Latvijas Universitātes medicīnas studentu izdegšanas sindroms un tā saistība ar pašnāvību, salīdzinājums pirms/COVID-19 pandēmijas - interneta aptaujas rezultāti
| dc.contributor.advisor | Užāns, Andis | |
| dc.contributor.author | Rashid, Sipal | |
| dc.contributor.other | Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte | |
| dc.date.accessioned | 2022-12-30T02:01:18Z | |
| dc.date.available | 2022-12-30T02:01:18Z | |
| dc.date.issued | 2022 | |
| dc.description.abstract | Nosaukuns: Latvijas Universitātes medicīnas studentu izdegšanas sindroms un tā saistība ar pašnāvību, salīdzinājums pirms/COVID-19 pandēmijas – interneta aptaujas rezultāti. Authore: Sipal Rashid Darba vadītāja: Andis Uzans Priekšvēsture: Izdegšana ir atzīta par kaitīgu ilgstoša fiziska, garīga un emocionāla izsīkuma stāvokli, ko izraisa ilgstoša iesaistīšanās garīgi prasīgās situācijās. Taču, tāpat kā ar daudziem psiholoģiskiem stāvokļiem, izraisošās situācijas dažādiem cilvēkiem atšķiras. Lai gan precīzs ārējā stresa slieksnis, kas izraisa izdegšanas sindromu, katram pacientam atšķiras, jo to ietekmē gan ārējie, gan iekšējie aizsargfaktori, ir pierādīts, ka stāvoklis ir saistīts ar domām par pašnāvību un pat upuru pašnāvībām. Tā kā COVID-19 pandēmija bieži tiek uzskatīta par stresu, garīgi nogurdinošu faktoru, var pieņemt, ka pandēmija palielina cilvēku vispārējo garīgo labklājību un tādējādi palielina izdegšanas sindroma gadījumus (un ar to saistītos psiholoģiskos parametrus) noteiktā populācijā. Mērķi: Tiešsaistes aptauja tika veikta, lai pētītu COVID-19 pandēmijas ietekmi uz izdegšanas sindroma izplatību Latvijas Universitātes medicīnas studentu vidū. Tas tika darīts, lai apkopotu datus, lai izprastu izdegšanas sindroma attīstības riska faktorus un tādējādi sniegtu datus, lai atbalstītu valsts un reģionālo preventīvo un atbalsta programmu īstenošanu līdzīgi garīgi nogurdinošās krīzēs. Lai to izdarītu, Chi2 tests tika izmantots izdegšanas (izdegšanas reitinga skala) un pašnāvības (PHQ-9) skrīninga rezultātos. Chi2 tests atklāja, ka pastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp abām grupām un izdegšanas pakāpi, bet nebija statistiski nozīmīgas atšķirības starp abām grupām un pašnāvības (un depresijas) pakāpi. Materiāli un metodes: Angļu valodā tika izplatīta anonīma Google veidlapu anketa, kurā bija iekļauti skrīninga jautājumi par izdegšanu (izdegšanas novērtējuma skala) un depresiju (PHQ- 9), izmantojot sociālo mediju un ziņojumapmaiņas lietojumprogrammas, kā arī e-pastus. 61 dalībnieku rezultāti tika analizēti, izmantojot programmatūru IBM SPSS Statistics for Windows versija 20.0 un Microsoft 3 Excel 2019. Visi dalībnieki tika informēti, ka viņu rezultāti tiks izmantoti anonimizētā veidā. Rezultāti: Pētījumā konstatēts, ka pirms Covid-19 pandēmijas Latvijas Universitātes medicīnas studentiem izdegšanas sindroms bija izteiktāks nekā laikā. Netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība pašnāvību (un depresijas) izplatības skrīningā. Secinājumi: Šajā pētījumā netika atklāta būtiska sakarība starp izdegšanas sindromu un pašnāvības pieaugumu Latvijas Universitātes medicīnas studentu vidū Covid-19 pandēmijas laikā. | |
| dc.description.abstract | Title: Burn-out syndrome in medical students at the University of Latvia and its association with suicidality, a comparison pre-/during the COVID-19 pandemic – results of an internet survey. Author: Sipal Rashid Supervisor: Andis Užāns, MD Background: Burnout has been recognized as a harmful condition of lasting physical, mental, and emotional exhaustion as a result of long-term involvement in mentally demanding situations. But as with many psychological conditions, the causative situations vary from person to person. While the exact threshold of external stress that causes Burnout syndrome varies from patient to patient as it is influenced by both external and internal protective factors, the condition is linked to suicidal thoughts and even suicides of the victims. As the COVID-19 pandemic is frequently viewed as a stressful, mentally exhausting factor, it may be assumed that the pandemic increases the overall mental well-being of people and thus increase the cases of Burnout syndrome (and the associated psychological parameters) in a given population. Objective: An online survey was conducted to study the effects of the COVID-19 pandemic on the prevalence of burnout syndrome in medical students at the University of Latvia. This was done to gather data to understand risk factors for developing burnout syndrome and to provide data to endorse the national and regional implementation of preventive and support programs in similarly mentally exhausting crises. To do so, the Chi2-test was used on the screening results for burnout (Burn-out Rating Scale) and suicide (PHQ-9). The Chi2-test revealed that there was a statistically significant difference between the two groups and the degree of burnout, but there was no statistically significant difference between the two groups and the degree of suicide (and depression). Materials and methods: An anonymous Google Forms questionnaire including screening questions for burnout (Burn-out Rating Scale) and suicide (PHQ-9) was distributed in English using social media and messenger applications as well as Emails. The results of 61 participants were analyzed using IBM SPSS Statistics for Windows version 20.0 software and Microsoft 3 Excel 2019. All participants were informed that their results would be used in an anonymized form. Results: The study found that burnout syndrome was more pronounced among medical students at the university of Latvia before the Covid-19 pandemic than during. No statistically significant difference was found in the screening for suicide (and depression) prevalence. Conclusions: This study did not detect a significant relationship between burnout syndrome and the increase of suicidality in medical students at the university of Latvia during the Covid-19 pandemic. | |
| dc.identifier.other | 91322 | |
| dc.identifier.uri | https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/61706 | |
| dc.language.iso | lav | |
| dc.publisher | Latvijas Universitāte | |
| dc.rights | info:eu-repo/semantics/openAccess | |
| dc.subject | Medicīna | |
| dc.subject | Burnout | |
| dc.subject | Medical students | |
| dc.subject | Suicide | |
| dc.subject | Covid-19 | |
| dc.subject | Emotional exhaustion | |
| dc.title | Latvijas Universitātes medicīnas studentu izdegšanas sindroms un tā saistība ar pašnāvību, salīdzinājums pirms/COVID-19 pandēmijas - interneta aptaujas rezultāti | |
| dc.title.alternative | Burn-out syndrome in medical students at the University of Latvia and its association with suicidality, a comparison pre/-during the COVID-19 pandemic - results of an internet survey |