Bibliogrāfiskie rādītāji (LU AB) / Bibliographical indexes
Permanent URI for this collection
Browse
Recent Submissions
Now showing 1 - 5 of 36
- ItemProfesors Dr. habil. philol. Jānis Valdmanis : biobibliogrāfija(Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 2008) Štāle, GunitaLatvijas Universitātes profesora (1997) Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa (1997) Dr. habil. philol. (1996), Latviešu valodas institūta direktora (1992-2004), ilggadējā Valsts valodas aģentūras direktora, Atzinības krusta komandiera (2022) Jāņa Valdmaņa biobibliogrāfijā apkopoti viņa publicēto zinātnisko, populārzinātnisko, rediģēto, sastādīto un recenzēto darbu, viņa vadībā izstrādāto disertāciju, kā arī interviju bibliogrāfiskie apraksti; norādīta arī literatūra par viņa dzīvi, zinātnisko un pedagoģisko darbību. Bibliogrāfija veidota, respektējot autora izvēli gan materiāla atlasē, gan dalījumā tematiskās nodaļās, hronoloģiski aptverot laika posmu no 1971. gada līdz 2008. g. vidum.
- ItemAspazija(LU Akadēmiskais apgāds, 2022) Ivbule, DagnijaKopoto rakstu 3. sējums veltīts Aspazijas tulkojumiem un rakstiem par cittautu literatūru un kultūru. Tā kā šis ir vienīgais sējums, kas veltīts Aspazijas tulkojumiem, bibliogrāfijā iekļauti Aspazijas un Aspazijas līdzautorībā ar Raini veiktie tulkojumi – no 19. gs. beigām līdz pat 21. gs. sākumam. Tajā ietverti Roberta Hamerlinga romāna “Aspasia” tulkojums un recepcija, prozas un dramatiskie darbi Aspazijas tulkojumā, dramatiskie darbi, dzeja, kuru pirmpublicējumos kā tulkotāja norādīta Aspazija, Aspazija un Rainis, bet vēlākos izdevumos Rainis, Raiņa un Aspazijas līdzautorībā tulkoti darbi, periodikā, krājumos publicētie dzejoļi un īsproza Aspazijas tulkojumā, Aspazijas tulkojumi no latviešu vācu valodā, par Aspaziju un Raini kā tulkotājiem, kā arī jautājums par atsevišķiem darbiem – vai tulkojusi Aspazija? Vislielāko popularitāti no Aspazijas tulkojumiem latviešu valodā ieguvis vācu karikatūrista, mākslinieka, dzejnieka Vilhelma Buša satīriski ilustrētais stāsts “Makss un Morics” – tas uzvests teātros, veidoti radiouzvedumi, ieraksti Latvijas Televīzijā, kā arī skaņuplatēs un kompaktdiskos, nošu izdevumos. Jelgavas teātrī uzvests 1929. gadā, Ziemeļlatvijas teātrī 1930. gadā. Vairāk nekā sešdesmit gadus izrāde dzīvojas dažādos iestudējumos uz Latvijas Leļļu teātru skatuves. Pirmizrāde notika 1957. gada 29. decembrī. Maksa un Morica nedarbus pēc vācu rakstnieka V. Buša tāda paša nosaukuma stāsta motīviem vēstīja arī Latvijas Nacionālais teātris; pirmizrāde notika 2009. gada 16. oktobrī. Sidnejas Latviešu teātra 2012. gada repertuārs sākās ar vācu autora V. Buša (atdzejojusi Aspazija) pazīstamo nerātnību stāstu “Makss un Morics”. Bibliogrāfiju noslēdz rakstos lietotais pseidonīmu saraksts.
- ItemArheologs profesors Dr.habil.hist. Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Andris Caune(Zinātne, 2022) Kocere, Venta; Ivbule, Dagnija; Caune, Cilda; Tilko, Silvija; Ose, IevaArheologa un vēsturnieka, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa, profesora Andra Caunes darbības lauks ir plašs, bet vispirms viņš ir senās Rīgas pētnieks – laikā no 1970. līdz 1994. gadam viņš vadīja Rīgas arheoloģiskās izpētes grupu. Viņa vadībā notika izrakumi 40 arheoloģiskajos objektos, tā rezultātā tika restaurēts viduslaiku Rīgas plānojums, noskaidroti 13.–14. gadsimta apbūves tipi, iegūtas jaunas atziņas par pilsētas nocietinājumiem, kā arī viduslaiku iedzīvotāju dzīvesveidu. Andris Caune Rīgas arheoloģijai veltījis daudzus rakstus, kas publicēti izdevumos Latvijā, Vācijā, Polijā, Krievijā u.c. Biobibliogrāfiju ievada Andra Caunes atskats par noieto dzīves ceļu un paveikto darbu, kā arī Andra Caunes darba vērtējums, kuru publicējuši kolēģi un laikabiedri – vēsturnieki Indriķis Šterns, Ēvalds Mugurēvičs un Mikols Mihelberts. Šo daļu papildina fotoattēli no autora dzīves, darba gaitām, zinātniskās un sabiedriskās darbības, kā arī uzņēmumi, kuros jubilārs ir kopā ar ģimenes locekļiem, kolēģiem un ievērojamiem cilvēkiem. Šī izdevuma otrajā daļā apkopoti A. Caunes publicēto zinātnisko, populārzinātnisko, rediģēto un sastādīto darbu, vadīto vai recenzēto promocijas darbu un interviju bibliogrāfiskie apraksti (monogrāfijas, publikācijas presē un dažādos krājumos), kā arī autora komentāri vai viedoklis citu autoru publikācijās. Uzrādīta literatūra par A. Caunes dzīvi, zinātnisko un sabiedrisko darbību. Biobibliogrāfija ir turpinājums un papildinājums 2002. gadā Andrim Caunem 65 gadu dzīves jubilejā veltītajā izdevumā “Civitas et castrum ad Mare Balticum : Baltijas arheoloģijas un vēstures problēmas dzelzs laikmetā un viduslaikos” un 2012. gadā LZA akadēmiķim profesoram Dr. habil. hist. Andrim Caunem 75 gadu jubilejā veltītajā izdevumā “Senā Rīga : pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē” publicētajām bibliogrāfijām par laika posmu no 1959. gada līdz 2011. gadam. Tagadējā biobibliogrāfija ietver informāciju līdz 2022. gada maijam.. Publicētos darbus papildina saraksts ar nepublicētajiem arheoloģisko izrakumu pārskatiem, kas glabājas LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuvē.
- ItemLatvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ilgonis Bērsons(LU Akadēmiskais apgāds, 2022) Ivbule, Dagnija; Bērsons, IlgonisGrāmatas pirmajā daļā ir ZA viceprezidenta akadēmiķa Ojāra Spārīša un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja Arno Jundzes esejas, dzejnieku Andra Vējāna, Ulža Ausekļa, Arnolda Auziņa un Maijas Laukmanes veltījumi Ilgonim Bērsonam. Bibliogrāfija veidota pēc autora dotās informācijas un sastādītājas apzinātajām publikācijām. Izdevums ir turpinājums un papildinājums 2006. gadā Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā sagatavotajai I. Bērsona bibliogrāfijai par laika posmu no 1949. gada līdz 2006. gada rudenim. Biobibliogrāfija II ietver informāciju līdz 2022. gada martam, papildinājumi ir par laika posmu no 1950. līdz 2006. gadam
- ItemLatvijas Zinātņu akadēmijas goda doktore Dr.philol. Sarma Kļaviņa : biobibliogrāfija(Zinātne, 2022) Ivbule, Dagnija; Tretjakova, Dita; Visocka, RenāteLatvijas Zinātņu akadēmijas goda doktores, filoloģijas zinātņu doktores (Dr. philol.), Latvijas Universitātes docētājas (1967-2009) Sarmas Kļaviņas biobibliogrāfijā apkopoti viņas publicēto zinātnisko, populārzinātnisko darbu, rediģēto, recenzēto, sastādīto un konsultēto darbu, konferenču tēžu, tulkojuma bibliogrāfiskie apraksti. Uzrādīta arī literatūra par viņas dzīvi, zinātnisko un sabiedrisko darbību, intervijas, sarunas ar S. Kļaviņu no 1962. gada līdz 2021. gada maijam. Tā ir turpinājums un papildinājums 2008. gadā Latvijas Universitātes Bibliotēkā sagatavotajai S. Kļaviņas bibliogrāfijai par laika posmu no 1965. līdz 2008. gadam (Kļaviņa S. Latviešu valodas pētnieki :no klaušu laikiem līdz savai valstij : darbu izlase / Latvijas Universitāte. Latviešu valodas institūts. Rīga : RaKa, 2008, 248.–288. lpp. Bibliogr. sast.: D. Tretjakova, R. Visocka ; red. D. Paukšēna (http://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/259)). Biobibliogrāfija ir veltījums pasniedzējai, vispārīgās valodniecības, valodniecības vēstures, ievada valodniecībā, latviešu morfoloģijas, kvantitatīvās lingvistikas u.c. kursu docētājai Dr.philol. Sarmai Kļaviņai skaistajā jubilejā.