Padomju Krievijas pamiera noslēgšanai 1920. gada rudenī. Darbs ir veikts, salīdzinoši analizējot priekšvēsturi cīņai par varu Krievijas postimpērijas Rietumu perifērijā, historiogrāfijā ietvertās cīņu definējošās koncepcijas, kā arī cīņas sekas un nozīmi jeb pēcvēsturi. Apzinoties pētnieku teorētisko ideju un empīriskā materiāla jeb vēstures zināšanu pārneses nozīmi, darbā ir konstatēts, vai ir pamats runāt par tīklojumu globālajā, reģionālajā un lokālajā līmenī