Grāmatas un rakstu krājumi (LU AB) / Books

Permanent URI for this collection

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/1458

Browse

Browsing Grāmatas un rakstu krājumi (LU AB) / Books by Subject "auditing of plough. Livonia"

Now showing 1 - 1 of 1
  • Thumbnail Image
    Item
    Vidzemes Lielais Zviedru Kadastrs kā saimniecības vēstures avots
    (Autors, 1942) Dunsdorfs, Edgars
    Kadastrs - sistematizēti kādu zemes vai ūdens nogabalu vai citu objektu dati; ar nodokļiem apliekamo zemju saraksts un novērtējums pilsētās un laukos. Zemes kadastru sāka ar zemes uzmērīšanu un vērtēšanu, vienlaikus veicot muižu redukciju, atsavinot lielāko daļu muižas zemju, kuras nodeva Zviedrijas valsts pārziņā. Tas bija labi izstrādāts kadastrs, un to izmantoja no 1691. līdz 1911. gadam, t. i., 220 gadus. Tas pasaulē ir samērā mazpazīstams, un tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā tam bija tikai lokāla nozīme. Muižu redukcija .17. gs. 2. pusē, pieaugot absolūtisma tendencēm Eiropā, Zviedrijas karalis Kārlis XI (Karl XI) centās nostiprināt varu visā valstī. Viens no pasākumiem bija muižu redukcija. 1681. gadā Lielā muižu redukcija sākās arī Vidzemē. Tās mērķis bija palielināt Zviedrijas ienākumus, atgūstot valsts īpašumā privātpersonu rokās nonākušās agrākās Livonijas ordeņa un bīskapu muižas. 1681. gadā sāktajā arklu revīzijā Vidzemē darbojās zviedru zemes mērnieku komanda, kas muižu un zemnieku zemes pirmo reizi novērtēja, uzmērīja un iezīmēja plānos un kartēs (https://vesture.eu/Muižu_redukcija_Vidzemē). Trīsdesmito gadu nogalē un četrdesmito gadu sākumā klajā nāca vairāki nozīmīgi Dunsdorfa darbi, kas bija balstīti uz zviedru varas īstenoto arklu revīziju un zemes kadastrācijas dokumentiem. Tie turpināja ar muižu grāmatām iesākto virzienu un atklāja līdz tam nepazītā izvērsumā 17. gs. saimniecību Vidzemē. Šie pētījumi piedāvā iespēju restaurēt laikā un telpā konkrēto saimniecības ainu – katrs atsevišķi par savu gadsimta posmu un visi kopā galvenajos vilcienos par tās evolūciju gadsimta gaitā. Šo darbu būtiska īpatnība ir tā, ka sastādītājs nebūt nepretendē uz visu saimniecības attīstības aspektu izpēti, par kuriem ziņas satur viņa publicētie un izmantotie avoti. Dunsdorfa uzmanības centrā ir lauksaimnieciskā ražošana un zemnieku maksātās nodevas, taču viņa eksponētais avotu materiāls satur ziņas par vēl citām saimnieciskās (un ne tikai) dzīves pusēm – dažādiem rūpaliem un nodarbes veidiem, tirdznieciskajām attiecībām zemnieku saimniecības un muižas starpā, preču importu no ārzemēm, apdzīvotības un zināmā mērā pat par dzīves veida attīstību. Dunsdorfs ieskicē dažādās savstarpēji saistītās blakus tēmas, norāda uz to analīzē svarīgiem jautājumiem un atstāj šīs tēmas nākamajiem pētniekiem. Avotu komentāros Dunsdorfs norāda arī uz datu atšķirībām par vienu tēmu dažādos laikos un maksimāli izsmeļoši cenšas skaidrot saimnieciskās darbības uzskaites veidus un principus. Šajā sakarībā īpašu uzmanību pelna daudzās viņa darbos atrodamās kartoshēmas, kuru vērtība ir ne tikai konkrēto datu lokalizācija, bet arī iespēja izdarīt salīdzinājumus laikā un telpā. Pateicoties šādai pieejai, Dunsdorfa darbi gan izgaismo 17. gs. saimniecisko situāciju tās attīstībā un plaši demonstrē agrīni moderno tendenču klātbūtni tajā, gan satur ierosinājumus turpmākiem pētījumiem, gan arī ietver plašu praktisko bāzi tādu veikšanai.