Cilvēka dzīve aizvēsturē bija ļoti cieši saista ar dabu. Līdz ar pāreju uz ražotājsaimniecību vēlā akmens laikmeta beigās, bet īpaši sākot ar bronzas laikmetu, izveidojās ideoloģija, kurā centrālo vietu ieņēma Saule un ar to saistīto gadskārtu cikli. Solārā un lunārā simbolika plaši pārstāvēta Ziemeļeiropas, arī Latvijas arheoloģiskajā materiālā. Dabas un astronomiskās parādības minētas arī pirmajos rakstītajos avotos, bet to sekas – īpaši dabas katastrofu sekas, fiksējamas arī arheoloģiskajā materiālā.