Starptautisko konferenču krājumi (LVI)
Permanent URI for this collection
Browse
Recent Submissions
- ItemStarptautiska zinātniska konference "Indivīds, sabiedrība un vara Baltijas reģiona vēstures lūzuma punktos": Konferences referātu tēzes, 2021. gada 14. un 15. oktobrī(Latvijas Universitāte, 2021-10) Beķere, KristīneKrājums apvieno konferencē “Indivīds, sabiedrība un vara Baltijas reģiona vēstures lūzuma punktos” nolasīto referātu tēzes. Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas vēsturnieku, sociologu, teologu un juristu ziņojumos piedāvāts paraudzīties uz plašu parādību loku, kas bijušas novērojamas un ietekmējušas vēstures lūzuma punktus: sociālās kontroles mehānismu darbību, to daudzveidību un ietekmi uz indivīdu, sabiedrību un valsts politiku; etnisko grupu lomu, vietu Latvijā; Eiropas sava laika politisko centru un Latvijas teritorijas kontaktiem, to rezultātā radušos kultūras, prasmju un reliģisko strāvojumu mijiedarbību. Konference tiek organizēta un šīs tēzes sagatavotas VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”, projekta Nr. VPP-IZM-2018/1-0018 “Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturisku lūzumu posmos” ietvaros.
- ItemStarptautiskajā konference “Cilvēks un karš. Atzīmējot simtgadi kopš Neatkarības kara beigām Latvijā”: Konferences referātu tēzes(Latvijas Universitāte, 2020-09-17) Latvijas Universitāte, Latvijas vēstures institūtsStarptautiskajā konferencē “Cilvēks un karš. Atzīmējot simtgadi kopš Neatkarības kara beigām Latvijā” (2020. gada 17.-18. septembrī, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4) paredzēts analizēt, kādas sekas uz sabiedrību Latvijas teritorijā un Latvijai apkārtējās teritorijās atstāja 1914.–1921. gadā notikušās karadarbības izraisītie procesi un norises. Analīzei tiks izvēlēti sabiedrības stāvokļa radītāji, kuri visuzskatāmāk ļauj konstatēt kara procesu un norišu iespaidu uz pārmaiņām tajā. Ar jēdzienu “sabiedrība” tiek saprasts gan militāro, gan civilo iedzīvotāju kopums Latvijas teritorijā, jo pirms tam pastāvējušais tradicionālais nodalījums Pirmā pasaules kara laikā kļuva aizvien vairāk izplūdis. Konferences mērķis ir, atspoguļojot dažādos veidus, kā indivīdi un dažādas sabiedrības grupas piedzīvoja karu, sasniegt pilnīgāku izpratni par kara totālo un visaptverošo raksturu. International conference “Individual and War. 100 years since the War of Independence in Latvia” aims to analyse the consequences that the processes and developments caused by warfare had on society in the territory of Latvia and neighbouring countries from 1914 to 1921, by focusing on social indicators that most clearly reveal the impact and influence of war-related processes on changes in society. The concept of “society” is here understood as both the military and civilian population in its entirety, because previously existent traditional borders between the both became increasingly blurred during the First World War. The conference aims to achieve fuller understanding about the total and all-encompassing character of the war by disclosing the variety and different ways how individuals as well as different groups of society experienced the War. This experience was far from monolithic.
- ItemAnthropology of Political, Social and Cultural Memory: Practices in Central and Eastern Europe: Program & Abstracts : International Scientific Conference 13/03/2020-14/03/2020(Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, 2020) University of Latvia. Institute of Philosophy and Sociology; Vytautas Magnus University. Social and Political Critique Centre & Philosophy department.; University of Latvia. Institute of Latvian History; University of Zielona Góra. Institute of Political Science and Public Administration; Volkov, Vladislav; Zemītis, Guntis; Pazuhina, Nadežda
- ItemLatvijas vēsturnieku otrais kongress (IV pasaules latviešu zinātnieku kongress, Rīga, 2018. gada 18 un 19. jūnijs): tēzes(LU Latvijas Vēstures institūts, 2018)II Latvijas vēsturnieku kongress notika 2018. gada 18. un 19. jūnijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa ietvaros. Vēsturnieku kongresa tēžu krājumā ietverti kongresā nolasīto referātu kopsavilkumi. II Vēsturnieku kongress pretstatā ierastajai norises formai (paralēlas sekcijas, kurās zinātnieki iepazīstina ar saviem jaunākajiem sasniegumiem) bija iecerēts kā diskusija par Latvijas vēsturei aktuālām problēmām, piedaloties gan tiem, kas vāc un uzglabā vēstures liecības, gan tiem, kuru primārais uzdevums ir tās pētīt, gan arī tiem, kuri tās izmanto, izglītojot jauno paaudzi un sabiedrību. Kongresā noritēja diskusijas par vēsturnieku kongresu lomu un nepieciešamību; par vēstures zinātnes komunikāciju – vēsturnieku radītā zinātnes produkta virzību no zinātnieka pie zinātnieka un no zinātnieka pie sabiedrības, tai skaitā kā vēsturnieku atziņas nonāk līdz skolniekam; par vēstures mijiedarbību ar antropoloģiju, socioloģiju, literatūrzinātni u.c., un kā šo jomu sasniegumi pēdējo piecu gadu laikā ir veicinājuši pagātnes izpratni; par vēsturnieku darba metodēm un metodoloģiju; par zinātnes un varas attiecībām.
- ItemSociālpolitiskās norises Latvijas kultūrtelpā. VPP Letonika Projekta Nr. 2 Letonikas VII kongresa dalībnieku referātu tēzes(2017) LU Latvijas vēstures institūts; Boldāne-Zeļenkova, IlzeKrājumā apkopotas Letonikas VII kongresa ietvaros Projekta Nr. 2 “Latvijas vēsture: kultūrvēsturiskā vide un sociālpolitiskās norises Baltijas jūras reģiona kontekstā” 2017. gada 30. un 31. oktobrī rīkotajā sekcijā “Sociālpolitiskās norises Latvijas kultūrtelpā” nolasīto referātu tēzes. Sekcija sastāvēja no četrām sēdēm, atbilstoši tām ir veidota tēžu krājuma struktūra. Vēsturnieku rīkotajā kongresa sekcijā no vairākiem aspektiem tika vērtētas sociālpolitiskās norises (sabiedrības ikdienas dzīve un to ietekmējošie apstākļi miera un kara apstākļos, padomju okupācijas režīma ietekme uz sabiedrības izvēles brīvību) Latvijā, kā arī analizēti to izpētes avoti (vaku grāmatas, sūdzības, krimināllietas u.c. LVVA materiāli). Sēdes “Starpetniskās attiecības: teorētiskie aspekti” ietvaros aktualizēta etniskuma tēma un tās pozicionējums mūsdienu bioarheologu, arheologu un etnologu darbos. Kongresā nozīmīga vieta atvēlēta kultūrvēsturiskā mantojuma un vides starpdisciplinārai izpētei, kurā uzskatāmi parādīts, kā, risinot jautājumus par sabiedrības materiālās kultūras aspektiem, sadarbojas humanitāro un eksakto zinātņu pārstāvji, kā arī sniegtas jaunas zināšanas par arheoloģiskiem un etnogrāfiskiem artefaktiem, sabiedrības ieražām un prasmēm no neolīta līdz pat 20. gs. sākumam. Par tēžu saturu atbild autori.