Zivju attīstības sākumā, kāpuriem pārslēdzoties no endogēnās uz eksogēno barošanos, vērojama visaugstākā organismu mirstība. Ņemot vērā to, ka informācija par zivju kāpuru barošanos saldūdeņos ir limitēta, tika veikts pētījums ar mērķi analizēt zivju kāpuru barošanās ekoloģiju Rāznas ezerā. Līdz ar to 2016. gada vasarā tika ievākti zivju kāpuri un to potenciālie barības objekti. Lielākoties Rāznas ezerā zivju kāpuri barojas ar Ceriodaphnia sp. īpatņiem. Organismam pieaugot, Ceriodaphnia sp. īpatņu loma zivju kāpuru kuņģos būtiski samazinās, savukārt Chironomidae īpatņu nozīme palielinās. Minams, ka visas zivju kāpuru garumu grupas izvairījušās baroties ar Cyclops spp. un Rotatoria indivīdiem. Kopumā secināms, ka zivju kāpuru barošanās ekoloģiju būtiski ietekmē barības objektu pieejamība vidē un zivs ķermeņa garums.