dc.contributor.author	Pundure, Irena
dc.date.accessioned	2021-05-28T11:31:47Z
dc.date.available	2021-05-28T11:31:47Z
dc.date.issued	2021-05-27
dc.description.abstract	Pieņemot, ka Lielais Sprādziens (jeb Pasaules pirmsākums) noticis pirms 15 miljardiem gadu, salīdzinājumā ar kosmiskiem mērogiem Zemes civilizācijai ļoti īsā laika sprīdī ir izdevies atklāt galvenos dabas pamatlikumus: Ņūtona vispasaules gravitācijas likumu un Keplera likumsakarības, kas apraksta planētu kustību ap zvaigzni. Zemei viena gada laikā apritot ap Sauli – zvaigzni, kuras gūstā (jeb gravitācijas laukā) atrodamies, atšķirami četri svarīgi punkti, kas dabā samanāmi kā pārmaiņas dienas un nakts garumā un saņemtajā siltuma daudzumā. Tie ir Saules atrašanās vieta vienā no četriem ekliptikas – Saules redzamā ceļa starp zvaigznēm – punktiem: vasaras un ziemas saulgrieži (saulstāvji), pavasara un rudens punkts (ekvinokcija). Gads – visgarākais laika posms, kas, ritmiski atkārtojoties, ir noderīgs laika mērīšanai. Ievērojot arī Zemes ass slīpumu, sastopamies ar četriem gadalaikiem – pavasari, vasaru, rudeni un ziemu. Laika posmu starp diviem vienāda nosaukuma gadalaikiem parasti apzīmē par Saules gadu. Latviskajā gadskārtā, kura ietver Saules gada sevišķu notikumu secību, kas ar nemainīgu noteiktību atkārtojas katru gadu (Jānīts nāca par gadskārtu ...), šie četri galvenie Saules šķietamā ceļa punkti, kas izvietojas Saules gada astronomiski svarīgos punktos, atzīmēti ar gadskārtas svētēm: Jāņiem, Miķeļiem (Apjumībām), Ziemassvētkiem un Lieldienām. Latviešu gadskārtas svinības veido pamatu senlatviskajai laika skaitīšanas sistēmai, kas ir izveidota kā mūžīgais kalendārs, kur gadskārtas notikumi paliek savās vietās nemainīgi gadu pēc gada: ceturtajā (jeb garajā) gadā pieliekot vienu dienu Lieldienām, pārējās svinamās dienas ar to netiek izbīdītas no savas vietas.	en_US
dc.identifier.uri	https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/54406
dc.language.iso	lav	en_US
dc.publisher	LU Bibliotēka	en_US
dc.rights	info:eu-repo/semantics/openAccess	en_US
dc.subject	Research Subject Categories::NATURAL SCIENCES::Physics::Astronomy and astrophysics::Astronomy	en_US
dc.subject	Research Subject Categories::NATURAL SCIENCES::Physics::Astronomy and astrophysics::Cosmology	en_US
dc.subject	Lielais Sprādziens	en_US
dc.subject	Raiņis - dzeja - dabaszinātņu motīvi	en_US
dc.subject	Senlatviskā laika skaitīšanas sistēma	en_US
dc.subject	Zemes evolūcijas posmi	en_US
dc.subject	Pavasara punkts (ekvinokcija)	en_US
dc.subject	Saules vasaras stāvēšanas punkts	en_US
dc.subject	Rudens ekvinokcija	en_US
dc.subject	Ziemas Saulstāvis	en_US
dc.subject	Svētais (kosmiskais) koks – gada simbols	en_US
dc.subject	Zvaigžņu evolūcijas teorija	en_US
dc.subject	Saules mūžs	en_US
dc.title	Zvaigžņu likumi un senlatviskā gadskārta	en_US
dc.title.alternative	LU Bibliotēkas tematisko lekciju cikla “Zvaigžņu likumi tekstos, vēsturē, ikdienā” trešā lekcija	en_US
dc.type	info:eu-repo/semantics/lecture	en_US
dc.type	video	en_US

Zvaigžņu likumi un senlatviskā gadskārta

Files

Original bundle

License bundle

Collections