Raksts izveidots uz LU 78. zinātniskajā konferencē, Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcijā prezentētā referāta bāzes un sniedz ieskatu lasītāju apkalpošanas tendencēs toreizējā Latvijas Valsts universitātes Zinātniskajā bibliotēkā (tagad – Latvijas Universitātes Bibliotēkā) no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 1. jūlijam un no 1944. gada 16. oktobra līdz 1990. gada 4. maijam.
Padomju varas gados Latvijas Universitātes Bibliotēkas (turpmāk – LU Bibliotēka) darbs tika organizēts atbilstoši padomju ideoloģiskajām nostādnēm – tai bija jākļūst par nozīmīgu sabiedriski politiskās audzināšanas un pilsoniskās apziņas veidošanas centru, bet bibliotekāriem – par aktīviem masu audzinātājiem ar uzdevumu veikt politisko izglītošanu. Padomju augstskola bija svarīgs posms jaunatnes komunistiskās audzināšanas sistēmā. Tās galvenais uzdevums – apgādāt lielo studentu, aspirantu un mācību spēku kolektīvu ar nepieciešamo zinātnisko, mācību un sabiedriski-politisko literatūru saskaņā ar universitātes mācību, zinātniski – pētniecisko un idejiski – politiskās audzināšanas plāniem. Bibliotēkas uzdevums ir popularizēt padomju zinātnes – visprogresīvākās un visbagātākās zinātnes pasaulē – sasniegumus, audzināt studentus padomju patriotisma garā, palīdzēt tiem veidot sevi par augsti kvalificētiem padomju speciālistiem.