Brīvmūrniecība Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē
| dc.contributor.advisor | Straube, Gvido | en_US |
| dc.contributor.author | Mičerevskis, Māris | en_US |
| dc.contributor.other | Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte | en_US |
| dc.date.accessioned | 2015-03-23T13:37:41Z | |
| dc.date.available | 2015-03-23T13:37:41Z | |
| dc.date.issued | 2006 | en_US |
| dc.description.abstract | In this research paper Freemasonry in Latvia during the 20’s and 30’s studies Freemasonry during the independent Latvia. The study gives a little insight in Freemasonry’s birth in Latvia in the middle of 18th century. The main research goal is to look at Freemasonry in 20’s and 30’s in Latvia beginning with its renaissance during the WWI and ending with Latvia’s occupation. After the foundation of Latvia’s independent state local Baltic Germans established the Enkurs lodge in Liepaja and Januguns lodge in Riga. Several Latvians got involved in these lodges. Many Latvians got involved in other foreign lodges, mostly in Swedish Den Nordiska Forsta. Among masons were many well-known state workers, for example, Alfreds Bilmanis, Karlis Zarins and Vilhelms Munters. This research studies also how Latvia’s society perceives Freemasonry; the attitudes were mostly negative. This biased perception of Freemasonry was mainly promoted by negative attitude towards Baltic Germans, and fear of Freemasonry as a secret organization that might have been working against Latvia’s independent state. | en_US |
| dc.description.abstract | Bakalaura darbā „Brīvmūrniecība Latvijā 1920. - 1930. gados” tiek apskatīta brīvmūrniecība Latvijas brīvvalsts laikā. Darbā tiek dots ieskats brīvmūrniecības vēsturē Latvijas teritorijā, sākot ar tās parādīšanos 18.gs. Galvenais darba izpētes mērķis ir brīvmūrniecība 20.gs 20.-30.gg, sākot ar tās atjaunošanos Pirmā pasaules kara laikā un beidzot ar Latvijas okupāciju. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vietējie vācbaltieši dibināja „Enkura” ložu Liepājā un „Jāņuguns” ložu Rīgā. Šajās ložās iesaistījās arī vairāki latvieši. Daudzi latvieši iesaistījās arī ārzemju ložās, pārsvarā Zviedrijas „Ziemeļu meža” ložā, to vidū bija arī daudzi pazīstami valsts darbinieki, piemēram, A. Bīlmanis, K. Zariņš un V. Munters. Darbā tiek apskatīta arī sabiedrības attieksme pret brīvmūrniecību, kas pārsvarā bija negatīva. Šo sabiedrības negatīvo attieksmi veicināja galvenokārt nepatika pret vācbaltiešiem un bailes no brīvmūrniecības kā slepenas organizācijas, kura tika apsūdzēta sazvērestībās pret Latvijas valsti. | en_US |
| dc.identifier.other | 35338 | en_US |
| dc.identifier.uri | https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/12742 | |
| dc.language.iso | N/A | en_US |
| dc.publisher | Latvijas Universitāte | en_US |
| dc.rights | info:eu-repo/semantics/openAccess | en_US |
| dc.subject | Vēsture | en_US |
| dc.title | Brīvmūrniecība Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē | en_US |
| dc.title.alternative | Free Masonry in Latvia in the Early 20 th Century | en_US |
| dc.type | info:eu-repo/semantics/bachelorThesis | en_US |