Video lekcijas (LUB)
Permanent URI for this collection
Browse
Recent Submissions
Now showing 1 - 4 of 4
- ItemRētorika. Otrais vilnis(LU Bibliotēka, 2020-12-04) Rūmniece, IlzeProfesore Ilze Rūmniece lekcijā dalījās iespaidos par Aristoteļa grāmatas “Runas māksla – Rētorika” latviskā tulkojuma tapšanu - darbu, kas turpinās un nebeidzas arī tagad, izteica savas domas par runas būtību, tās vietu, nozīmi, mērķiem cilvēka un sabiedrības dzīvē, tika aplūkoti dažādi sarunas aspekti, raksturots runātājs un klausītājs
- ItemZvaigžņu likumi un senlatviskā gadskārta(LU Bibliotēka, 2021-05-27) Pundure, IrenaPieņemot, ka Lielais Sprādziens (jeb Pasaules pirmsākums) noticis pirms 15 miljardiem gadu, salīdzinājumā ar kosmiskiem mērogiem Zemes civilizācijai ļoti īsā laika sprīdī ir izdevies atklāt galvenos dabas pamatlikumus: Ņūtona vispasaules gravitācijas likumu un Keplera likumsakarības, kas apraksta planētu kustību ap zvaigzni. Zemei viena gada laikā apritot ap Sauli – zvaigzni, kuras gūstā (jeb gravitācijas laukā) atrodamies, atšķirami četri svarīgi punkti, kas dabā samanāmi kā pārmaiņas dienas un nakts garumā un saņemtajā siltuma daudzumā. Tie ir Saules atrašanās vieta vienā no četriem ekliptikas – Saules redzamā ceļa starp zvaigznēm – punktiem: vasaras un ziemas saulgrieži (saulstāvji), pavasara un rudens punkts (ekvinokcija). Gads – visgarākais laika posms, kas, ritmiski atkārtojoties, ir noderīgs laika mērīšanai. Ievērojot arī Zemes ass slīpumu, sastopamies ar četriem gadalaikiem – pavasari, vasaru, rudeni un ziemu. Laika posmu starp diviem vienāda nosaukuma gadalaikiem parasti apzīmē par Saules gadu. Latviskajā gadskārtā, kura ietver Saules gada sevišķu notikumu secību, kas ar nemainīgu noteiktību atkārtojas katru gadu (Jānīts nāca par gadskārtu ...), šie četri galvenie Saules šķietamā ceļa punkti, kas izvietojas Saules gada astronomiski svarīgos punktos, atzīmēti ar gadskārtas svētēm: Jāņiem, Miķeļiem (Apjumībām), Ziemassvētkiem un Lieldienām. Latviešu gadskārtas svinības veido pamatu senlatviskajai laika skaitīšanas sistēmai, kas ir izveidota kā mūžīgais kalendārs, kur gadskārtas notikumi paliek savās vietās nemainīgi gadu pēc gada: ceturtajā (jeb garajā) gadā pieliekot vienu dienu Lieldienām, pārējās svinamās dienas ar to netiek izbīdītas no savas vietas.
- ItemAstronomiskās un dabas parādības aizvēsturē Ziemeļeiropā: atspoguļojums vēstures avotos un arheoloģiskajā materiālā(LU Bibliotēka, 2021-05-20) Zemītis, GuntisCilvēka dzīve aizvēsturē bija ļoti cieši saista ar dabu. Līdz ar pāreju uz ražotājsaimniecību vēlā akmens laikmeta beigās, bet īpaši sākot ar bronzas laikmetu, izveidojās ideoloģija, kurā centrālo vietu ieņēma Saule un ar to saistīto gadskārtu cikli. Solārā un lunārā simbolika plaši pārstāvēta Ziemeļeiropas, arī Latvijas arheoloģiskajā materiālā. Dabas un astronomiskās parādības minētas arī pirmajos rakstītajos avotos, bet to sekas – īpaši dabas katastrofu sekas, fiksējamas arī arheoloģiskajā materiālā.
- ItemAstronomiskais aspekts sengrieķu tekstos(LU Bibliotēka, 2021-04-23) Gorņeva, Ilona; Lapāne, DaigaLekcijā tika aplūkoti atsevišķi debess ķermeņu un dabas parādību pieminējuma un atainojuma aspekti Eiropas senākajos dzejas tekstos, uzmanības lokā uzsverot sengrieķu literatūras sākotni ar Homēra un Hēsioda tekstiem un arhaiskā perioda liriku, kā arī hellēnisma laika dzejnieka Arāta poēmu “Parādības” (sengrieķu val. Φαινόμενα), kas šobrīd tiek tulkota un atdzejota latviešu valodā. Izskanēja arī Arāta poēmas atdzejojuma fragmenti.