Bakalaura un maģistra darbu pielikumi (SZF)
Permanent URI for this collection
Browse
Recent Submissions
- ItemSaeimas atbildīgās komisijas un NEPLP locekļu naratīvs par sabiedrisko mediju lomu mediju politikā (2014.-2018. gads)(Latvijas universitāte, 2018-05-28) Kolāte, SarmīteMaģistra darba “Saeimas atbildīgās komisijas un NEPLP locekļu naratīvs par sabiedrisko mediju lomu mediju politikā (2014. – 2018. gads)” mērķis ir izpētīt, kādi ir lēmumu pieņēmēju stratēģiskie naratīvi par sabiedrisko mediju lomu Latvijā. Pētījums sastāv no 4 daļām. Darba pirmajā daļā tiek apkopotas teorētiķu atziņas par sabiedrisko mediju lomu tīkla sabiedrībā, aprakstīti mediju plurālisma teorētiskie aspekti un naratīva teorija.Darba otrajā daļā tiek aprakstītas pētījumā izmantotā metodoloģiskā pieeja – naratīva analīze un datu iegūšanas metode – naratīva intervija. Darba trešajā daļā tiek izklāstīti pētījuma rezultāti. Pētījuma ceturtajā daļā tiek veikts rezultātu apkopojums un izvērsta diskusija par strīdus punktiem. Pētījuma noslēdzošajā daļā tiek apkopoti secinājumi. Atsevišķā kolekcijā ir ievietoti audio pielikumi.
- ItemSava potenciāla izmantošanas stratēģijas veiksmīgu sieviešu naratīvos(Latvijas Universitāte, 2018-05-25) Olšteine, GuntaBiogrāfiski naratīvi interpretējošas viena jautājuma metodes intervijas, kurās sievietes stāsta par savu pieredzi "būt sievietei un kā sievietei realizēt savu potenciālu"
- ItemAtmiņas konstruēšana Latvijas televīzijas oriģinālsaturā (2016./2017. gada sezona): diskursīvo stratēģiju un diskursu tēmu analīze(Latvijas Universitāte, 2018-05-28) Priedīte, Krista LuizeMaģistra darba “Atmiņas konstruēšana Latvijas Televīzijas oriģinālsaturā (2016./2017. gada sezona): diskursīvo stratēģiju un diskursu tēmu analīze” mērķis ir atklāt, kā LTV oriģinālsaturā tiek veidoti vēstījumi par Latvijas pagātni, un tādējādi konstruēti arī atmiņu potenciāli ietekmējoši diskursi. Darba teorētisko pamatojumu veido trīs nodaļas. Pirmajā izklāstīti realitātes sociālās konstruēšanas un mediju konstruētās realitātes aspekti, sevišķu uzmanību pievēršot komunikatīvajam konstruktīvismam. Otrajā aptverti dažādie atmiņas jēdziena skaidrojumi, kā arī izklāstītas kultūras un komunikatīvās atmiņas atšķirības. Savukārt trešajā aplūkotas teorētiskās atziņas par televīziju kā populārās kultūras mediju un atmiņas un populārās kultūras mijiedarbību. Lai veiktu pētījumu, izmantota kvantitatīvā kontentanalīze un diskursa vēsturiskā pieeja, savukārt, lai iegūtu kontekstuālu informāciju, kā papildu datu vākšanas metode izvēlēta daļēji strukturētā intervija. Pētījuma rezultāti rāda, ka atmiņu potenciāli ietekmējošie diskursi Latvijas Televīzijas oriģinālsaturā par pagātni konstruēti sadzīves, tradīciju, izklaides, vides, politikas, mediju un personību makrotematu ietvaros. Diskursi konstruēti nostaļģiski, pagātni iztēlojot kā labāku par šodienu. Apstiprinot atmiņas jautājumu aktualitāti arī ārpus akadēmiskā lauka, oriģinālraidījumu saturā veikta atmiņas kultūras jautājumu problematizācija. LTV savā oriģinālsaturā konstruētos vēstījumus par pagātni un to potenciālo ietekmi uz atmiņu vērtē pozitīvi, tie atbilst medija vērtībām.