Medicīnas fakultāte / Faculty of Medicine

Permanent URI for this community

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/80

Browse

Browsing Medicīnas fakultāte / Faculty of Medicine by Author "Adjamloo, Afshin"

Now showing 1 - 1 of 1
  • Thumbnail Image
    Item
    Galvenie neoplastiko nāves gadījumu cēloņi Latvijā
    (Latvijas Universitāte, 2021) Adjamloo, Afshin; Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
    Nosaukums: Nāves gadījumu ne neoplāziju dēļ galvenie cēloņi Latvijā Ievads: Izplatītāko mirstības ne neoplāziju dēļ cēloņu epidemioloģiskā novērošana visā pasaulē un Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar Latviju. Mērķi: Šī pētījuma galvenais mērķis ir salīdzināt galvenos nāves ne neoplāziju dēļ cēloņus Latvijā un pasaulē, kā arī novērtēt jebkuras būtiskas izmaiņas mirstības rādītājos un korelācijās ar iepriekšējiem gadiem ar rezultātu turpmāko korelāciju izvērtēšanu. Materiāli un metodes: Statistiskās vērtības tika izgūtas no Latvijas Veselības statistikas datu bāzes ar pētāmo populāciju, kurā tika iekļauti abu dzimumu pārstāvji, ar trim galvenajām vecuma grupām: vecums 0-14 gadu, 15-59 gadu un 60 gadu un vairāk. Dati ir laika posmā no 2008. gada līdz 2019. gadam. Šajā pētījumā tika izmantota tāda programmatūra Zotero un Microsoft Office 365 (ieskaitot Microsoft Word un Microsoft Excel), ko nodrošināja Latvijas Universitāte. Rezultāti: Latvijā galvenie mirstības cēloņi hronoloģiskā secībā ir asinsrites sistēmas slimības, vēzis un ārējie nāves cēloņi. KVS nāves cēloņi ir galvenokārt attiecināmi uz vecuma grupu 60 gadi un vairāk, un tie kopumā veido 96%, 55% sieviešu un 45% vīriešu, un galvenie cēloņi 2019. gadā ir sirds išēmiskā slimība, kam seko insults. Ārējie nāves cēloņi attiecināmi galvenokārt uz vecuma grupām 15–59 gadu un 60 gadu vecumu un vairāk, 38% un 59%, 75% vīriešu un 25% sieviešu, respektīvi. 2019. gada galvenie iemesli ir tīšs paškaitējums, kam seko kritieni un ceļu satiksmes negadījumi Secinājumi: Mēs varam novērot secīgu mirstības samazināšanos gan asinsrites slimību dēļ, kas galvenokārt ietekmē vecāko vecuma grupu, gan ārējos nāves cēloņus, kas arī ļoti ietekmē arī jaunākos iedzīvotājus. Savukārt mirstības samazināšanās dēļ Latvija secīgi palielinās paredzamais dzīves ilgums, un tas galvenokārt ir saistīts ar mirstības KVS dēļ samazināšanos, kas ir nepārtraukta tendence salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Attiecībā uz citām ES valstīm paredzamais dzīves ilgums Latvijā un tās kaimiņvalstīs (Igaunijā un Lietuvā) 2017. gadā joprojām ir zemāks par vidējo radītāju ES un, visticamāk, tā arī būs turpmāk, ja vien citi faktori, piemēram, valdības izdevumu un izdevumu sabiedrības veselībai un profilaksei palielināšana, jo šādi izdevumi bija vieni no zemākajiem ES 2017 gadā.