Bakalaura un maģistra darbi (MF) / Bachelor's and Master's theses

Permanent URI for this collection

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/5285
IEROBEŽOTAS PIEKĻUVES KOLEKCIJA. PILNTEKSTS PIEEJAMS LU STUDENTIEM U.C. PERSONĀLAM.

Browse

Browsing Bakalaura un maģistra darbi (MF) / Bachelor's and Master's theses by Subject "131-J terapija"

Now showing 1 - 1 of 1
  • Thumbnail Image
    Item
    131-Joda terapijas efektivitātes novērtējums diferencēta vairogdziedzera vēža ārstēšanai
    (Latvijas Universitāte, 2019) Šenterjakova, Nataļja; Radziņa, Maija; Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
    Radioaktīvā joda terapija jeb 131-Joda (131-J) terapija pēc totālas vai gandrīz totālas tireoīdektomijas tiek indicēta pacientiem ar diferencētu vairogdziedzera vēzi vairogdziedzera atlieku audu ablācijai un reģionālu vai attālu metastāžu ārstēšanai.Darba mērķi bija izvērtēt 131-J terapijas efektivitāti atkarībā no dažādiem faktoriem un izmeklēšanas metodēm.Retrospektīvs pētījums iekļāva 309 pacientus, kuri saņēma 131-J terapiju no 2016. līdz 2017. gadam, no kuriem 214 pacienti atbilda iekļaušanas kritērijiem. Arī no 309 pacientiem tika atlasīti 34 pacienti, kuriem tika veikta kakla ultrasonogrāfija (USG), vairogdziedzera scintigrāfija, pēc terapijas visa ķermeņa scintigrāfija un vienfotona emisijas datortomogrāfija ar datortomogrāfiju (SPECT/CT). Mūsu rezultāti parādīja, ka 131-J terapijas pirmais kurss nebija efektīvs 29 pacientiem (13.6%), no kuriem 22 pacienti (75.9%) saņēma atkārtotu 131-J terapiju. 131-J terapijas efektivitāte bija atkarīga no dzimuma (p<0.001), tomēr netika saistīta ar pacientu vecumu (p=0.484). Statistiski ticama saistība tika atrasta starp 131-J terapijas efektivitāti un diferencēta vairogdziedzera vēža histoloģiskajiem tipiem (p=0.021), stadijām (p<0.001), recidīva riskiem (p=0.029), 131-J aktivitāti (p<0.001), pirms terapijas tireoglobulīna (Tg) līmeni (p<0.001). Statistiski ticama atšķirība 131-J terapijas iznākumā netika konstatēta starp endogēnu vai eksogēnu tireoīdstimulējošā hormona (TSH) stimulāciju (p=0.158). Pirms ablācijas TSH līmenis neietekmēja vairogdziedzera atlieku audu 131-J ablācijas iznākumu, salīdzinot pacientus, kuriem ablācija bija efektīva un kuriem nebija efektīva (p=0.197). Pēc terapijas visa ķermeņa scintigrāfijas jutība, specifitāte, pozitīva prognostiskā vērība (PPV), negatīva prognostiskā vērība (NPV), precizitāte vairogdziedzera atlieku audu izmeklēšanā bija attiecīgi 88%, 98%, 97%, 93%, 94%, salīdzinot ar kakla USG un vairogdziedzera scintigrāfiju (attiecīgi 50% un 55%, 97% un 96%, 93% un 90%, 72% un 76%, 76% un 79%). Mūsu darbs parādīja 131-J terapijas efektivitāte ir atkarīga no dažādiem faktoriem, bet netiek saistīta ar vecuma un TSH stimulācijas veidiem. Pirms ablācijas TSH līmenis neietekmē 131-J ablācijas iznākumu. Pēc terapijas visa ķermeņa diagnostiskā precizitāte vairogdziedzera atlieku audu izmeklēšanā ir pielīdzināma ar SPECT/CT.