Publicēti raksti (FSI) / Published Articles
Permanent URI for this collection
Browse
Recent Submissions
- ItemThe Thinking of the Thoughtlessness of Evil: Hannah Arendt’s Account on Thinking as Conditioning Against Evil-Doing(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2021) Šimfa, ElvīraHannah Arendt describes thinking as an undetermined process, i.e., as a process that is not conditioned by any event in the world since it does not follow from any specific event in the world and it is not aimed at any such event. The essential feature of thinking is that it is excluded from the world. And in relation to this property of thinking Arendt asks: “Could the activity of thinking as such [..] regardless of results and specific content, [..] be among the conditions that make men abstain from evil-doing or even actually ‘condition’ them against it?” (Arendt 1978, 5). Considering the importance of Immanuel Kant’s account on the mechanism of moral action for Arendt’s analysis of Eichmann’s type of evil, in this article the author argues that it is not the lack of thinking “regardless of results and specific content”, therefore, not thinking as such, that can serve as a condition against evil-doing, but rather the ability to form a positive principle upon which to act, therefore it is the determinate rather than indeterminate thinking that can prevent evil-doing.
- ItemThe 4th international oral history conference «Generation, Migration and Memory: Narrative and its Transformations»: Conference programm and abstracts(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2020-11) Latvijas Universitāte, Filozofijas un socioloģijas institūts; Šūpulis, Edmunds; Zirnīte, MāraThe 4th international oral history conference «Generation, Migration and Memory: Narrative and its Transformations», November 12-13, 2020. University of Latvia, Institute of Philosophy and Sociology. Conference programm and abstracts.
- ItemKritiskā domāšana laikmeta kontekstā(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018) Kūle, MaijaKritiskās domāšanas pamats ir domāšana, par kuru prāta (mind) filosofijā un epistemoloģijā ir daudz un dažādu viedokļu. Lai sekmētu kritisko domāšanu, ir jāseko labā/ļaunā, skaistā/neglītā, patiesā/melīgā, zināšanu/neziņas un citu ētisku un estētisku norišu situācijai sabiedrībā, jāanalizē un jāveicina pozitīvi ievirzītas prakses, nenoliedzot to, ka pozitīvās tendences ir iespējams atšķirt no negatīvajām (cinisms, nihilisms, relatīvisms, skepticisms, šovinisms u.c.), kas pavada ideoloģiski un negatīvi emocionāli ievirzītu kriticismu.
- ItemNostādnes un pasākumi kritiskās domāšanas, medijpratības un spriestspējas jomā(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018) Kūle, MaijaPēdējos gados Eiropas Savienībā, arī Latvijā, arvien aktuālāka kļūst nepatiesas informācijas un viltus ziņu straujā izplatība, kuras rezultātā notiek cilvēku dezinformācija, manipulēšana ar prātiem un noskaņojumiem. Viens no šīs problēmas cēloņiem ir vērtību relatīvisms un nenoteiktība, kritiskās domāšanas mazspēja, kā arī pārlieku nepārdomāta paļaušanās uz kritiskās domāšanas stimulēšanu kā panaceju sabiedrības neizpratnes un maldināšanas novēršanai.Pētījuma mērķis ir veikt izpēti par kritiskās domāšanas veicināšanas efektivitāti Latvijā izglītības, mediju un informācijpratības aspektos, kā arī izstrādāt ieteikumus Latvijas politikas veidotājiem.
- ItemKanta kriticisms un “kritiskā domāšana”(LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018) Kūlis, RihardsMūsdienu Rietumu pasaule ir tendēta uz individuālo, pat marginālo kā pamatvērtību, kas sociālajā plānā, labākajā gadījumā, rezultējas pārliecību un vērtību policentrismā. Individuālo viedokļu un redzējumu kaleidoskopā īstenojas specifisks vēsturiskais a priori, kas galu galā iezīmē arī kultūras relatīvu noturīgumu un savdabību (ja vien sabiedrības atomizācija nedraud ar konkrētās kultūras iznīcību) un nosaka jebkuras domāšanas (ne tikai kritiskās domāšanas) īpatnības. Tieši tāpēc kultūrformu izpētei vajadzētu kļūt ne tikai par fenomenoloģijas un kultūrfilosofijas izpētes objektu, bet arī par kritiskās domāšanas nepieciešamu elementu — īpaši tad, ja tā pretendē uz adekvātāku sociālajā praksē pamatotu redzējumu.