Православие в Балтии

Permanent URI for this collection

https://dspace-dev.lu.lv/handle/7/31604

Журнал носит научный, внеконфессиональный характер, преследует цель объективного изображения исторического существования Церкви на балтийской земле. Его не контролирует ни светская, ни духовная цензура, над ним не довлеют ни светские, ни церковные авторитеты. Основными критериями отбора материала для публикации является его научная объективость, беспристрастность автора в оценке исторических событий, опирающаяся на анализ широкого круга исторических источников. Журнал публикует не только научные статьи, но и сами источники, давая тем самым читателю возможность самостоятельно прийти к тому или иному выводу.

“Pravoslavie v Baltii” [The Orthodoxy in the Baltics] is a double-blind peer reviewed periodical with international editorial board. The aim of the journal is to reflect the history of the church in the Baltic region in an objective manner. The publication does not have denominational restrictions, and it is not controlled by spiritual or secular censorship. Since 2017 the journal publish the articles in Russian and English.

Browse

Browsing Православие в Балтии by Title

Now showing 1 - 9 of 9
  • Thumbnail Image
    Item
    Православие в Балтии № 1 (10)
    (LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2013) Гаврилин, Александр Валентинович
    Žurnāla "Православие в Балтии" [Pareizticība Baltijā] Nr.1 (Nr.10) struktūru veido trīs nodaļas: zinātniskie raksti, memuāri un dokumentu publikācijas. Zinātniskie raksti ir veltīti situācijai Latvijas Pareizticīgajā baznīcā starpkaru posmā, raksturojot dažādas jomas: reliģisko izglītību, garīdznieku kalpošanu, draudžu dzīvi. Žurnālā ir publicēts ievērojamā Latvijas arhitekta Vladimira Šervinska (1894-1975) memuāru turpinājums, kā arī Pudinavas pareizticīgo draudzes hronikas fragments (1876-1913).
  • Thumbnail Image
    Item
    Православие в Балтии № 4 (13)
    (LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2016) Гаврилин, Александр Валентинович
    Žurnāla "Православие в Балтии" [Pareizticība Baltijā] Nr.4 (13) struktūru veido trīs nodaļas: zinātniskie raksti, memuāri un dokumentu publikācijas. Pirmajā nodaļā ir publicētie raksti ir veltīti ievērojamo Rīgas arhitektu - Roberta A. Pflūga, Heinriha K. Šēla un Jāņa F. Baumaņa - pareizticīgo dievnamu projektiem; Pareizticīgo baznīcai Latvijas teritorijā Pirmā kara laikā; Pareizticīgo baznīcai Polijā starpkaru laikā, kā arī divu ievērojamu Baznīcas ganu - Monreālas un Kanādas arhibīskapa Silvestra (Haruna, dzim. Daugavpilī, Latvija) un bīskapa Ioana (Bulina, dzim.Vipsu, Igaunija) - biogrāfijām. Otrajā nodaļā ir publicēts ievērojamā Latvijas arhitekta Vladimira Šervinska (1894-1975) atmiņu turpinājums. Trešajā nodaļā ir publicēti divi arhīva dokumenti - atskaite par situāciju Rīgas eparhijā (1914.) un pārskats par pareizticīgo draudzēm Peipusa ezera piekrastē (1938-1939).
  • Thumbnail Image
    Item
    Православие в Балтии № 5 (14)
    (LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2016) Гаврилин, Александр Валентинович
    Žurnāla "Православие в Балтии" [Pareizticība Baltijā] Nr.5.(14) struktūru veido trīs nodaļas: zinātniskie raksti, memuāri un dokumentu publikācijas. Pirmajā nodaļā publicētie raksti ir veltīti grieķu katoļu draudžu likvidēšanai Polijas teritorijā 19.gs.otrajā pusē, pareizticīgo dievnamu arhitekta Vladimira Lunska (1862 - 1920) darbībai, reliģiskajām tēmām mākslinieka Jevgenija Kļimova radošajā biogrāfijā, Igaunijas pareizticīgo garīdznieka Aleksandra Kiseļova misijas darba pieredzei, igauņu pareizticīgo bīskapa Romāna (Tanga) dzīves ceļam, kā arī pareizticīgo garīdznieku likteņiem bijušajās Igaunijas teritorijās pēc Otrā pasaules kara. Otrajā nodaļā ir publicētas jurista Borisa Grunduļa (1889 - 1969) atmiņas par dievkalpojuma dziedāšanas praksi. Trešajā nodaļā ir publicēts pārskats par situāciju Rīgas eparhijā 1917. gadā un vēstule par Vormsi salas zviedru pāriešanu pareizticībā (1886).
  • Thumbnail Image
    Item
    Православие в Балтии № 6 (15)
    (LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2017) Гаврилин, Александр Валентинович
    Žurnāla "Православие в Балтии" [Pareizticība Baltijā] Nr.6 struktūru veido trīs nodaļas: zinātniskie raksti, memuāri un dokumentu publikācijas. Pirmajā nodaļā ir publicēti septiņi pētījumi, kuri ir veltīti Pareizticīgās Baznīcas vēsturei 20.gs. otrajā pusē, kā arī atsevišķo pareizticīgo garīdznieku biogrāfijām. Lasītājam ir iespēja iedziļināties Pareizticīgās Baznīcas Baltijas ekzarhāta darbībā Otrā pasaules kara laikā, padomju valdības politikā attiecībā uz pareizticīgo klosteriem Lietuvā (1944-1990), kā arī uzzināt vairāk par Latgales pareizticīgā garīdznieka Gordija Olševska (1897-1944) traģisko likteni, Rīgā dzimušā bīskapa Konstantīna (1907-1996) dzīves ceļu, Tallinas un Igaunijas bīskapa Isidora (1879-1949) garīgo kalpošanu, kā arī par Kārsavas Sv. Polockas Efrosinijas pareizticīgo baznīcas pārzini, arhimantrītu Viktoru (Mamontovu, 1938-2016). Otrajā nodaļā ir publicēti Limbažu pareizticīgo baznīcas draudzes vecākās Annas Garklāvas atmiņas. Trešajā nodaļā ir publicēti dokumenti, kas attiecas uz Tallinas bīskapa Platona biogrāfiju, kā arī metropolīta Eleutērija (Bogojavlenska) vēstule (1932).
  • Thumbnail Image
    Item
    Православие в Балтии № 7 (16)
    (LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018) Гаврилин, Александр Валентинович
    Žurnāla “Pareizticība Baltijā” 7. numura struktūru veido trīs nodaļas: zinātniskie raksti, atmiņas un arhīvu dokumentu publikācijas. Šajā laidienā ir publicēti raksti gan krievu, gan angļu valodā. Zinātnisko rakstu tematika aptver plašu laika posmu: no 18. līdz 20. gs. beigām. Politisko un konfesionālo interešu krustceles tiek aplūkotas Žečpospolitas un Krievijas impērijas attiecību kontekstā laikaposmā pirms pirmās Polijas dalīšanas (Dr. hist. Antonijs Mironovičs / Antoni Mironowicz, Polija), uzmanības lokā ir konfesionāli jauktu laulību slēgšanas prakse Baltijas guberņās 19. gs. 2. pusē – 20.gs. sākumā (PhD Pols Verts / Paul Werth, ASV), šis laika posms ir vēsturiskais fons arī pārskatam par igauņu pareizticīgo draudžu darbību Sanktpēterburgas eparhijā (Dr. hist. Mihails Škarovskis / Mikhail Shkarovsky, Krievija). Divi raksti ir veltīti Pareizticīgo baznīcas situācijai Latvijā un Igaunijā 1920. gados (Dr. hist. Aleksandrs Gavriļins, Latvija) un 1930. gados (Dr. hist. Sebastians Rimeštads / Sebastian Rimestad, Vācija), biogrāfisks apcerējums par Narvas un Izborskas bīskapu Jevseviju (Grozdovu) sniedz ieskatu Igaunijas pareizticīgo dzīves reālijās (Sergejs Mjanņiks / Sergey Mannik, Igaunija). 20.gs. 2.pusē iznīcinātās pareizticīgo baznīcas, kuru pēdas vizuāli vairs nav manāmas, ir iegansts ieskatam kādas Rīgas pareizticīgo draudzes vēsturē (Mg.hist. Andrejs Gusačenko, Latvija). Žurnālā tiek publicētas Annas Garklāvas atmiņas par Limbažu pareizticīgo draudzes dzīvi pēckara posmā, kas ir iepriekšējā laidienā publicēto atmiņu par viņas tēvoci, bīskapu Jāni (Garklāvu) turpinājums (sagatavoja Andrejs Gusačenko, Latvija). Zinātniskajā apritē pirmo reizi tiek ieviesti unikālie dokumenti – Cēsu pareizticīgo baznīcas garīdznieka Jāņa Brieža sastādītās hronikas (1917-1941) fragments, kā arī arhibīskapa Filareta (Ļebedeva) 1953. gadā uzrakstītā atskaite par situāciju Lietuvas un Viļņas eparhijā.
  • Thumbnail Image
    Item
    Православие в Балтии № 8 (17)
    (LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018) Гаврилин, Александр Валентинович
    Žurnāla “Pareizticība Baltijā” 8. numura struktūru veido trīs nodaļas: zinātniskie raksti, atmiņas un arhīvu dokumentu publikācijas. Publicētie pētījumi sniedz lasītājam iespēju gūt priekšstatu par Supraslas pareizticīgo klosteri Polijā 15.gs. beigās – 16.gs. pirmajā pusē (Dr. hist. Antonijs Mironovičs / Antoni Mironowicz, Polija) un ieskatīties pareizticīgo dievnamu arhitektūras tendencēs 1840. – 1860. gados (Dr. theol. Aleksandrs Bertašs / Alexander Bertash, Vācija). Rakstu lielākā daļa ir veltīta pareizticīgo baznīcas gaitām 20. gadsimtā un atklāj notikumus Valaamas klosterī kara laikā starp PSRS un Somiju (Dr. hist. Mihails Škarovskis / Mikhail Shkarovsky, Krievija), iezīmē nacionālsociālistiskās propagandas skatījumu uz reliģijas un baznīcas lomu Latvijā latviešu avīzes “Tēvija” (1941 – 1945) interpretācijā (Dr. hist. Aleksandrs Gavriļins, Latvija), iepazīstina ar Lietuvas pareizticīgo protohiereja Aleksandra Černaja (1899 – 1985) misionāru darbību Hesenē-Nasavā (1933 – 1945) (Dr. hist. Anatolijs Kinslers / Anatoly Kinsler, Vācija) un ar Tallinas un visas Igaunijas metropolīta Aleksandra (Paula) (1872 – 1953) biogrāfiju (Sergejs Mjanņiks / Sergey Männik, Igaunija), kā arī sniedz pārskatu par represijām pret pareizticīgo garīdzniecību Lietuvā Staļina valdīšanas laikā (Dr. hist. Regina Laukaitīte / Regina Laukaityte, Lietuva). Žurnālā ir publicētas protohiereja Vladimira Blāzmas (Blūma) (1910 – 1977) atmiņas, kuras žurnālam laipni piedāvāja garīdznieka meita, Svetlana (sagatavoja Andrejs Gusačenko, Latvija). Žurnālā ar zinātniskiem komentāriem pirmo reizi ir publicēti unikāli arhīva dokumenti: fonda “Latvijas eparhija 1945. gadā” dokumentu kolekcija no Sanktpēterburgas eparhijas arhīva (sagatavoja Konstantīns Oboznijs / Konstantin Obozny, Krievija) un Pirmā Baltijas pareizticīgo baznīcu bīskapu koncila (1937) protokola teksts (sagatavoja Dr. phil. Tatjana Šora / Tatjana Shor, Igaunija).
  • Thumbnail Image
    Item
    Православие в Балтии, N 2 (11)
    (LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2014) Гаврилин, Александр Валентинович
    2 номер журнала «Православие в Балтии» состоит из трех разделов: 1. Научные статьи; 2. Мемуары; 3. Публикация документов.
  • Thumbnail Image
    Item
    Православие в Балтии, N 3 (12)
    (LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2015) Гаврилин, Александр Валентинович
  • Thumbnail Image
    Item
    Православие в Балтии, № 9 (18)
    (Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 2020) Gavriļins, Aleksandrs
    Žurnāla “Pareizticība Baltijā” 9. numura struktūru veido četras nodaļas: zinātniskie raksti, atmiņas, arhīvu dokumentu publikācija un In memoriam – žurnāla dibinātāja un galvenā redaktora piemiņai veltītās esejas. Žurnālu atklāj analītisks raksts par Baznīcas ūnijām un to sekām Polijā un Lietuvā plašā retrospektīvā – no 13. līdz 20.gs. (Dr. hist. Antonijs Mironovičs / Antoni Mironowicz, Polija), turpinājumā lasītājiem piedāvāts gūt ieskatu pareizticīgo dievnamu celtniecības vēsturē Rīgas eparhijā bīskapa Filareta (Filaretova) laikā (1878–1882) (Dr. theol., Dr. art. Aleksandrs Bertašs / Alexander Bertash, Vācija, Krievija). Numura vadmotīvs ir pareizticīgo garīdznieku dzīves un darbības apraksti: metropolīta Agafangela (Preobraženska, 1854–1928) darbība Rīgā (Dr. hist. Aleksandrs Gavriļins, Latvija); priestera Pāvela Kulbuša ievēlēšana par Rēveles (Tallinas) bīskapu Platonu un Rēveles vikariāta dibināšana (PhD Irina Perta / Irina Pärt, Igaunija); priestera Kirila Zaica (1869–1948) misionārā un reliģiski izglītojošā darbība Latvijā (1898–1933) (Nataļja Sobina, Konstantīns Oboznijs / Natalia Sobina, Konstantin Obozny, Krievija); Smoļenskas un Tveras eparhiju priestera Jevgeņija Lizlova (1901–1982) dzīves posms Daugavpilī (1943–1944) (Dr. hist. Aleksandrs Korņilovs / Alexander Kornilov, Krievija); Orlas eparhijas garīdznieka Aleksandra Daņiluškina (1895–1988) garīgās kalpošanas ceļš Lietuvā (Dr. hist. Ivans Petrovs / Ivan Petrov, Krievija); Tallinas un visas Igaunijas metropolīta Kornīlija (Jakoba) biogrāfija (Sergejs Mjanņiks / Sergey Mannik, Igaunija). Viens no rakstiem ir veltīts citticīgo kanonizācijas problēmai Pareizticīgajā Baznīcā ārpus Krievijas (Andrejs Kostrjukovs / Andrey Kostrykov, Krievija); uzmanība ir pievērsta arī krievu pareizticīgo draudzēm Somijā starpkaru posmā (Dr. hist. Mihails Škarovskis / Mikhail Shkarovsky, Krievija), kā arī Rīgas pareizticīgo garīgā semināra igauņu absolventu arhīvam (Dr. phil. Tatjana Šora / Tatjana Shor, Igaunija). Memuāru sadaļā T. Šoras tulkojumā no igauņu valodas ir publicētas anonīmās atmiņas par Rīgas pareizticīgo semināru (1873–1883). Ar zinātnisko komentāru pirmo reizi tiek publicēts dokumentu klāsts no Krievijas Valsts vēsturiskā arhīva (РГИА) par Rēveles (Tallinas) vikariāta dibināšanu un sarakste par bīskapa Platona (Kuļbuša) personu (1917–1918) (sagatavoja un komentēja Irina Perta un Ludmila Dubjeva, Igaunija).