Piederības sajūta integrācijas politikas kontekstā – Latvijas gadījuma izpēte
| dc.contributor.advisor | Auers, Daunis | en_US |
| dc.contributor.author | Birka, Ieva | en_US |
| dc.contributor.other | Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte | en_US |
| dc.date.accessioned | 2015-01-12T06:56:21Z | |
| dc.date.available | 2015-01-12T06:56:21Z | |
| dc.date.issued | 2014 | en_US |
| dc.description | Elektroniskā versija nesatur pielikumus | en_US |
| dc.description.abstract | Anotācija Promocijas darba teorētiskais pienesums ir inovatīva pieeja, ar kuras palīdzību pētīt piederību nacionālajai kopienai, nosakot, kādi faktori uzrāda korelāciju ar piederību integrācijas kontekstā. Izmantojot datus no Latvijas krievvalodīgās kopienas 2004. un 2010.gadā, tiek analizēta piederības sajūtas veicinošo faktoru ietekme un tas, kā integrācijas politikas nostādnes sekmē piederības sajūtas attīstību. Darbā tiek secināts, ka pastāv neatbilstības starp valsts izvirzītajiem mērķiem piederības veicināšanā un tās integrācijas politikas pieeju, jo galvenais uzsvars tiek likts uz valodu un kultūru, kas promocijas darba empīriskajā analīzē neuzrāda neapšaubāmu korelāciju ar piederības sajūtu Latvijai. Promocijas darbā tiek pētīts arī dalītās piederības fenomens un radnieciskās valsts piederības ietekme, kā arī empīriski norādīts, ka pārāk maz uzmanības tiek veltīts Krievijas piederības ietekmei uz krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem un integrācijas centieniem kopumā. Atslēgas vārdi: Latvija, krievvalodīgie, integrācija, piederības sajūta, kopienas piederības teorija, radnieciskās valsts ietekme. | en_US |
| dc.description.abstract | Abstract The theoretical contribution of the work is in identifying an innovative approach to the study of social integration and a sense of belonging. The framework is tested through secondary data analysis of Russian language speaking youth survey data from 2004 and 2010 in Latvia, in order to identify what factors show a consistent correlation with expressed belonging and how social integration impacts feelings of belonging. The work concludes that there is a serious misfit between policy and the stated goal of integration to foster a sense of belonging to Latvia, as the main focus of policy is on language and culture which in the empirical analysis showed an inconsistent correlation with belonging. The dissertation also examines the phenomenon of transnationalism and external homeland, and empirically shows that too little attention is afforded to the influence external homeland belonging has on Russian language speaker perception of the sense of community indicators and Latvian integration efforts. Keywords: Latvia, Russian speakers, integration, sense of belonging, sense of community theory, external homeland | en_US |
| dc.identifier.other | 42394 | en_US |
| dc.identifier.uri | https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/5240 | |
| dc.language.iso | N/A | en_US |
| dc.publisher | Latvijas Universitāte | en_US |
| dc.rights | info:eu-repo/semantics/openAccess | en_US |
| dc.subject | Politikas zinātne | en_US |
| dc.subject | Politikas zinātne (politoloģija) | en_US |
| dc.subject | Socioloģija, politoloģija, antropoloģija | en_US |
| dc.title | Piederības sajūta integrācijas politikas kontekstā – Latvijas gadījuma izpēte | en_US |
| dc.title.alternative | Integration and sense of belonging-case study Latvia | en_US |
| dc.type | info:eu-repo/semantics/doctoralThesis | en_US |