Bakalaura un maģistra darbi (MF) / Bachelor's and Master's theses
Permanent URI for this collection
IEROBEŽOTAS PIEKĻUVES KOLEKCIJA. PILNTEKSTS PIEEJAMS LU STUDENTIEM U.C. PERSONĀLAM.
Browse
Recent Submissions
- ItemLatvijas Universitātes medicīnas studentu izdegšanas sindroms un tā saistība ar pašnāvību, salīdzinājums pirms/COVID-19 pandēmijas - interneta aptaujas rezultāti(Latvijas Universitāte, 2022) Rashid, Sipal; Užāns, Andis; Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāteNosaukuns: Latvijas Universitātes medicīnas studentu izdegšanas sindroms un tā saistība ar pašnāvību, salīdzinājums pirms/COVID-19 pandēmijas – interneta aptaujas rezultāti. Authore: Sipal Rashid Darba vadītāja: Andis Uzans Priekšvēsture: Izdegšana ir atzīta par kaitīgu ilgstoša fiziska, garīga un emocionāla izsīkuma stāvokli, ko izraisa ilgstoša iesaistīšanās garīgi prasīgās situācijās. Taču, tāpat kā ar daudziem psiholoģiskiem stāvokļiem, izraisošās situācijas dažādiem cilvēkiem atšķiras. Lai gan precīzs ārējā stresa slieksnis, kas izraisa izdegšanas sindromu, katram pacientam atšķiras, jo to ietekmē gan ārējie, gan iekšējie aizsargfaktori, ir pierādīts, ka stāvoklis ir saistīts ar domām par pašnāvību un pat upuru pašnāvībām. Tā kā COVID-19 pandēmija bieži tiek uzskatīta par stresu, garīgi nogurdinošu faktoru, var pieņemt, ka pandēmija palielina cilvēku vispārējo garīgo labklājību un tādējādi palielina izdegšanas sindroma gadījumus (un ar to saistītos psiholoģiskos parametrus) noteiktā populācijā. Mērķi: Tiešsaistes aptauja tika veikta, lai pētītu COVID-19 pandēmijas ietekmi uz izdegšanas sindroma izplatību Latvijas Universitātes medicīnas studentu vidū. Tas tika darīts, lai apkopotu datus, lai izprastu izdegšanas sindroma attīstības riska faktorus un tādējādi sniegtu datus, lai atbalstītu valsts un reģionālo preventīvo un atbalsta programmu īstenošanu līdzīgi garīgi nogurdinošās krīzēs. Lai to izdarītu, Chi2 tests tika izmantots izdegšanas (izdegšanas reitinga skala) un pašnāvības (PHQ-9) skrīninga rezultātos. Chi2 tests atklāja, ka pastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp abām grupām un izdegšanas pakāpi, bet nebija statistiski nozīmīgas atšķirības starp abām grupām un pašnāvības (un depresijas) pakāpi. Materiāli un metodes: Angļu valodā tika izplatīta anonīma Google veidlapu anketa, kurā bija iekļauti skrīninga jautājumi par izdegšanu (izdegšanas novērtējuma skala) un depresiju (PHQ- 9), izmantojot sociālo mediju un ziņojumapmaiņas lietojumprogrammas, kā arī e-pastus. 61 dalībnieku rezultāti tika analizēti, izmantojot programmatūru IBM SPSS Statistics for Windows versija 20.0 un Microsoft 3 Excel 2019. Visi dalībnieki tika informēti, ka viņu rezultāti tiks izmantoti anonimizētā veidā. Rezultāti: Pētījumā konstatēts, ka pirms Covid-19 pandēmijas Latvijas Universitātes medicīnas studentiem izdegšanas sindroms bija izteiktāks nekā laikā. Netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība pašnāvību (un depresijas) izplatības skrīningā. Secinājumi: Šajā pētījumā netika atklāta būtiska sakarība starp izdegšanas sindromu un pašnāvības pieaugumu Latvijas Universitātes medicīnas studentu vidū Covid-19 pandēmijas laikā.
- ItemDepresijas simptomu izplatība universitātes studentiem, kuri piedalās ikdienas fiziskajās aktivitātēs(Latvijas Universitāte, 2022) El-Achkar, Leo; Užāns, Andis; Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāteNosaukums: Depresijas simptomu izplatība universitātes studentiem, kuri piedalās ikdienas fiziskajās aktivitātēs Autors: Leo El-Achkar Darba vadītājs: Andis Užāns, MD Darba aktualitāte: Depresīvi simptomi negatīvi ietekmē cilvēka garīgo stāvokli un labizjūtu. Ilgstoši šie simptomi var izraisīt klīnisku depresiju. Depresijas simptomi var būt plašā spektrā no viegliem līdz tādiem, kur dominē domas par pašnāvību. Fiziskā aktivitāte var dažādi ietekmēt depresīvu simptomu izpausmi atkarībā no pacienta vecuma, mobilitātes, fiziskās slodzes vai citiem stresa faktoriem. Mērķis: tika veikta tiešsaistes aptauja, lai izpētītu depresijas simptomu izplatību galvenokārt studentiem, kuri piedalās ikdienas fiziskajos treniņos. Dati tika iegūti un apkopoti, lai izprastu depresijas simptomu izplatību. Lai to izdarītu, mēs izmantojām vienvirziena ANOVA, neatkarīgu paraugu t-testu un PHQ-9, lai noskaidrotu fiziskās aktivitātes līmeņa atšķirības saistībā ar aktivitātes veidu, vecumu, izcelsmes valsti un ģimenes stāvokli. Materiāli un metodes: Lai savāktu datus, tika izveidota anonīma anketa, kas ietver jautājumus par pacientu vispārējo dzīves situāciju, fizisko aktivitāti un depresijas skalu (PHQ-9). Aptauja tika izveidota angļu valodā un respondenti tika uzrunāti , izmantojot sociālos medijus un citas tiešsaistes platformas. Kopumaā tika iegūti 63 dalībnieku rezultāti, kas tika analizēti, izmantojot IBM SPSS statistiku. Visi dalībnieki tika informēti, ka viņu atbildes ir anonīmas. Rezultāti: mēs pētījām depresijas rādītājus starp studentiem no dažādām izcelsmes valstīm un vecuma grupām, atšķirības starp dzimumiem un fizisko vingrinājumu veida. Tika noteiktas statiski ticamas atšķirības depresijas rādītājos starp studejošajiem no dažādām valstīm F (5,56) = 2,55, p (0,038) <0,05. Otra atšķirība bija , ka tiem , kuri piedalās fiziskajās aktivitātēs, salīdzinot ar tiem, kuri to nedara, depresijas rādītāji atsķiras, var teikt, ka pastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp tiem, kuri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un tiem, kuri nenodarbojas, vidējo depresijas rādītāju t (60) = 2,32, p<,05 ( divpusējais T-tests). Secinājums: fiziskās aktivitātes un valsts, no kuras studenti ieradušies, bija visspēcīgākie depresijas rādītāja pieauguma prognozētāji.
- ItemKetamīna lietošana kompleksā reģionālā sāpju sindroma (CRPS) ārstēšanā(Latvijas Universitāte, 2022) Johansson, Serge Alan; Golubovska, Iveta; Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāteNosaukums: Ketamīna lietošana kompleksā reģionālā sāpju sindroma (CRPS) ārstēšanā Autors: Serge Alan Johansson Darba vadītāja: Iveta Golubovska, Dr. Med. Anesteziologs, reanimatologs un algologs Priekšvēsture: Kompleksais reģionālais sāpju sindroms (CRPS) ir slikti izprasts stāvoklis, kad cilvēkam ir ilgstošas smagas un neciešamas sāpes. Lai gan lielā daļa CRPS gadījumu ir ievainojumu izraisīti, no tā izrietošās sāpes ir ilgstošas un intensīvas. Mērķi: Šī darba mērķis ir izpētīt ketamīna ietekmi uz CRPS ārstēšanu, salīdzinot Numerisko sāpju skalu (NRS) un Analgēzijas nocicepcijas indeksu (ANI). Materiāli un metodes: Pētījums tika veikts, ievadot nelielu Ketamīna devu 25 mg i.v. un novērtējot sāpes pacientiem ar kompleksu reģionālo sāpju sindromu (CRPS), izmantojot Analgēzijas nocicepcijas indeksu (ANI). Rezultāti: Pirmajam pacientam sāpes, izmantojot novērtēšanai NRS skalu, samazinājās un Ketamīna infūzijas beigās tās bija vienādas ar nulli. Tika novērota tieša korelācija starp sāpju samazināšanos un ANIi un ANIm palielināšanos. Otrais pacients procedūras laikā nejuta sāpes. Pacienti tika intervēti divus mēnešus pēc Ketamīna infūzijas, un balstoties uz pacientu teikto, CRPS simptomi ir samazinājušies. Secinājums: Mūsu dati liecina, ka ketamīna infūzija var nodrošināt klīniski efektīvu sāpju mazināšanu vismaz divus mēnešus. Tādēļ varam secināt, ka īstermiņa ketamīna izmantošana CRPS ārstēšanā ir efektīva. Iegūtie dati palīdzēs izprast Ketamīna lietošanu CRPS pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanā. Atslēgas vārdi: Ketamīns, CRPS, algoloģija, ANI, sāpes.
- ItemMāsu viedoklis par ārsta asistētu pašnāvību(Latvijas Universitāte, 2022) Troškova, Darja; Mežinska, Signe; Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāteBakalaura darba tēma “Māsu viedoklis par ārsta asistētu pašnāvību”. Tēmas aktualitāte nosaka tas, ka pēdējos gados pasaulē, tostarp arī Latvijā, tiek rīkotas diskusijas par ārsta asistētu pašnāvību. Šīs temats tiek aktualizēts augstskolās, tiek veltītas publikācijas, raksti žurnālos, un tiek rīkotas debates. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot māsu viedokli par ārsta asistētu pašnāvību. Pētniecības uzdevumi: Veikt literatūras un informācijas avotu analīzi par ārsta asistētu pašnāvību, izveidot aptaujas anketu, lai noskaidrotu māsu viedoklis par ārsta asistētu pašnāvību, veikt anketēšanu, apkopot un analizēt aptaujas rezultātus, izdarīt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus. Hipotēze – lielākā daļa stacionārā strādājošu māsu atbalsta ārsta asistētas pašnāvības legalizēšanu Latvijā. Pētniecības metode ir kvantitatīvais pētījums. Pētījuma instruments – aptaujas anketa. Bakalaura darba iegūtie dati liecina, ka vairākums respondentu jeb 61% atbalsta ārsta asistētas pašnāvības legalizēšanu Latvijā, kas apstiprina izvirzīto hipotēzi. Atslēgvārdi: māsu viedoklis, māsas, ārsta asistēta pašnāvība.
- ItemPacientu un personāla drošības pasākumi operāciju zālē Covid-19 pandēmijas laikā(Latvijas Universitāte, 2022) Baltruka, Marija; Skuja-Petruševiča, Līga; Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāteBakalaura darbs “Pacientu un personāla drošības pasākumi operāciju zālē Covid-19 pandēmijas laikā” . Tēmas aktualitāte balstīta visos laikos būtiskajā jautājumā par pacientu un personāla drošību. Pēc PVO rīcībā esošās informācijas nedrošas ķirurģiskās aprūpes procedūras izraisa komplikācijas līdz pat 25% pacientu.(1) Tajā pašā laikā aizvien augstais inficēšanas risks ar SARS-CoV- 2 ir papildus izaicinājums operāciju zāles personālam – vispārējās aprūpes māsām. Šī bakalaura darba mērķis ir noskaidrot pacientu un personāla drošības pasākumu ievērošanu operāciju zālē Covid-19 pandēmijas laikā. Pētniecības uzdevumi: 1. Analizēt pieejamo literatūru un resursus par pacientu drošību, aseptikas un infekciju kontroles pasākumiem Covid-19 pandēmijas laikā; 2. Izveidot pētījuma anketu; 3. Veikt anketēšanu, apkopot un analizēt iegūtos rezultātus; 4. Izdarīt secinājumus. Izvirzītā hipotēze: “Covid-19 pandēmijas laikā operāciju zālē tiek ievērota personāla un pacientu drošība.” Pētniecības metode: kvantitatīvā; Pētniecības instruments: anketa; Atslēgas vārdi: pacientu drošība, personāla drošība, operāciju zāle, Covid-19.