Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte / Faculty of Geography and Earth Sciences
Permanent URI for this community
Browse
Browsing Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte / Faculty of Geography and Earth Sciences by Title
Now showing 1 - 20 of 2043
Results Per Page
Sort Options
- Item1.Pasaules karš un mantotās karadarbības ainavas Jēkabpils novadā(Latvijas Universitāte, 2014) Pērkone, Guna; Zariņa, Anita; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darba nosaukums ir „1. Pasaules karš un mantotās karadarbības ainavas Jēkabpils novadā”. Darbā apskatīti septiņi pagasti, jo pagastu teritorijas vēsturiski šķērsoja frontes līnija, līdz ar to rezultātā radās militārais mantojums novada ainavā. Ainavas veidošanās ir saistīta ar nepārtrauktu mainību un attīstību, kas ietver sevī gan konkrētus ainavas elementus, gan dabas resursus un procesus. Cilvēki gadsimtu gaitā maina ainavas sākotnējo veidolu. Arī bakalaura darbā aprakstītā 1. Pasaules kara norise būtiski ietekmēja ainavu. Hronoloģiskie ietvari attiecināmi uz 19. gs. beigām un 20. gs. pirmo pusi, laiku pēc 1. Pasaules kara, kad tika izpostītas viensētas, mācību iestādes, izveidotas tranšejas, ugunspunkti, nocietinājumi, zemnīcas, šaursliežu dzelzceļš. Darba aktualitāte saistīta ar militārā mantojuma identifikāciju dabā. Atslēgas vārdi: ainava, 1. Pasaules karš, nocietinājumi, mājvietas, mācību iestādes, šaursliežu dzelzceļš, ugunspunkti.
- Item20.-21. gadsimta nogulumu uzkrāšanās procesu izvērtējums dažādas ģenēzes un trofijas ezeros Latvijas teritorijā(Latvijas Universitāte, 2021) Robežnieks, Mārtiņš; Stivriņš, Normunds; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darba mērķis ir izpētīt, kādā apjomā un kāda sastāva nogulumi uzkrājušies dažādas ģenēzes un trofijas ezeros Latvijas teritorijā 20. un 21. gs. Šajā darbā tiek sniegta informācija par nogulumu uzkrāšanās apjomiem un sastāvu 12 Latvijas ezeros. Ezeru virsējie nogulumi iegūti, izmantojot gravitācijas paraugošanas metodiku šī darba ietvaros, kā arī apkopojot un analizējot iepriekš ievākto nogulumu sastāvu un zinātniskajās publikācijās pieejamo informāciju. Bricu, Lilastes, Trikātas, Āraišu, Ķikuru ezeri tikuši pētīti jau iepriekš un rezultāti daļēji publicēti, bet šajā darbā no jauna pētīti Sekšu, Velnezers, Mazais Baltezers, Pinku, Usmas, Talsu ezers, Lielais Vipēdes ezers. Minēto ezeru nogulumu relatīvais sastāvs noskaidrots, izmantojot karsēšanas zudumu analīzi, bet Velnezera un Sekšu ezera vide papildus pētīta, izmantojot nogulumu uztvērējus, veicot caurredzamības mērīšanu un veicot nogulumu oglekļa un slāpekļa elementu analīzi. Lai iegūtie rezultāti būtu salīdzināmi, visiem ezeriem no jauna izveidoti dziļuma-vecuma modeļi, pielietojot jaunāko datēšanas kalibrēšanas līkni. Darba rezultāti liecina, ka 20.–21. gs. laikā palielinājusies ezeru eitrofikācijas pakāpe. Konstatētas ievērojamas nogulumu sastāva un uzkrāšanās apjoma variācijas vienādas ģenēzes un trofijas ezeru nogulumos. Atsevišķa ezera vides pārmaiņas atsevišķos periodos var ievērojami atšķirties no kopējās tendences, jo novērotas dažādas īslaicīgas lokālās vides apstākļu izmaiņas.
- Item2005.gada janvāra vētra un tās seku izvērtējums(Latvijas Universitāte, 2008) Lucatniece, Liāna; Briede, Agrita; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātePasaulē pieaug vētru atkārtojamība un to intensitāte. Turpinoties urbanizācijas procesam, arvien vairāk cilvēku tiek pakļauti šim dabas riskam. Reālā situācija rāda, ka Latvijā tik stipra vētra, kas plosījās 2005. gada 8. un 9. janvārī, var atkārtoties reizi 35 gados, taču no globālās sasilšanas izrietošo laikapstākļu anomāliju dēļ, valstij jābūt gatavai arī uz biežākām šādas dabas stihijas parādībām. Tāpēc nepieciešama efektīva valsts civilās aizsardzības sistēma un operatīvāka vētras radīto postījumu izvērtēšana un novēršana. Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt 2005. gada janvāra vētru un tās darbības sekas Latvijā, lai identificētu būtiskākos preventīvos pasākumus šādas dabas stihijas gadījumā. Bakalaura darbā analizēta vētras raksturojošo parametru mainība tās aktivitātes laikā, pētīta gada maksimālo vēja ātrumu ilgtermiņa mainība, apkopoti videi un tautsaimniecības nozarēm nodarītie zaudējumi, izvērtēta valsts rīcība krīzes situācijā. Konstatēts, ka ir nepieciešama civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošana un preventīvu pasākumu veikšana tautsaimniecības un vides aizsardzības jomās, lai līdzīgas vētras gadījumā nāktos saskarties ar pēc iespējas mazākiem postījumiem. Darba apjoms: 78 lappuses, 26 attēli, 12 tabulas, kā arī 3 pielikumi. Atslēgvārdi: vētra, klimata pārmaiņas, vētru atkārtojamība, zaudējumu izvērtējums, civilās aizsardzības sistēma.
- Item2010. gada Latvijas upju baseinu palu perioda raksturojums(Latvijas Universitāte, 2014) Bulāns, Kārlis; Klints, Līga; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darba tēma ir „2010. gada Latvijas upju baseina palu perioda raksturojums”. Bakalaura darba mērķis ir izanalizēt 2010. gada pavasara palu gaitu lielāko Latvijas upju baseinos. Šī tēma ir aktuāla, jo pašlaik trūkst plašas, daudzpusīgas informācijas un analīzes par Latvijas upēm, par to mainīgajiem hidroloģiskajiem režīmiem. Darbā ir apskatīti Daugavas, Gaujas, Salacas, Ventas un Lielupes upju baseini, kam ir dažāds ģeogrāfiskais novietojums un hidroloģiskais režīms. Veicot analīzi hidroloģiskajiem un meteoroloģiskajiem rezultātiem, bakalaura darba rezultāti atklāj, ka visos lielāko Latvijas upju baseinos 2010. gada palu laikā tika sasniegti augsti ūdens līmeņi un caurplūdumi, kā arī tika reģistrēti ūdens līmeņi un caurplūdumi ar 10% pārsniegšanas varbūtību. Atslēgas vārdi: pali, ūdens līmenis, caurplūdums, hidrometeoroloģiskā analīze, pārsniegšanas varbūtības analīze.
- Item8.-11. Saeimas vēlēšanu rezultātu teritoriālā mainība Vidzemes un Latgales vēlēšanu apgabalos(Latvijas Universitāte, 2012) Paiders, Jānis; Paiders, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darbā ir pētīta Saeimas vēlēšanu rezultātu telpiskā izkliede Vidzemes un Latgales vēlēšanu apgabalos starp 8. un 11. Saeimas vēlēšanām (2002. – 2011. gads). Tas sevī ietver gan rezultātu apskati politisko partiju, gan arī Saeimā iekļuvušo politisko partiju deputātu kandidātu vēlēšanu rezultātu līmenī. Ir apskatīta gan pētāmo rezultātu telpiskā izkliede vēlēšanu apgabala iekšienē, gan savstarpēji salīdzināti pētāmie vēlēšanu apgabali. Iegūtie rezultāti liecina, ka ir būtiskas atšķirības starp pētāmajiem vēlēšanu apgabaliem, noskaidrojot, ka Vidzemes apskatītie vēlēšanu rezultāti ir ar mazāku telpisko dispersiju, salīdzinot ar Latgali. Galvenais faktors, kurš nosaka vēlēšanu rezultātu telpisko izkliedi ir etniskais sastāvs, izkaidrojot lielāko daļu (R2=78%) izkliedes Saeimā iekļuvušajām politiskajām partijām. Etniskā faktora ietekmes būtiskums savukārt ir mazāks teritorijās, kurās liela loma ir reģionālajiem deputātu kandidātiem. Atslēgas vārdi: Saeimas vēlēšanas, rezultātu telpiskā izkliede, etniskais sastāvs, telpiskā autokorelācija
- ItemAbavas upes hidroloģiskā režīma ilgtermiņa izmaiņas(Latvijas Universitāte, 2007) Rudlapa, Ilze; Apsīte, Elga; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darbā aplūkotā tēma “Abavas upes hidroloģiskā režīma ilgtermiņa izmaiņas” atspoguļo ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas saistībā ar klimata mainību. Darba tēma ir aktuāla, jo saistīta ar klimata izmaiņām un tā ietekmi uz Latvijas un Eiropas upēm. Bakalaura darba izstrādē galvenie pētījumi un aprēķini tika akcentēti uz hidroloģisko režīmu. Darba pirmajā nodaļā literatūras apskatā tiek raksturots upju hidroloģiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas Latvijā un Eiropā, kā arī Latvijas hidroloģiskais monitorings. Otrajā nodaļā ir aplūkoti izmantotie materiāli un metodes ar kuru palīdzību tika veikti pētījumi un iegūti rezultāti. Trešajā nodaļā ir analizēti iegūtie rezultāti - Abavas baseina hidroloģiskā režīma ilgtermiņa izmaiņas. Atslēgas vārdi: Abavas baseins, hidroloģiskais režīms, ilgtermiņa izmaiņas, klimata mainība
- ItemAbavas upes hidromorfoloģisks vērtējums(Latvijas Universitāte, 2010) Kairišs, Gints; Briede, Agrita; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darba mērķis bija novērtēt Abavas upes posma (no Tukuma novada Pūres līdz Snapjiem) vides stāvokli pēc hidromorfoloģiskās novērtēšanas (River Habitat Survey) metodes. Upes hidromorfoloģiskā novērtēšana ir Lielbritānijā izveidota metode, lai aprakstītu un novērtētu mazo upju hidromorfoloģisko stāvokli (Gibbs, 2003). Tika konstatēts, ka visaugstākā vides kvalitāte pētītajā Abavas upes posmā ir ūdeņiem bagātākajā posmā 1 km pirms hidroelektrostacijas dambja. Viszemāko vides kvalitātes vērtējumu ieguva posms, kas atrodas vistuvāk apdzīvotai vietai. Visaugstāko vides modifikāciju indeksu ieguva Abavas upes posms, kas pilnībā ticis pārrakts. Bakalaura darbs izstrādāts laika posmā no 2009.gada augusta līdz 2010. gada maijam. Atslēgvārdi: RHS, HMS, HQA, ES struktūrdirektīva, hidromorfoloģiskie rādītāji, Abava
- ItemĀbeles Malus domestica fenoloģija Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā (1959. gads - 2019. gads)(Latvijas Universitāte, 2020) Gribuste, Zane; Kalvāne, Gunta; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darba ietvaros pētīta klimata pārmaiņu ietekme uz ābeles Malus domestica fenoloģisko fāžu iestāšanās mainību Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijā no 1959. gada līdz 2019. gadam. Viena no tautsaimniecības nozarēm, kuru klimata pārmaiņas ietekmē visvairāk ir lauksaimniecība, tajā skaitā arī augļkopība. Latvijā ir pētīta klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecības kultūraugiem, lauksaimniecību un mežsaimniecību kopumā, taču klimata pārmaiņu ietekme uz ābeļu fenoloģisko fāžu iestāšanos pētīta maz. Pētījuma veikšanas laikā tika analizēta zinātniskā literatūra, digititalizēti ābeļu pilnziedēšanas dati no Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijas atskaitēm par zinātniski pētniecisko darbu no 1959. gada līdz 2019. gadam. Visām pētītajām ābeļu šķirnēm ir tendence pilnziedēšanu sasniegt agrāk, neatkarīgi no ābeļu šķirnes iedalījuma grupā. Galvenie ietekmējošie faktori ir vidējā gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums februāra – maija periodam. Atslēgas vārdi: fenoloģija, pilnziedēšana, ābeles, klimata pārmaiņas.
- ItemAdaptācija klimata pārmaiņām Latvijā - plānotās rīcības un iespējamie risinājumi(Latvijas Universitāte, 2016) Kārkliņa, Ilze; Purmalis, Oskars; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darbā „Adaptācija klimata pārmaiņām Latvijā - plānotās rīcības un iespējamie risinājumi” ir analizēta dažādu respondentu grupu informētība par klimata pārmaiņu radītajiem riskiem Latvijā. Bakalaura darbā ir apkopotas un analizētas projektu publikācijas klimata pārmaiņu pētījumos, kā arī jau pieņemtas Baltijas jūras reģiona valstu Nacionālās adaptācijas stratēģijas. Rezultātā ir veikta klimata pārmaiņu risku-adaptācijas pasākumu analīze un ieteikumu izstrāde Latvijas Nacionālās adaptācijas stratēģijas izveidei. Klimata maiņas pēdējās desmitgadēs ir viens no aktuālākajiem jautājumiem gan zinātnieku, gan politiķu lokā. To ietekme, lai arī pakāpeniska, tomēr rada dažādus riskus un ietekmē visu sabiedrību kopumā. Lai arī klimata maiņas sekas var mīkstināt un mazināt, būtiski ir pielāgoties šīm pārmaiņām, veidojot adaptācijas stratēģijas un rīcības plānus, kas aptvertu visas nozares.
- ItemAdministratīvā statusa ietekme uz Latvijas pilsētu attīstību(Latvijas Universitāte, 2012) Tabors, Vincents; Šķiņķis, Pēteris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteViens no pilsētu raksturojošajiem elementiem ir tās administratīvais statuss. Darbībā tas izpauţas kā iekļaušanās valsts kopējā teritoriālās pārvaldes sistēmā un var piešķirt pilsētai pārvaldes orgāna funkcijas. Darbā pētīta administratīvā statusa ietekme uz Latvijas pilsētu attīstību. Tā kā administratīvā statusa jēdziens sevī iekļauj teritorijas administratīvā centra, pilsētas statusa nozīmi un atrašanos hierarhiskā līmenī, tas daţādi var ietekmēt pilsētu. Sākot no tās atpazīstamības un beidzot ar vispārēju attīstību. Lai raksturotu administratīvā statusa ietekmi, jāizvērtē arī citas ietekmes un šī faktora būtiskums. Kā pilsētu ietekmē reģiona administratīvā centra loma var izvērtēt, pilsētas savstarpēji salīdzinot, īpaši uzmanību pievēršot vidēja lieluma un mazām pilsētām. Darbā kā piemērs izvēlēta Madona un tās attīstība laika gaitā. Pilsētai kļūstot par teritoriālās vienības centru, tās nozīme reģionā mainās. Viens no šo izmaiľu noteicošajiem iemesliem tādā gadījumā ir administratīvais statuss. To parāda Latvijā notikušās teritoriāli administratīvās reformas un aktualitāti pētījumam piešķir nesen notikusī teritoriāli administratīvā reforma, kas noslēdzās 2009. gadā. Pētījums tiek veikts balstoties uz publikācijām un statistikas datiem. Atslēgvārdi: administratīvais statuss, pilsētu attīstība, administratīvais centrs, teritoriālais iedalījums.
- ItemAdministratīvi teritoriālās reformas un to ietekme uz Limbažu, Salacgrīvas un Alojas novadu attīstību(Latvijas Universitāte, 2021) Rudzītis, Agris; Paiders, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteMaģistra darba "Administratīvi teritoriālās reformas un to ietekme uz Limbažu, Salacgrīvas un Alojas novadu attīstību" mērķis ir izvērtēt Administratīvi teritoriālās reformas un to ietekmi uz Limbažu, Salacgrīvas un Alojas novadu attīstību un sagatavot ieteikumus par novadu teritoriju attīstību pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas. Tā kā Limbažu, Salacgrīvas un Alojas novadi ir atšķirīgi pēc lieluma un to ģeogrāfiskais novietojums ir saistīts ar saimnieciskām īpatnībām, izvērtējot iepriekš minēto novadu attīstību, var spriest arī par citu Latvijas novadu attīstību un apvienošanas iespējamajiem rezultātiem. Maģistra darbā izvērtētas 2009.gada un 2021.gada Administratīvi teritoriālās reformas Latvijā, salīdzinot tās ar citu Eiropas valstu pieredzi. Darbā izvērtēta un salīdzināta Limbažu, Salacgrīvas un Alojas novadu teritoriju attīstība pēc 2009. gada Administratīvi teritoriālās reformas, kuras rezultātā novadi tika izveidoti. Salīdzināti un izvērtēti sociāldemogrāfiskie un sociālekonomiskie procesi, kā arī izvērtēta novadu pašvaldību pārvaldība. Pētīti Limbažu, Salacgrīvas un Alojas novadu iedzīvotāju viedokļi par pašvaldību pārvaldību un 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas iespējamo ietekmi uz novadu teritoriju attīstību. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem sagatavoti ieteikumi par Limbažu Salacgrīvas un Alojas novadu teritoriju attīstību pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas.
- ItemAdministratīvo teritoriju robežas no 1950. līdz 1990.gadam un to izmaiņu ietekmes: Ogres rajona piemērs(Latvijas Universitāte, 2013) Vāvers, Reinis; Šķiņķis, Pēteris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteViena no valsts pārvaldes mehānisma sastāvdaļām ir administratīvi teritoriālais iedalījums. Laikā, kad Latvija atradās Padomju Savienības sastāvā, administratīvās teritorijas tika veidotas pēc atšķirīgiem principiem nekā iepriekš. Pirms tam jau pastāvēja noturīgs teritoriāls iedalījums, kas bija veidojies kultūrvēsturiski un salīdzinoši ilgākā laika posmā. Padomju laikā teritorijas veidoja pēc pārējās PSRS parauga, un to robežu un statusa izmaiņas notika daudz biežāk, it sevišķi vietējā līmenī. Bakalaura darbā pētīts, kā šīs teritoriju robežu maiņas bijušajā Ogres rajonā ietekmējušas apdzīvojuma struktūras, jaunu funkcionālu teritoriju un centru veidošanos.
- ItemAerolāzerskenēšanas datu izmantošana lineārās erozijas formu identificēšanā un to ģeogrāfiskā izvietojuma analīzē Gaujas Nacionālā parka teritorijā(Latvijas Universitāte, 2015) Ciseļonoka, Baiba; Soms, Juris; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteMaģistra darba tēma ir aerolāzerskenēšanas datu izmantošana lineārā erozijas tīkla identificēšanā un ģeogrāfiskā izvietojuma analīzē Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Darba mērķis ir veikt lineārās erozijas formu identificēšanu un to ģeogrāfiskā izvietojuma analīzi Gaujas Nacionālā parka teritorijā, izmantojot aerolāzerskenēšanas datus un to apstrādes iespējas ĢIS vidē. Darba pirmajā nodaļā sniegts literatūras ieskats par gravu eroziju tipiem un to veidošanos. Otrā nodaļā apkopota literatūra par pētījuma teritoriju. Trešajā nodaļā izklāstītas metodes, bet ceturtajā nodaļā apkopoti rezultāti. Analizējot aerolāzerskenēšanas datu analīzi iegūtie rezultāti parāda, ka gravu blīvums Gaujas Nacionālā parka teritorijā ir daudz lielāks, nekā pirms tam tika uzskatīts. Arī izskaitļojot gravu tīkla elementu sistemātiku pēc zarošanās pakāpes, maksimālā pakāpe sasniedz sesto klasi, kas ir ļoti augsts rādītājs.
- ItemAerosolu piesārņojuma un trokšņa līmeņa novērtējums bērnu rotaļu laukumos Rīgas centrā(Latvijas Universitāte, 2019) Vītola, Ieva; Šteinberga, Iveta; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darbā “Aerosolu piesārņojuma un trokšņa līmeņa novērtējums bērnu rotaļu laukumos Rīgas centrā” veikts piecu Rīgas centra bērnu laukumu cieto daļiņu gaisa piesārņojuma un trokšņa līmeņa izvērtējums 2019. gada pavasara periodā laika posmā no marta līdz maijam. Pētījuma ietvaros veikti mērījumi ar lāzera optisko daļiņu skaitītāju un trokšņa līmeņa mērierīci. Iegūtie rezultāti liecina, ka ar minētajiem aspektiem saistītā vides kvalitāte Rīgas bērnu laukumos ir apmierinoša, būtu jāstrādā ar trokšņa līmeņa samazināšanu. Atslēgas vārdi: bērnu laukumi, aerosolu gaisa piesārņojums, trokšņa līmenis.
- ItemĀfrikas cūku mēra ietekme uz mežacūku populāciju Latvijā(Latvijas Universitāte, 2016) Laizāns, Toms; Ventiņš, Jānis; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteLaikā, kad pasaulē ir augsti attīstīta globalizācija, sabiedrība aizvien vairāk tiek pakļauta dažādu vīrusu un sērgu izplatībai. Pēdējā laikā nākas dzirdēt par slimībām, kas skar savvaļas dzīvniekus. Šobrīd aktuālākā vīrusa slimība, kas reģistrēta Latvijā, ir Āfrikas cūku mēris. Bakalaura darbā ir aprakstīta Āfrikas cūku mēra virusoloģija un izplatība, kā arī suga – meža cūka, kuru ietekmē šis vīruss. Šajā darbā vislielākā uzmanība pievērsta tam, kāda ir vīrusa ietekme uz meža cūku populāciju Latvijā. Darba praktiskajā daļā tiek salīdzināts nomedīto meža cūku blīvums ar uzskaitīto dzīvnieku blīvumu, kā arī sniegts paskaidrojums, kā šie rādītāji ietekmē Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību. Tiek analizēta meža cūku populācija valstī pirms un pēc ĀCM reģistrēšanas Latvijā.
- ItemAģes upes lejteces ekoloģiskā kvalitāte(Latvijas Universitāte, 2017) Rasa, Agnija; Spriņģe, Gunta; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteMaģistra darba mērķis ir noskaidrot Aģes upes lejteces ekoloģisko kvalitāti. Darba ietvaros veikti upes veģetācijas un ķīmiskā sastāva pētījumi 6 Aģes upes posmos, kuri ietilpst riska ūdensobjektā G261SP „Mazupīte – grīva”; novērtēta posmu ekoloģiskā kvalitāte, izmantojot trofijas indeksus un ūdens ķīmisko analīžu rādītājus. Noteikti arī makrofītu augšanu ietekmējošie vides faktori. Iegūtie rezultāti parāda, ka pēc makrofītu trofijas indeksiem Aģes upes lejteces ekoloģiskā kvalitāte ir labāka nekā pēc ķīmiskā stāvokļa. Kopumā lejteces ekoloģiskā kvalitāte ir slikta.
- ItemAgrovides pasākuma „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" ietekme uz īpaši aizsargājamo zālāju aizsardzības stāvokli(Latvijas Universitāte, 2014) Liepiņa, Laura; Rūsiņa, Solvita; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteBakalaura darba tēma ir ‘’Agrovides pasākuma ‘’Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos’’ ietekme uz īpaši aizsargājamo zālāju aizsardzības stāvokli’’. Atbalsta maksājumu var saņemt, ja zālājs tiek atbilstoši apsaimniekots, jo apsaimniekošana ir dabisko zālāju labvēlīga aizsardzības stāvokļa noteicošais faktors. Tāpēc būtiska ir pasākuma efektivitāte un tā novērtējums. Pētījuma mērķis ir noskaidrot īpaši aizsargājamo zālāju aizsardzības stāvokli Lauku attīstības programmas ‘’Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos’’ pasākuma atbalstītajās platībās. Pētījums balstās uz Natura 2000 monitoringa un LIFE+ projekta ietvaros veiktajiem lauka apsekojumiem 643 poligonos gan ārpus, gan Natura 2000 platībās. Pētījumā noskaidrots, ka visi pasākuma atbalstītajās platībās esošie zālāju biotopi atbilst nelabvēlīgam-sliktam aizsardzības stāvoklim. Visbiežāk zemai kvalitātei atbilda palieņu zālāji 6450, kā arī visu biotopu veidu tie Natura 2000 zālāju poligoni, kuros apsaimniekošana nenotiek.
- ItemAinava kā cilvēka dzīves vides novērtējums Iecavas novadā(Latvijas Universitāte, 2018) Januševiča, Sintija; Penēze, Zanda; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteMūsdienās lielākā daļa pētījumu tiek veikti lauku teritorijām, kas atrodas tālu no attīstības centriem. Savukārt maz ir pētījumi, kas veikti valsts un reģionālas nozīmes attīstības centru tuvumā. Literatūras apskatā tiek aplūkots ainavu jēdziens, ainavu veidošanās procesi, ainavu izmaiņu ietekmējošie faktori Iecavas novadā, ainava kā cilvēka dzīves telpa un cilvēks ainavā, ka arī ainavu multifunkcionalitāte. Otrajā daļā raksturota pētāmā teritorija izpētot tās dabas un sociāli-ekonomiskos apstākļus Iecavas novadā. Praktiskajā daļas ietvaros tika izveidots kartogrāfiskais materiāls, kas parāda ainavu struktūras izmaiņas Iecavas novadā no 20. gs. beigu posma līdz mūsdienām. Paralēli tika veikta Iecavas novada iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par ainavu novadā un kādas ainavas tiek vērtētas viss augstāk Darba mērķis - ir noskaidrot ainavas izmaiņas Iecavas novadā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas un izpētīt iedzīvotāju attieksmi pret ainavu kā cilvēka dzīves vidi. Iegūtie rezultāti sniedz vispārēju izpratni par Iecavas novada ainavu, kā arī pēc izveidotajām kartēm ir iespēja novērot lielākās ainavas struktūras izmaiņas laika posmā no 20. gs. beigām līdz mūsdienām. Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli tika veikt aptauja, kā arī analizēti iegūtie rezultāti.
- ItemAinava un identitāte – Latvijas simtgades konteksts(Latvijas Universitāte, 2018) Raģele, Patrīcija; Vološina, Margarita; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteTuvojas Latvijas simtgade. Ainavā var būt redzamas Latvijas identitātes izpausmes. Nacionālās ainavas Latvijā vēl nav noteiktas. Tajās var būt ainavas raksturīgās, unikālās iezīmes, simboli Latvijas dabai, kultūrai. Nacionālās ainavas var izvirzīt, apzinoties ainavu vērtības, ar tautas līdzdalību. Tās stāsta arī par latvieti, latvieša identitāti - vērtībām, kas ainavā uzrunā. Šīs ainavas var kalpot, piemēram, lai saliedētu tautu. Pētījuma mērķis- izmantojot pieteiktos “Ainavu dārgumus” un “Foreign stories in Latvia” intervijas, raksturot Latvijas tēlu. Galvenie rezultāti- latvieša identitātes iezīmes, ainavas iezīmes. Plašākai izpētei izvēlētā Latgales plānošanas reģiona “Ainavu dārgumu” pieteikumu raksturojums.
- ItemAinavas antropogenizācijas pakāpes ietekme uz dienas tauriņu sugu bagātību(Latvijas Universitāte, 2022) Ivaņņikova, Anastasija; Melecis, Viesturs; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāteZvīņsрārni jеb Lерidорtеrа ir visi tаuriņi, nаktstаuriņi un kоdеs. Tаuriņi un nаktstаuriņi ir еkоsistēmаs indikаtоri, jо tiе ir ļоti jutīgi рrеt vidеs izmаiņām. Lерidорtеrа ir ļоti dаžādаs dzīvоtnеs - nо Еirāzijаs un Āfrikаs līdz Diеnvidаmеrikаi un Аustrālijаi. Tо izzušаnа vаr рlаši iеtеkmēt ārkārtīgi svаrīgаs еkоsistēmаs funkсijаs. Рiеmērаm, аррutеksnēšаnа un dаbiskо kаitēkļu арkаrоšаnu. Tаuriņu biоlоģiskā dаudzvеidībа tаgаd ir арdrаudētа visā раsаulē, un tо рорulāсiju skаits turрinа sаmаzinātiеs аr kаtru gаdu. Bаkаlаurа dаrbā ir арrаkstīti gаlvеniе rаksturоjušiе dаti раr tаuriņiеm, dаti раr сilvēkа iеtеkmi uz Lерidорtеrа рорulāсijām, infоrmāсijа раr zvīņsрārņu izmаntоšаnu biоindikāсijā. Арrаkstīts tаuriņu izрētеs stāvоklis Lаtvijā un аrī арkороti dаti nо tаuriņu mоnitоringа Lаtvijаs tеritоrijā. Рēс dаtu аnаlīzеs rеzultātu vērtējumаm, tikа sесināts, kа сilvēkаm ir ļоti liеlа iеtеkmе uz tеritоrijаs аinаvām un tаjā dzīvоjоšiеm zvīņsрārņiеm. Dаrbа арjоms ir 42 lрр.