(Latvijas Universitāte, 2021) Dzērve, Elza; Ābele, Andris; Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Primāri diagnosticēts prostatas vēzis stabili ieņem pirmo vietu aiz ne-melanocītiskā ādas audzēja vīriešiem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. 2018.gadā veiktajā pētījumā apstiprinājās, ka prostatas vēzis ieņem pirmo vietu starp visām diagnosticētajām onkoloģiskajām slimībām Eiropā. Prostatas vēža incidence strauji palielinās līdz ar vecumu – ja 40-44 gadu vecumā prostatas vēzis tiek diagnosticēts 9.2 vīriešiem uz 100`000 iedzīvotājiem, tad jau 70-74 gadu vecumā incidence palielinās vairāk kā 100 reizes līdz pat 984.8 vīriešiem uz 100`000 iedzīvotājiem. Pētījuma galvenais mērķis bija noskaidrot vai dažādi operācijas veidi ietekmē intraoperatīvās asiņošanas risku un tādā veidā sekmē lielāku hemoglobīna līmeņa kritumu pēc operācijas. Kā arī noskaidrot kā atšķirās hospitalizācijas ilgums pēc veiktās radikālās prostatektomijas Apkopojot pētījuma datus, tika secināts, ka gan pēc laparoskopiskas, gan vaļējas retropubikālas radikālas prostatektomijas, hemoglobīna līmeņa kritums bija M=20, SD=9-12%, bet slimnīcā pavadīto dienu skaits atšķīrās teju par 2 dienām – laparoskopiskas RP grupā tās vidēji bija M=6.7, SD=4.7 dienas, bet vaļējas retropubikālas RP grupā vidējais hospitalizācijas ilgums bija M=8.2, SD=5.4 dienas. Apkopojot pētījuma datus tika noteiktas arī pētījuma dalībnieku prostatas vēža riska grupas, kas spēj noteikt ne tikai efektīvāko terapijas metodes izvēli, bet arī ļauj prognozēt bioķīmiska prostatas vēža recidīva risku. No pētījumā iekļautajiem pacientiem zema riska grupā ir 30 pacienti jeb 26%, vidēja riska grupā ietilpst 73 pacienti jeb 64% un augsta riska grupā ietilpst 11 pacienti jeb 10%.