Grāmatas un rakstu krājumi (LU AB) / Books

Permanent URI for this collection

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/1458

Browse

Browsing Grāmatas un rakstu krājumi (LU AB) / Books by Issue Date

Filter results by year or month
Now showing 1 - 20 of 92
  • Thumbnail Image
    Item
    Orationes tres
    (Mollyn Nicolas, 1594) Eck, Nikolaus; Rivius, Johannes; Hilchen, David; Eke, Nikolajs; Hilhens, Dāvids; Rīvijs, Johans
    Mollīna tipogrāfijā nodrukātas Orationes tres: trīs runas, ko turēja sholarhi (Rīgas rātes prokonsuls Nikolajs Eke; 1541-1623 un sindiks Dāvids Hilhens; 1561-1610) un Domskolas rektors Johans Rīvijs (Rivius, 1528-1596, Domskolas rektors (1589) un inspektors (1594)) reorganizētās Domskolas atjaunošanai veltītajā svinīgajā pasākumā 1589. gada 15. jūlijā. Vairāki grāmatas eksemplāri bija domāti dāvināšanai ievērojamām Rīgas personām, tāpēc iesieti grezni: brūnā ādā, ar Rīgas ģerboni zelta iespiedumā uz vāka. Runu tekstus papildina tabulas, kur fiksēts visu triju skolas klašu stundu plāni. Runu izdošana un iespiešana ilga četrus gadus. Izdevums kavējās dēļ burtstabiņu trūkuma grieķu teksta iespiešanai Mollīna tipogrāfijā. Ja grāmatas iespiešanas sākumā to vēl nebija, tad laika gaitā Mollīns tos sagādāja un grāmatas beigās jau ir citāti grieķu valodā. Orationes tres skaidrota skolas kārtība, dots stundu plāns visām Domskolas klasēm. Pirmajā mācību gadā galvenokārt apguva prasmi vāciski lasīt un rakstīt, tad vēlākajās klasēs noteicošā bija latīņu un grieķu valoda. Apraksta avots: Zanders O. Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks. Rīga : Zinātne, 1988.
  • Thumbnail Image
    Item
    Lovoniae Provinciae Qvondam clare et splendidae Runiae, mutationis certae Rationes Causae, carmine Elegiaco breviter declaratae
    (Excudebat Nicolaus Mollinus, 1594) Tisenhusium, Georgium; Tiesenhausen, Georg; Tīzenhauzens, Georgs
    Georga Tīzenhauzena sacerējums veltīts Kurzemes hercogam Vilhelmam un Kurzemes hercogienei Annai. Izdevumā skatāms Kurzemes hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis.
  • Thumbnail Image
    Item
    Oratio de institvta illvstrissimi Domini D. Ioannis de Zamoyscio
    (Typis Nicolai Mollini, 1595) Rivius, Johannes; Rīvijs, Johans
    Runa veltīta Jana Zamoiska (Zamojski) dibinātajai akadēmijai (Akademia Zamojska, pie Ļubļinas). Akademia Zamoyska darbojās no 1595 līdz 1784 gadam. Domskolas rektora Rīvija sacerējums Oratio de instituta cildina arī liberālas izglītības vērtības.
  • Thumbnail Image
    Item
    De monstroso partu
    (Nicolai Mollini, 1596) Hermann, Daniel; Hermanis, Daniels
    1596. g. Rīgā, Nikolausa Mollīna tipogrāfijā nodrukāta humānista Daniela Hermaņa (Daniel Hermann) poēma “De monstroso partu” (Par monstra dzimšanu). Autors precīzi attēlo Livonijā dzimušu bērnu ar iedzimtiem defektiem. Dzejnieks velk paralēles starp bērna deformētajiem orgāniem un valsts politisko un reliģisko stāvokli. Šis monstrs ir zīme jeb simbols Livonijai. Sabiedrībā šie monstri tiek uztverti kā laba vai ļauna zīme, kas pareģo nākotni vai brīdina. 16. gs. tie iegūst simbolisku nozīmi reliģiskās konfrontācijas. Aktuāli jautājumi – vai monstriem ir dvēsele, no kurienes tie cēlušies, kāpēc šādi cilvēki dzimst – izskan poēmas rindās un tiek interpretēti attiecīgi laikmetam. Reizē ar monstriem karus un globālas nelaimes pareģo komētas un citas neizskaidrojamas dabas parādības. Grāmata sastāv no slavinājuma dzejoļa Rīgas vēsturei, Rīgas ģerbonim un gara ievada – veltījuma Livonijas pārstāvjiem, goddevības Rīgas patriciešiem. To turpina pats dzejolis par Livonijas monstru un dzejnieka ētisks un vēsturisks diskurss par monstriem un zīmēm renesanses laikmeta tradīcijā. Poēmā lasāms detalizēts bērna apraksts, meitenītei bijusi ļoti sakropļota/šķelta seja un nespējot uzņemt barību, mirusi pēc trim nedēļām. Poēmā apdziedātais bērns ir simbols sašķeltai un deformētai valstij ar atbaidošu formu, kurā dzīvo Hermanis. Grūti precīzi pateikt, kādi politiskie vai ekonomiskie notikumi satrauc jauno humānistu. Pēdējā Livonijas mestra Gotharda Ketlera dēlu Fridriha un Vilhelma Kurzemes un Zemgales hercogistes sadalīšanu divās daļās? Iespējams, ka hercogistes dalīšana, politiskās, ekonomiskās pārmaiņas ir likteņa sūtīta ļauna zīme. Dalīšana un šķelšanās poēmā dominē daudzos tēlainos salīdzinājumos. Nelaimīgā meitenīte ir simbols Livonijai, visām politiskajām un reliģiskajām konfrontācijām valsts iekšienē. Valsts ir neredzoša, nedzirdoša, šķelta un deformēta. 16. gs. Eiropā iezīmējas ar Lielo reformāciju, neskaitāmiem kariem, monarhu maiņām. Vai Livonija nekļūst par tādu nevarīgu bērnu svešās varas rokās. Ļaunas vai laimīgas zīmes var saskatīt “uz katra stūra”. Dzejnieks ir atstājis gan rakstisku liecību par šo gadījumu Livonijā, gan vēsturisku notikumu aprakstu. Tas ir natūrfilozofisks humānista redzējums, pārdomas par Rīgas un Livonijas tālākiem likteņiem. Apraksta avoti: Kreigere-Liepiņa L. Monstri un zīmes, to interpretācija Daniela Hermaņa poēmā “De monstroso partu”. Kopsav. angļu val. Zinātniskie raksti. 4 (XXIV) : grāmata un sabiedrība Latvijā līdz 1945. gadam : rakstu krājums. īRga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2019, 202.-222.lpp. (https://dom.lndb.lv/data/obj/703584.html) ; Zanders O. Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks. Rīga : Zinātne, 1988, 116.-117.lpp.
  • Thumbnail Image
    Item
    De incertitvdine rervm hvmanarvm : discvrsvs theologicus, ethicus, historicus [De incertitudine rerum humanarum]
    (Mollyn Nicolas, 1598) Ciegler, Georg; Cieglerum, Georgium; Cīglers, Georgs; Hilchen, David; Hilhens, Dāvids; Chyträus, David; Hitrejs, Dāvids
    Teoloģiski ētiskais, vēsturiskais traktāts “Par cilvēcisko lietu nepastāvību” iesākas ar veltījumu dažādiem Rīgas rātskungiem. Par savstarpējo apmaiņu ar laipnībām var uzskatīt Dāvida Hilhena vēstuli grāmatas autoram un savukārt Georga Cīglera sacerēto dzeju par godu D. Hilhenam. G. Cīglers nopublicējis savā grāmatā arī Rostokas zinātnieka, vēsturnieka Dāvida Hitreja vēstuli autoram. Hitrejs raksta, ka neraugoties uz redzes problēmām, esot iepazinies ar G. Cīglera grāmatu (grāmata iznāca 1598 un 1599 gadā). Pazemīgie veltījumi ietekmīgām personām ieviesās arī tāpēc, ka sacerētāji tādējādi kompensēja trūkstošo autora honorāru, jo bagātie patricieši parasti parādā nepalika. Eksemplāriem atšķirīgi iesējumi. Titullapa ar ornamentālu rāmi. Tekstā vinjetes. Apraksta avots: Zanders O. Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks. Rīga : Zinātne, 1988.
  • Thumbnail Image
    Item
    Welt Spiegel Menniglichen zu diesen letzten zeiten für die augen gestellet, vnnd aus Heiliger Göttlicher schrifft, vnd aller Welt fürnembsten, nützlichsten vnd lieblichsten Historien
    (Mollyn Nicolas, 1599) Cieglerum, Georgium; Ciegler, Georg; Cīglers, Georgs
    Teoloģiski, filozofiski ētisks un vēsturisks traktāts, viens no apjomīgākajiem N. Molllīna iespieddarbiem. Izdots arī latīņu valodā (1588, 1599). Vācu valodas izdevums dāvāts Livonijas karavadonim dažādu valstu karadienestā Georgam Fārensbaham (1551-1602), Cēsu pirmajam vaivadam no 1598. gada līdz 1602. gadam, kad krita karā pret zviedriem aplencot Vīlandes pili. Grāmatas titullapu ietver ornamentāla aproce ar dažādām fantastiskām būtnēm, grifiem, jūras vāravām utml. Ievadā publicēta Dāvida Hilhena vēstule Georgam Cīgleram. Tad seko Dāniela Hermaņa sacerētais Georga Fārensbaha dzīves apraksts. Šis G. Cīglera darbs ir vienīgais Mollīna iespieddarbs, kas guvis plašāku ievērību ārpus Livonijas robežām. Tas minēts Frankfurtē pie Mainas izdotajā grāmatu katalogā (1599), grāmata izdota Štetīnē (1606), Stokholmā tulkota zviedru valodā (1620), holandiešu valodā Amsterdamā (1663). Grāmatas popularitāti veicinājusi autora prasme runāt ne tikai par lokālām problēmām, bet skart vispārcilvēciskus jautājumus, piemēram par augstāko laimi cilvēku dzīvē. Vai tā ir pastāvīga? Izrādās, ka ne. Priekiem seko bēdas, vislielākā bagātība arī zūd izšķērdētāju rokās. Autors te min dažādus piemērus no senatnes, runā arī par septiņiem pasaules brīnumiem, kas gadu simteņiem saistījušo cilvēku uzmanību. Dzīvei jābūt līdzsvarotai, savas vēlmes jāierobežo, nav jātiecas pēc tērpu greznības Tas ir sava laika luterāņu mācītāja - Rostokā dzimušā studējušā (maģistrs 1586) Tallinas un Rīgas (no 1588) Georga Cīglera jeb Tegelmaistera (Georg Ciegler oder Tegelmeister, 1551–1633) skatījums uz sievietēm Livonijā, apraksts par rīdziniekiem. G. Cīglers runā arī par dzejnieka un mākslinieka vietu sabiedrībā. Grāmatai pievienots alfabētiskais personvārdu reģistrs. Rīgas humānisti savos darbos risina cilvēka un dabas attieksmju problēmas, rāda Livonijas vietu tā laika pasaulē. Apraksta avoti: Zanders O. Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks. Rīga : Zinātne, 1988 ; Stikāne V. Sieviete Livonijas sabiedrībā viduslaikos un jauno laiku sākumā 13.-16.gs. Rīga : Latvijas Universitāte, 2012. (https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/4785).
  • Thumbnail Image
    Item
    Carmen de colorum natura, et familia
    (Typis Simonis Gronebergii, 1599) Plinius, Basilius; Plīnijs, Bazīlijs
  • Thumbnail Image
    Item
    De Ventis libri III
    (Typis Simonis Gronebergii, 1600) Plinius, Basilius; Plīnijs, Bazīlijs
  • Thumbnail Image
    Item
    Poëma de volvptate et dolore
    (Gronenberg, 1600) Plinii, Basilii; Plīnijs, Bazilijs
    Vācbaltiešu ārsta, dzejnieka Bazilija Plīnija (Basilius Plinius; dzimis apmēram 1540. g., miris 1605. g. "Poēma de voluptat e et dolore" (Poēma par baudu un ciešanām) veltīta dāņu astronomam Tiho Brahem (1546-1601)
  • Thumbnail Image
    Item
    Victoria, quam juvante Deo Opiimo Maximo Serenissimi et invictissimi Sigismundi III. Regis Poloniae et Sueciae exercitus Duce Iohanne Carolo Chotkervicio adversus ..
    (Livonium Typis Nicolai Mollini, 1605) Plinii, Basilii; Plīnijs, Bazilijs
    Bazilija Plīnija dziedājums “Victoria” (“Uzvara”) cildina Polijas - Lietuvas valsts grāfa, poļu karavadoņa, magnāta Karola Hodkeviča (1560-1621) uzvaru pār zviedru karaspēku Salaspils kaujā 1605. gada 17. septembrī.
  • Thumbnail Image
    Item
    Riga devicta ab augustissimo principe Gvstavo Adolpho Svecorvm, Gothorvm, Vandalorvmqve rege, magno principe Finlandiae, duce Esthoniae, Careliaque, nec non Ingriae domino, &c. &c
    (Gerhardus Schröder, 1625) Narsius, Johannes; Narssius, Anastasius Johann
    Saturs:Apsveikuma dzejolis: Illustri ac generoso Domino Iacobo de la Gardie [..] Rigensis Gubernatori &c. post devictam Derpatum, plurimasque arces Livoniae, filiola divinitus orbato [39.-40.] lpp. (Grāfam Jakobam Delagardijam Zviedrijas militārajam un valsts darbiniekam, feldmaršalam (1620), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoram (1621–1628)). Izdevums pieejams arī: https://digital.slub-dresden.de/werkansicht/dlf/20246/
  • Thumbnail Image
    Item
    Encomium Rigae totius Livoniae metropoleos celeberrimae Anno 1640
    (Typis Gerhardi Schröderi, 1641) Schaller, Christoph; Šallers, Kristofs; Samsons, Hermanis; Samsonius, Hermannus
    Rīgas Domskolas konrektora Kristofs Šallera dzejā sarakstītais Encomium Rigae totius Livoniae metropoleos celeberrimae: Slavinājums Rīgai visas Livonijas metropolei (1640). Izdevumā arī pilsētas skolu inspektora un Rīgas mācītāja H. samsona "Omnibus literatis et cum primis Gymnasii nostri civibus" un K. Šallera "Oratio auguralis de iuvenilis institutionis praestantia"
  • Thumbnail Image
    Item
    Leges nobilissimi ac amplissimi Senatus Rigensis de officiis docentium in Schola Rigensi
    (Literis Georg.Matth. Nölleri, 1696)
    Bibliogrāfiskās ziņas: Latvijas citvalodu seniespiedumu kopkatalogs, 1588-1830. Sērija A / izstrādājusi Silvija Šiško. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2013, Nr. 1062. Resurss pieejams arī tiešsaistē https://dom.lndb.lv/data/obj/838239.html (bez iespējas lejupielādēt).
  • Thumbnail Image
    Item
    Q.F.F.Q.S. Catalogus lectionum quae in Gymnasio Rigensi publice proponuntur
    (Praelo Nölleriano, 1698)
    Bibliogrāfiskās ziņas: Latvijas citvalodu seniespiedumu kopkatalogs, 1588-1830. Sērija A / izstrādājusi Silvija Šiško. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2013, Nr. 1129. Resurss pieejams arī tiešsaistē https://dom.lndb.lv/data/obj/838239.html (bez iespējas lejupielādēt).
  • Thumbnail Image
    Item
  • Thumbnail Image
    Item
    Der Landarzt
    (Druck von Christian Liedtke, 1765) Vilde, Pēteris Ernsts; Wilde, Peter Ernst
    Vilde Pēteris Ernsts (Wilde) – 24.08.1732. Pomerānijā (tag. Ščecinas vojevodiste Polijā Otoka, tolaik Woedtke) – 17.12.1785. Peltsamā (Oberpahlen Igaunijā) bija pārliecināts Apgaismības laikmeta estofīls. Ārsts, aptiekārs, publicists, progresīvu zināšanu, ideju paudējs un izplatītājs. Mācījies Kēnigsbergas Fridriha skolā (Collegium Fridericanum), studējis Kēnigsbergas universitātē, Hallē. 1765. gadā P. Vilde ieradās Jelgavā (Mītavā), kur iedvesmojies Hamburgas ārsta Johana Uncera (Johann August Unzer, 1727–1799) nedēļas izdevuma "Der Arzt" (1759-1764) parauga, divus gadus izdotu medicīnas zinātnisko nedēļas žurnālu "Der Landarzt" (Lauku Ārsts, 1765-1766). Pavisam iznākuši 52 numuri. Jelgavā izdots apjomīgākais P. Vildes darbs ārstniecībā "Der praktische Landarzt" (Praktizējošais lauku ārsts, 1773–1774). Viņš izdevis pirmo latviešu periodisko izdevumu "Latviešu Ārste" (1768–1769).
  • Thumbnail Image
    Item
    Abeze [Ābece]
    (1785) Harders, Kristofs; Harder, Christoph
    Aut. izd. un iesp. C. 64. lpp.: "Schi Grahmatiņa pee Rubbenes Bassnizas par 3 Wehrdiņeem irr pahrdohdama". Aut. nav min. J. Misiņa "Latviešu rakstniecības rādītājā" norādīts autors: E. Harders. Saturā: Rreizināšanas tabula. Piel. lasāmteksti: "Tee peezi Mahzibas Gabbali, Bohksstereschanas un Lassischanas pehz, Scheitan preeksch Behrneem irr peelikti" "Dsseesmiņas preeksch Behrneem". Rakstāmburti (kursīvs) "Tee raksstami Bohksstawi" Bibliogrāfiskās ziņas: Seniespiedumi latviešu valodā, 1525-1855 : kopkatalogs. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 1999, Nr. 417. Pieejams arī tiešsaistē: seniespiedumi_latviesu_valoda_1525_1855.pdf
  • Thumbnail Image
    Item
  • Thumbnail Image
    Item
    Ta pirma Pawaru Grahmata, no Wahzes Grahmatahm pahrtulkota
    (K. Harders, 1795) Harders, Kristofs; Harder, Christoph
  • Thumbnail Image
    Item