Izglītības modernizācija Latvijas skolās, īstenojot inovatīvu pētniecībā balstītu programmu par 21. gadsimta kompetencēm un tikumu ētikas attīstību ar virtuālās telpas atbalstu (ARETE-school) / Modernization of school education in Latvia through an innovative research-based program on 21st century competences and virtue ethics development supported by a virtual campus (ARETE-school)
Browsing Izglītības modernizācija Latvijas skolās, īstenojot inovatīvu pētniecībā balstītu programmu par 21. gadsimta kompetencēm un tikumu ētikas attīstību ar virtuālās telpas atbalstu (ARETE-school) / Modernization of school education in Latvia through an innovative research-based program on 21st century competences and virtue ethics development supported by a virtual campus (ARETE-school) by Subject "morālie ieradumi"
(Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātniskais institūts, 2019-03) Fernández González, Manuel Joaquín; Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Pedagoģijas zinātniskais institūts
2018. gadā tika veikts ievērojams pētījums par skolēnu morālo ieradumu veidošanos Latvijas skolās, kurā piedalījās vairāk nekā 2250 respondentu (skolēni, skolotāji, vecāki, topošie skolotāji un skolu vadītāji) no visiem Latvijas reģioniem. Respondenti aizpildīja starptautiski validētu anketu, kā arī dalījās ar savu viedokli par pētījuma jautājumiem brīvā formā. Viņu izteikumi satur vairāk nekā 13.000 vārdu (apmēram 45 lpp.).
Respondentu iesaistīšanās kvalitāte šajā pētījumā norāda uz tā aktualitāti un nepieciešamību. Pētījums veikts Latvijas likumdošanā ietverto vadlīniju par tikumisko audzināšanu Latvijas skolās (15.07.2016. MK noteikumi Nr. 480) kontekstā, ņemot vērā arī aktuālā izglītības satura reformas projekta “Skola2030” pamatnostādnes. Pētījuma jautājumi, kas prezentēti šajā ziņojumā, ir šādi: “Vai skolēnu morālā audzināšana ir daļa no skolotāju lomas?”, “Vai var sekmēt skolēnu rakstura veidošanos mācību stundās?”, “Vai nepieciešams definēt attīstāmās rakstura īpašības skolas dokumentos?”, “Vai skolām jāsekmē skolēnu morālo ieradumu veidošanās, vai tām jāfokusējas uz akadēmiskajiem sasniegumiem?”, “Vai jaunie skolotāji tiek pienācīgi sagatavoti šim audzināšanas darbam?”. Atvērtajos jautājumos respondenti atbildēja arī uz šādiem jautājumiem: “Kā veicināt skolēnu tikumiskā rakstura veidošanos?”, “Kā sagatavot un atbalstīt skolotājus šim darbam?”, “Kā sekmēt ģimenes – skolas sadarbību šajā jomā?”
Pētījuma zinātniskā kvalitāte ir augsta - to veica Latvijas Zinātnes padomes eksperts, Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks un bijušais direktors, Pedagoģijas zinātņu doktors Manuels Fernandezs sava pēcdoktorantūras projekta ietvaros. Pētījumā izmantota Demos pētījumu aģentūras (UK) izstrādātā un starptautiski validētā anketa, iegūta datu augsta ticamība, kas tika pārbaudīta, izmantojot zinātnisko metodi – Kronbaha alfa testu (α=,827). Pētījums ir reprezentatīvs Latvijas un katra reģiona mērogā, kā arī katrā no iepriekšminētajām respondentu grupām. Datu analīzē tika izmantota mūsdienīga programmatūra: “SPSS 22” kvantitatīvo datu analīzei, bet “NVivo 11 Plus” – respondentu izteikumu analīzei.
Ziņojums strukturēts piecās daļās: respondentu viedokļu kopsavilkums (1/5) un vecāku (2/5), skolotāju (3/5), topošo skolotāju (4/5) un skolu un izglītības pārvalžu vadītāju (5/5) viedokļi. Ziņojumā akcentētas kopējās tendences un statistiski nozīmīgās atšķirības starp reģioniem un sektoriem, bet rezultāti tiek prezentēti lakoniski – bez interpretācijas. Tomēr pie rezultātiem minēti daži respondentu izteikumi, kas bagātīgi ilustrē galvenās tendences respondentu atbildēs.
Šis materiāls ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas izglītības sistēmā esošo viedokļu un vajadzību izpratnei skolēnu morālo ieradumu veidošanās jomā. Ziņojumā tiek piedāvāta vērtīga tēma personīgajām pārdomām un iespējas tās aktualizēšanai ģimenē, skolotāju sanāksmēs, skolu vadītāju semināros un izglītības politikas veidotāju diskusijās, kā arī akadēmiskajiem mācībspēkiem, kuri nodarbojas ar skolotāju tālākizglītību un topošo skolotāju sagatavošanu.