Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte / Faculty of Geography and Earth Sciences

Permanent URI for this community

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/65

Browse

Browsing Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte / Faculty of Geography and Earth Sciences by Author "Āboliņa, Laura"

Now showing 1 - 2 of 2
  • Thumbnail Image
    Item
    Biogēno elementu saturs priežu un egļu jaunaudžu skujās pēc atšķirīgas intensitātes atjaunošanas cirtēm
    (Latvijas Universitāte, 2019) Āboliņa, Laura; Kļaviņš, Ivars; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
    Mežizstrādes intensifikācija notiek ar mērķi tiekties uz ilgtspējīgu attīstību. Koksnes kā atjaunojamā energoresursa nozīme turpina pieaugt, tādēļ resursi jāizmanto maksimāli efektīvi. Vienlaikus nepieciešams optimizēt mežizstrādi atbilstoši vides vajadzībām. Visas virszemes biomasas aizvākšana un celmu izstrāde var būtiski samazināt augsnē pieejamo barības vielu daudzumu nākamajām koku paaudzēm. Darbā aplūkots kā atšķirīgas intensitātes kailcirtes ietekmē biogēno elementu saturu priežu un egļu jaunaudžu skujās. Darbā tika noskaidrots, ka virszemes biomasas aizvākšana apvienojumā ar celmu izstrādi veicina zemāku elementu saturu skujās, taču nenorāda uz kāda elementa trūkumu. Starp stumbru izstrādi un visas virszemes biomasas aizvākšanu būtiskas atšķirības netika konstatētas. Koku attīstību būtiskāk ietekmē meža augšanas apstākļi.
  • Thumbnail Image
    Item
    Lācenes (Rubus chamaemorus) savvaļā un to pavairošanas un ieaudzēšanas iespējas izstrādātu kūdras purvu rekultivācijai Latvijā
    (Latvijas Universitāte, 2021) Āboliņa, Laura; Karlsons, Andis; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
    Lācenes Rubus chamaemorusir perspektīvs kultūraugs purvu rekultivācijai saimnieciskos nolūkos, kas pasargātu virsējos kūdras slāņus no erozijasunsamazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no izstrādātiem kūdras laukiem. Darba pētījums veikts divās daļās –pirmās daļas ietvaros tika apsekotas savvaļas lāceņu audzes 7 dažādās vietās Latvijā un ievākti paraugi augsnes un lapu ķīmiskā satura analīzēm. Savvaļas lāceņu izvērtējums liecina, ka tās spēj augt visai heterogēnos apstākļos ar izteikti variējošiem mitruma un noēnojuma apstākļiem, kā arī vairāku vietu zemais barības elementu saturs substrātā liek domāt, ka tās spēj veiksmīgi augt arī pie suboptimālām barībaselementu koncentrācijām kūdrā. Otrās daļas ietvaros 2020.gada aprīlī tika iekārtoti 4 dažādi substrātu varianti ar atšķirīgās devās pievienotu mēslojumu,ar sakneņiem pavairotu lāceņu apsakņošanai.Tika analizētslapu ķīmiskaissastāvs,hlorofila satura rādītāji, kā arī uzskaitītipirmā un otrā gadaaugu izdzīvotība, dzinumu un lapu skaits. Eksperimentālo variantu rezultāti liecina, ka lāceņu apsakņošanai piemērotākais ir nemēslotskūdras substrāts, savukārt otrā gada pirmie rezultāti norāda uz mēslojuma pozitīvo ietekmi apsakņotu lāceņu dzinumu un lapu tālākā attīstībā.