Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte / Faculty of Geography and Earth Sciences

Permanent URI for this community

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/65

Browse

Browsing Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte / Faculty of Geography and Earth Sciences by Author "Afanasjeva, Kristīne"

Now showing 1 - 3 of 3
  • Thumbnail Image
    Item
    Dabiskās apmežošanās ar parasto egli Picea abies ietekme uz augsnes virskārtu bijušajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs
    (Latvijas Universitāte, 2018) Afanasjeva, Kristīne; Kasparinskis, Raimonds; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
    Apmežošanās procesa ietekme uz augsnes fizikālajām un ķīmiskājām īpašībām, kā arī mikrobioloģisko aktivitāti vēl joprojām ir relatīvi vāji saprotama, sarežģītu procesu un dažādu vides faktoru dēļ. Maģistra darbā ir apkopota literatūra par lauksaimniecības zemju apmežošanās procesa attīstību pasaulē un Latvijā, apmežošanās procesa ietekmi uz augsnes īpašībām, kā arī par augsnes mikroorganismiem un to darbību. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot dabiskās apmežošanās ar parasto egli Picea abies (L.) H.Karst ietekmi uz augsnes virskārtas fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, kā arī mikrobioloģisko aktivitāti smilts un mālsmilts augsnēs bijušajās lauksaimniecības zemēs. Pētījuma rezultāti parāda, ka lauksaimniecības zemei dabiski apmežojoties ar parasto egli Picea abies (L.) H.Karts 15 gadu ilgā periodā mainās veģetācijas pārklājums, augsnes skābums, tilpummasas blīvums, apmaiņas katjonu, kopējā oglekļa, slāpekļa un fosfora koncentrācijas, kā arī ietekmē mikroorganismu aktivitāti. Izmaiņas ir novērotas gan smilts, gan mālsmilts augsnē pārsvarā dziļumā no 0 līdz 10 cm.
  • Thumbnail Image
    Item
    Kūdras augsnes Vidzemes augstinē un to izmantošana
    (Latvijas Universitāte, 2022) Bušmanis, Henrihs; Afanasjeva, Kristīne; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
    Bakalaura darba mērķis ir novērtēt kūdras augšņu izmantošanas maiņu Veselavas pagastā. Kūdraugšņu izmantošanu ir vērtīgi apskatīt, lai novērtētu cilvēka ietekmi uz augsnēm, un kūdraugšņu ietekmi uz klimatu. Darbā apskatītas vēsturisko kūdraugšņu kontūru izmaiņas laika gaitā, izvērtēta kūdraugšņu tagadējā teritoriju izmantošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un salīdzinātas vēsturiskās un jaunās kūdraugšņu kontūras ar mērķi noteikt notikušās izmaiņas. Darba ietvaros tika apkopota zinātniskā literatūra par zemes izmantošanu un augšņu klasifikāciju. Pētījuma rezultāti parāda, ka LIZ vēsturiskajās kūdraugšņu platībās ir samazinājušās, bet palielinājušās ir mežu, krūmāju un cilvēku izmainītas teritorijas. Mūsdienās kūdraugsnes LIZ 62,67% tiek izmantotas kā pļavas, ilggadīgi zālāji un ganības, kā tīrumi tiek izmantotas 32,74% un 4,59% ir pārmitras teritorijas. Precizējot kūdraugšņu platības, saglabājušās nemainīgas ir 32,92% no kūdraugšņu platībām, 2,82% samazinājies kūdras slānis, 28,61% platību augsne ir mineralizējusies un 35,65% platību notikušas izteiktas izmaiņas. Kūdraugšņu kūdras slāņa samazināšanās un augšņu mineralizācija liecina par cilvēka darbību un teritoriju nosusināšanu.
  • No Thumbnail Available
    Item
    Parastās egles Picea abies kā edafikatora ietekme uz smilšainas augsnes virskārtas īpašību izmaiņām bijušajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs
    (Latvijas Universitāte, 2016) Afanasjeva, Kristīne; Kasparinskis, Raimonds; Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
    Bakalaura darbā ir pētīts Latvijā arvien aktuālāks jautājums par augsnes īpašību izmaiņām saistībā ar bijušo lauksaimniecības zemju apmežošanās procesu, jo līdz šim ir veikti relatīvi maz pētījumu. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot 15 gadus vecas parastās egles Picea abies (L.) H.Karst ietekmi uz smilšainās augsnes virskārtas īpašību izmaiņām bijušajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Pētījums tika veikts Vidzemes augstienē, Taurenes apkārtnē, „Jaņu” viensētas tuvumā, kur augsnes cilmiezi veido smiltis. Pētījuma rezultāti parāda, ka parastā egle Picea abies (L.) H. Karst ietekmē smilšainās augsnes īpašības bijušajā lauksaimniecības izmantojamā zemē, ir konstatētas izmainās tilpummasas blīvumā, augsnes reakcijā, apmaiņas elementu (Na+, Mg2+, Ca2+, K+, Al3+, Fe2+, Mn2+) koncentrācijā, kopējā organiskā oglekļa un slāpekļa saturā augsnē. Būtiskas izmaiņas, galvenokārt, notiek augsnes virskārtā dziļumā no 0 līdz 10 cm, jo šo slāni ietekmē gan egles nobiras, gan saknes.