Latviešu valodas institūts / Latvian Language Institute
Permanent URI for this community
Browse
Browsing Latviešu valodas institūts / Latvian Language Institute by Title
Now showing 1 - 20 of 68
Results Per Page
Sort Options
- ItemAcoustic and aditory characteristics of the Latvian monophthong system(Helmut Buske Verlag, 2012) Grigorjevs, Juris
- ItemAkadēmiķa Jāņa Endzelīna 148. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference "Baltijas onīmi: no sendienām līdz mūsdienām". Tēzes(LU Latviešu valodas institūts, 2021-02-22) Mežapuķe, KristīneTēžu krājumā apvienotas LU Latviešu valodas institūta rīkotās akadēmiķa Jāņa Endzelīna (1873–1961) 148. dzimšanas dienas atcerei veltītās starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, kuras iesnieguši 20 konferences dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Vācijas. Akadēmiķa atceres konferences tiek rīkotas jau kopš 1963. gada. 2021. gada 22. februāra konference tika veltīta onomastikai: “Baltijas onīmi: no sendienām līdz mūsdienām”. Konferences tēžu krājuma tēmu loks ir plašs: no vietvārdu, personvārdu un literārās onomastikas pētījumiem līdz īpašvārdu ontoloģijas un terminoloģijas jautājumiem.
- ItemAkadēmiķa Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference "Valodas reģionālie varianti": tēzes, 2022. gada 22.–23. februāris(LU Latviešu valodas institūts, 2022-02) LU Latviešu valodas institūts; Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konferenceTēžu krājumā apvienotas LU Latviešu valodas institūta rīkotās akadēmiķa Jāņa Endzelīna (1873–1961) 149. dzimšanas dienas atcerei veltītās starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, kuras iesnieguši 36 konferences dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Polijas. Akadēmiķa atceres konferences tiek rīkotas jau kopš 1963. gada. 2022. gada 22.–23. februāra konference “Valodas reģionālie varianti” tika veltīta dialektoloģijai. Konferences tēžu krājums ietver pētījumus par dialektiem, izloksnēm un valodas paveidiem – valodu, ko runā pagastos, novados un plašākos reģionos. The collection of abstracts comprises 33 summaries of papers presented in the International Scientific Conference „Regional Varieties of Language” to commemorate the 149th anniversary of the academician Jānis Endzelīns in Riga, February 22. The conference to memorize Jānis Endzelīns has been annually organized by the Latvian Language Institute of the University of Latvia since 1963. In 2022, the conference was devoted to dialectology. The collection of abstracts includes researches about the dialects, subdialects and varieties of language spoken in districts, regions, and wider areas.
- ItemAkadēmiķa Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienas atcerei veltīta starptautiska zinātniska konference "Endzelīns. Valoda. Laiks": Tēzes(LU Latviešu valodas institūts, 2023-02-22) LU Latviešu valodas institūtsTēžu krājumā apvienotas LU Latviešu valodas institūta rīkotās akadēmiķa Jāņa Endzelīna (1873–1961) 150. dzimšanas dienas atcerei veltītās starptautiskas zinātniskas konferences tēzes, kuras iesnieguši 43 konferences dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Ukrainas, Čehijas, Norvēģijas un Vācijas. Akadēmiķa atceres konferences tiek rīkotas jau kopš 1963. gada. 2023. gada 22.–23. februāra konference “Endzelīns. Valoda. Laiks” bija īpaša, jo tika atzīmēta valodnieka simtpiecdesmitgade; tajā tika godināts Jānis Endzelīns un viņa devums baltistikā, kā arī skartas viņa pētītās jomas: gramatika, onomastika, dialektoloģija, vēsturiskā valodniecība, indoeiropeistika un valodas kultūra. The collection includes conference abstracts submitted for the International Scientific Conference commemorating the 150th anniversary of the academician Jānis Endzelīns (1873-1961) organized by the Latvian Language Institute of the University of Latvia. The abstracts were submitted by 43 conference participants from Latvia, Lithuania, Estonia, Finland, Ukraine, the Czech Republic, Norway, and Germany. Commemorative conferences dedicated to the academician have been held since 1963. The conference “Endzelīns. Language. Time”, held 22–23 February 2023, was special because it marked the 150th anniversary of the linguist – it honoured Jānis Endzelīns and his contribution to Baltic studies, and participants touched upon the areas he studied: grammar, onomastics, dialectology, historical linguistics, Indo-European studies, and language culture.
- ItemAntonius – Tenis un Antiņš. Ieskats latviešu personvārdu attīstībā(LU Latviešu valodas institūts, 2015) Siliņa-Piņķe, Renāte
- ItemĀru vārdi 17. gadsimta beigu Vidzemes kartēs. Sāvienas (Sawensee) un Aburtu (Lüggen) muižas piemērs(LU Latviešu valodas institūts, 2020) Siliņa-Piņķe, RenāteVidzeme, one of the cultural and historical regions of Latvia, became a part of the kingdom of Sweden during the 17th century. Subsequently, Swedish cartographers mapped the estates of Vidzeme and then compiled maps of larger territories then called castle districts. The present research inspects 11 of these late 17th century maps and analyzes the microtoponyms found there. For an illustration, the maps of Sāviena (Sawensee) and Aburti (Lüggen) estates are chosen. This paper consider as microtoponyms not only the names of meadows, forests, swamps and hills, but also some hydronyms denoting smaller rivers and lakes that had not yet been academically analyzed, in total names of 26 objects. The majority of these microtoponyms denote what was then called streijgabali – remote parts of agricultural land that belonged to a central property but did not have a direct border with it. These maps depict some no longer existing lakes and swamps (e.g. Linn Siöö, Linne Purwe, Werdig purw), contain some almost unintelligible names of forests no longer known (e.g. Ewaete Sille), and testify about the ancient status of some place names (e.g. Pillis Kalln). The remote parts of land properties are often defined in map legends in Swedish as buskland i bruk, i.e. woodlands and scrublands. In most cases the names of these properties contain the generic element gabals ‘piece’. These placenames are often related to objects in the area. Four of them – Kanger, Pargull, Pasʃele and Saulleskaln – became farmhouse names during the following centuries. The number of these placenames is not sufficient to reconstruct the linguistic landscape of the 17th century estates. Nevertheless, they give an insight into the concepts of centre and periphery of that time and their denominations, into the perception of reference points of a landscape, and into the creative mind of the 17th century people.
- ItemAutentiski teksti valodas apguvē: teorijas, pieejas un pieredzes stāsti(Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 2020) Berra, SolvitaLingvodidaktisks izdevums, kas paredzēts valodniecības un pedagoģijas studiju programmu īstenošanai universitātēs, svešvalodu metodiķu un pedagogu profesionālajai pilnveidei. Izdevumā īpaša uzmanība ir pievērsta lingvistiskās ainavas pieejas un tekstu izmantojuma teorētiskajam pamatojumam un praksei, mācot latviešu valodu kā svešvalodu Latvijā un ārvalstīs.
- ItemBaltic and Finnic linguistic relations reflected in geolinguistic studies of the Baltic languages(University of Tartu Press, 2014) Stafecka, Anna
- ItemBaltu valodu atlants: Leksika 1 : Flora(Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Lietuvių kalbos institutas, 2012) Lietuvių kalbos institutas; Latvijas Universitāte. Latviešu valodas institūts; Mikulėnienė, Danguolė; Stafecka, Anna
- ItemCeļvedis pilsētu tekstu izpētē(Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 2020-12-30) Berra, SolvitaPopulārzinātniskā izdevuma pamatā ir trīs daļas: metodoloģiskā, teorētiskā un praktiskā daļa. Pirmā daļa ir paredzēta valodniekiem, valodas pedagogiem un tiem, kuri vēlas iepazīties ar lingvistiskās ainavas teoriju un jaunākajām pedagoģijas teorijām Otrā un trešā daļa ir saistoša valodas apguvējiem un tiem, kurus interesē pilsētu tekstu daudzpusīga izpēte. 1. Metodoloģiskajā daļā tiek runāts par valodas mācīšanas pieejām un refleksīvo pedagoģiju, zināšanu veidošanās procesiem un tekstpratību. 2. Teorētisko daļu veido divas nodaļas, kurās populārzinātniski ir izklāstīti ar pilsētu tekstiem saistīti jautājumi, definēti galvenie termini (t. sk. svešvalodās) un sniegti ieteikumi praktisko pētījumu veikšanai valodniecībā. 3. Praktiskajā daļā ir četras nodaļas, katra no tām veltīta vienam publisko tekstu veidam: ierobežojuma un aizlieguma zīmēm, afišām, reklāmām un grafiti. Katrā nodaļā ir piedāvāti teorētiski un radoši uzdevumi gan latviešu valodas gramatikas un likumu nostiprināšanai, gan sociolingvistikas un semiotikas jautājumu padziļinātai apguvei, gan arī daudzpusīgam skatījumam uz pilsētu tekstiem.
- ItemDundaga parish oronyms (hill names) of Livonian origin in Juris Plāķis’ Latvian toponym publication(University of Tartu Press, 2014) Bušs, Ojārs
- ItemEnglish in Latvia: Symbol of European Identity, Tool for Career Promotion or “the Third Force”?(De Gruyter Mouton, 2014) Druviete, Ina
- ItemFemme(Editura Universităţii din Bucureşti, 2014) Timuška, Agris
- ItemFinnicisms in the place-names of Ērģeme parish (Latvia)(Estonian Academy of Sciences, 2013) Jansone, Ilga
- ItemHomme(Editura Universităţii din Bucureşti, 2014) Timuška, Agris
- ItemIdejas un ieteikumi uzņēmuma nosaukšanai(LU Latviešu valodas institūts, 2021) Berra, SolvitaBukletā ir sniegts pārskats par uzņēmumu nosaukumu veidiem (tieši, simboliskie un jauktie nosaukumi; triviāli un netriviāli nosaukumi, lokāli, globāli un glokāli nosaukumi) un lingvistiskās izveides stratēģijām un līdzekļiem (piem., prefiksāciju, salikteņu veidošanu, okazionālismu radīšanu) latviešu valodā.
- ItemThe influence of the design of removable dentures on patient's voice quality(2011) Broka, Kristine; Vidzis, Aldis; Grigorjevs, Juris; Sokolovs, Janis; Zigurs, Guntis
- ItemKrāsu nosaukumi: lingvistiskais aspekts latviešu valodā(2005) Roze, Anitra; Latvijas Universitāte. Latviešu valodas institūts; Jansone, Ilga
- ItemThe Latvian language in the Linguistic Landscape of Daugavpils (The middle of the 19th century – nowadays).(2015) Pošeiko, SolvitaThis paper will focus on the LL of Daugavpils from a diachronic point of view in order to describe the usage of the Latvian language in the public space since the middle of the 19th century until today, as well as the socio-economic and political factors which influence the language situation. Research sources are old photos which depict legible signboards, and photos obtained during LL research 2013. The role of the Latvian language in public information increased during the first period of independence, when ideas of nationalism become widespread and the first normative documents about language usage were approved. However, the stability of Latvian as the main language of the public was only established during the first Latvian Republican period at the end of the 20th century, when the State Language Law was passed and implemented in linguistic practice. Currently, the linguistic landscape reflects the political, socio-pragmatic, and social identity motivations of the owners of public texts, but within the confines of the restrictions imposed by language laws.
- ItemLatviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse(LU Akadēmiskais apgāds, 2021) Druviete, Ina