Tēzes (FSI) / Abstracts

Permanent URI for this collection

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/34612

Browse

Browsing Tēzes (FSI) / Abstracts by Issue Date

Filter results by year or month
Now showing 1 - 2 of 2
  • Thumbnail Image
    Item
    Mutvārdu vēsture avotu kritikas skatījumā
    (LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2019) Zellis, Kaspars
    Kaspara Zeļļa tēzes referātam, kuru viņš nolasīja Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferencē. Tehnisku iemeslu dēļ tēzes netika publicētas LU FSI tēžu un rakstu krājumā "Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija", kurš ievietots šajā repozitorijā 2019. gada sākumā.
  • Thumbnail Image
    Item
    Dialoga un kritikas neiespējamība iekšējo konfliktu draudos: woke vs based
    (Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 2022) Kūlis, Māris
    Jautājumā par iekšējo karu cēloņiem ir jāpaļaujas uz daudziem minējumiem, jo ierosinoši notikumi var izraisīt konfliktu, tomēr tie neko daudz nepasaka par plašāku kontekstu, apstākļiem, sabiedrisko noskaņojumu, kas dzirkstelei ļāvuši aizdedzināt iekuru. Revolūciju vēsture parāda, ka nav iespējams skaidri paredzēt – nedz kādi būs, nedz kad būs iekšējie konflikti, un tomēr zināmas indikācijas pastāv. Kā parāda vēsture, nabadzība nav revolūciju nosacījums (jo citādi tās notiktu katru dienu), bet nozīmīgāka ir pārmaiņu dinamika, turklāt vienalga – kurā virzienā. Salīdzinoši tipiska revolūciju augsne ir lēna ekonomiskā izaugsme un tam sekojošais straujais kritums – situācija, kas raksturo Covid-19 krīzes skarto pasauli. Jāņem vērā arī skatījuma izjūta – patiesiem ekonomiskiem rādītājiem nav liela nozīme, ja vien sabiedrība uzskata, ka situācija ir slikta (ASV piemērs), vai otrādi, ka laba (Krievijas piemērs). Te jāņem vērā kultūras aspekts, kas filosofiskā skatījumā ir interesantākais. Sabiedrību iekšējo konfliktu vēsture parāda, ka sabiedrisku šūmēšanos nereti izraisa atsvešinātība no elites. Tā ir situācija, ka savējo elite ir kļuvusi sveša un tādējādi tai vairs nav leģitimitātes mūs apspiest. Citiem vārdiem, lai gan elite ir apspiedoša, tā tomēr ir “savējā”. Šādu apsvērumu kontekstā ir vērts izvērtēt šā brīža situāciju Rietumos, tostarp Latvijā, kur citstarp redzama “liberāļu” un “konservatīvo” pretstāve, bet arvien skaidrāk arī “woke” kustības klātbūtne (pretējā pusē “based”). Runājot par “woke”, var teikt, ka ir izveidojusies kustība, kurā ir izteikti nošķirtas divas pasaules, jaunā un vecā kultūra, kuras ir radikāli antagonistiskas. Sabiedrības elites, pieņēmušas “woke” idejas (kuras sašķeltību radikāli dramatizē), zaudē ievērojamas sabiedrības daļas uzticību un tādējādi vairo konfliktu riskus. Kā rāda vēsture, revolūcijas notiek nevis no apakšas, bet no augšas. It īpaši ASV tas redzams, kur pastāv dažādu elites grupu konflikts. Iespējams, ka jaunā elite ir sajūgusies ar Silikona ielejas eliti, kura iemieso specifisku ideoloģisku orientāciju. Tas liek bažīties par konflikta iespējamību un radikālu dialoga noraidījumu.