Vides ētikas problēmas diskusijā par "dzīļu ekoloģiju"
| dc.contributor.advisor | Krūmiņa-Koņkova, Solveiga | en_US |
| dc.contributor.author | Buile, Zelma | en_US |
| dc.contributor.other | Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte | en_US |
| dc.date.accessioned | 2015-03-23T13:37:35Z | |
| dc.date.available | 2015-03-23T13:37:35Z | |
| dc.date.issued | 2006 | en_US |
| dc.description.abstract | Ekoloģiskā filosofija, radikāla vides aizsardzības kustība, reliģija un izaicinājums antropocentrismam – tas viss var tikt attiecināts uz dzīļu ekoloģijas kustību un tās polemiku vides ētikā. Dzīļu ekoloģijas „tēvs” Ārne Ness savas idejas noformulēja divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados ar mērķi vērsties pret pieaugošajām ekoloģijas problēmām, taču izmantojot netradicionālāku pieeju, proti, apelējot pie katra indivīda attieksmes un atbildības dabas priekšā. Viņš uzskatīja, ka antropocentrisms vairs nav paradigma ar nākotni, jo tā veicina patēriņa sistēmas dzīvotspēju un mazina ārpuscilvēciskās dabas iekšēji piemītošo vērtību. Viņa ierosinājums ir: nomainīt antropocentrismu pret ekocentrismu vai biocentrismu, lai cilvēki mācītos novērtēt gan dzīvību pašu par sevi, gan dabas skaistumu. Ā. Nesa piedāvātā programma mūsdienu sarežģītā vides stāvokļa uzlabošanai sastāv no „dziļāku” jautājumu uzdošanas. Piemēram, „kas es esmu?” „No kurienes es nāku?” „Kāda ir mana vieta šajā pasaulē? ” Saskaņā ar viņa uzskatu cilvēcei piemīt potenciāls, kas paredz iespēju sasniegt lielāku garīgu briedumu, kā rezultātā tiktu paplašinātas „Ego” robežas un atklāta cilvēka „ekoloģiskā patība.” Dzīļu ekoloģijas nākotnes vīzija ir tāds stāvoklis, kurā cilvēki ļautu citām būtnēm vienkārši būt, eksistēt, sekojot savas dabiskās evolūcijas modelim. | en_US |
| dc.description.abstract | Ecological philosophy, radical environmental movement, religion and challenge to anthropocentrism – it all can be referred to “deep ecology” and its debate within environmental ethics. Arne Naess, the founder of deep ecology, formed his ideas in early 1970ies in order to address swelling ecological problems in terms of individual attitude and responsibility towards nature. He believed that anthropocentrism is in no ways viable paradigm for our future as it fosters consumerism and downplays the intrinsic value of nonhuman beings. He proposed ecocentrism or biocentrism instead so as we could appreciate the life itself and the beauty of nature. His programme for solving difficult position we are in today consists of asking “deeper” questions such as “who am I?” “Where do I come from?” “Where is my place in this world?” and so on. In his view humanity has a potential to evolve to a more mature spiritual condition that results in widening of an Ego and discovering one’s “ecological self.” His future vision is a state where humans just let other beings be, following their path of natural evolution. | en_US |
| dc.identifier.other | 25124 | en_US |
| dc.identifier.uri | https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/12678 | |
| dc.language.iso | N/A | en_US |
| dc.publisher | Latvijas Universitāte | en_US |
| dc.rights | info:eu-repo/semantics/openAccess | en_US |
| dc.subject | Filozofija | en_US |
| dc.title | Vides ētikas problēmas diskusijā par "dzīļu ekoloģiju" | en_US |
| dc.title.alternative | The Problem of Enviromental Ethics in Discussion on the "Deep Ecology" | en_US |
| dc.type | info:eu-repo/semantics/bachelorThesis | en_US |